ceturtdiena, 2016. gada 7. jūlijs

Radošais jūnijs.



Jūnijs ir eksāmenu sesiju, izlaidumu un vasaras saulgriežu mēnesis. Jūnijā apmeklētājiem tika vērtas bibliotēkas jaunbūves ieejas durvis. Tagad bibliotēkā ir divas ieejas un pirmajā stāvā pāreja uz Ķīmijas fakultātes ēku. Lasītāji var izmantot telpas visos piecos bibliotēkas stāvos. Grāmatu nodošanas automāts pārcēlās uz bibliotēkas jaunbūvi. Un ne tikai… 
Par radošajām aktivitātēm bibliotēkas jaunbūvē stāsta topošās Retumu lasītavas vadītāja Brigita Ālere.
1.jūnija rītā RTU bibliotēkas telpas pieskandināja bērnu čalas. 
Pirmo reizi bibliotēkas vēsturē mēs atsaucāmies aicinājumam piedalīties RTU iniciatīvā “Darbā bērni”. Šajā dienā RTU darbinieku bērni apmeklēja vecāku darbavietas gan Kaļķu ielā, gan Ķīpsalā. 

Bibliotēka piedāvāja bērniem aizraujošu ekskursiju, kuras laikā supervarone-bibliotekāre 

pastāstīja un parādīja kā strādā bibliotekāri, kā jāuzvedas bibliotēkā, kā studenti var atrast sev nepieciešamās grāmatas,



kur atrodas grāmatu “slimnīca” un kā tajā tiek “dakterētas” grāmatas,
un kur savas “vecumdienas” pavada bibliotēkas senākās grāmatas.
       



Savukārt pirmsjāņu nedēļā apmeklētāju un kolēģu acis un sirdis priecēja krāšņas ziedu kompozīcijas –
                                    Jānīts brauca katru gadu,
                                    Atved zāļu vezumiņu.
                                    Še saujiņa, te saujiņa,
                                    Lai zied visa pasaulīte!  
 

 


piektdiena, 2016. gada 20. maijs

Pēc jaunas pieredzes uz zemi, kur tic Elfiem un Troļļiem.

      No 7.03.2016 – 11.03.2016 Zinātniskās bibliotēkas darbinieces Jolanta Ivanova un Sarmīte Krauze ar Erasmus+ atbalstu bija pieredzes apmaiņas vizītē  Reikjavikā Islandes Nacionālajā un universitātes bibliotēkā
http://landsbokasafn.is/uploads/baeklingar/brochure.pdf
Piedāvājam visiem iepazīties ar mūsu iespaidiem.
      Erasmus+ pieredzes apmaiņas galvenais mērķis bija: “Mūsdienīgi informācijas pakalpojumi: bibliotekārās apkalpošanas tendences un izpausmes formas”.    

Jolanta vēlējās uzzināt par bibliotēkas ietekmi uz studentiem, bibliotekāru iesaisti pētnieciskajos, grupu darbos, par bibliotēkas reklamēšanas iespējām un piemēriem, kā labāk darboties bibliotēkas lietotāju apkalpošanā un anketēšanā, kā arī bibliotēkas darbinieku motivēšanā. 
   
Sarmīte padziļināti vēlējās uzzināt par bibliotēkas un universitātes sadarbību, par darba organizāciju, kopkataloga veidošanu, komplektēšanas politiku un par sociālo tīklu izmantošanu.
Pieredzes apmaiņa Islandē notika kopā ar pārstāvjiem no Varšavas Universitātes bibliotēkas un Grīnvičas Universitātes (Londona), dažreiz mums pievienojās arī apmaiņas studente no Vācijas. Darba programma bija plaša un interesanta, iepazināmies ar uzņemošās iestādes galvenajiem uzdevumiem un sasniegumiem. 
Tika dota lieliska un ļoti vērtīga iespēja apmeklēt Reikjavikas Unviversitātes biliotēku.
      Islandes Nacionālā un universitātes bibliotēka ir dibināta 1994.gada 1.decembrī. Tā ir lielākā bibliotēka Islandē ar vienu miljonu vienību dažādās kolekcijās un devīzi: Ikvienam piekļuvi zināšanām (Access to Knowledge for Everyone). Bibliotēkas pamatuzdevums ir nacionālās literatūras krājuma veidošana, mūžīga glabāšana un tā ilglaicīgas pieejamības nodrošināšana.
Bibliotēkā ir liela manuskriptu un Islandes mūzikas kolekcija.
Islandes Universitātes studenti bibliotēkas karti saņem bezmaksas, pārējie to var iegādāties par nelielu gada maksu.
      Bibliotēkas ēka ir interesanta, mūsdienīga cietokšņa interpretācija sarkanā un baltā krāsā ar aizsarggrāvi un māla nocietinājumiem. Jolantai bibliotēka izskatījās pēc bruņurupuča – visa zināšanu bagāža vienmēr klāt!
 
Ēkas pirmajā stāvā ir uzziņu punkts un abonements.
Izliktas izstādes, uz sienas ir milzīgs gobelēns - dāvana no Norvēģijas un vitrāžas paneļi, kas pārstāv Islandes pagātni, tagadni un nākotni.







Visus sagaida populāra universitātes profesora koka figūra. Šāda Islandei raksturīga māksla – koka vai akmens figūras pārsteidza vairākkārtīgi.



Grāmatu izsniegšanas punkti ir 3. un 4. stāvā. Uzziņu literatūra ir 2.stāvā, to uz mājām lietošanai neizsniedz. 

Jolantas iespaids par bibliotēku: klasiska Nacionālā bibliotēka ar daudzveidīgu krājumu, kas ir liels pluss Islandes Universitātes studentiem. Izdales materiālu bibliotēkā ir maz, uzsvars vairāk tiek likts uz elektronisko informāciju. Mans papildinājums par iespaidiem, ka bibliotēka nodrošina klasisku lietotāju apkalpošanu pēc principa – neko lieku. 

Bibliotēka izceļas ar tieši un skaidri nospraustiem mērķiem, uzdevumiem, pienākumu sadali. Ārzemju bibliotēkās vienmēr dzirdu komplektēšanas darbinieku atziņas, ka komplektēšanai budžets ir par mazu, tāpēc katru nosaukumu iegādājas 1 – 2 eksemplārus. Mūsu budžets ir daudzkārt mazāks, bet bieži no bibliotēkas tiek gaidīta katra grāmata katram studentam. 
     Ar prieku un zināmu pārsteigumu sajutām darbinieku apmierinātību ar savu darbu. Daudz jautājām par darbinieku motivēšanu šim darbam. Bijām pārsteigtas, ka metodes tās pašas, kas pie mums, tikai attieksme pret tām ir cita. Jāatzīst, ka mājās ne vienmēr novērtējam bonusus ko saņemam.
     Moderna, mūsdienīga un labi organizēta ir Reikjavikas universitātes bibliotēka. 



Bija ļoti interesanti un īpaši noderīgi, jo mēs šobrīd esam mūsu bibliotēkas jaunās ēkas iekārtošanas un pakalpojumu izveides procesā. Bibliotēkai ir izveidojusies laba sadarbība ar universitāti, tā vienmēr gūst universitātes atbalstu. Šīs bibliotēkas būtību un sadarbību ar saviem lietotājiem izsaka uzraksts:        
       Reikjavikas universitātes bibliotēka ir šeit priekš jums – lūdzu uzturiet telpas tīras, cienat resursus un dalieties ar citiem studentiem (Reykjavik University Library is here for you – please keep the premises tidy and respect the resources you share with your fellow students.).
       Jolanta vēlējās doties uz Islandi, jo Islandē nebija bijusi un priekšstats visai eksotisks: gaidīju vulkānus, troļļus, vaļus un ledus kalnus, vienvārdsakot - pasaku. Es šajā projektā pieteicos neplānoti un nokļuvu :) vienvārdsakot - pasakā. Tā ir zeme, kur ciena troļļus un visi nēsā vietējos adījumus ar nacionālajiem rakstiem.
        Tāpēc jāsaka, ka mums par prieku, Islandes kolēģi jau iepriekš ļoti strikti noteica laiku, ko veltīs mums, pārējā laikā - domājiet pašas. Protams, centāmies iepazīt pilsētu, tās apkārtni un dabu. Tas bija aizraujoši, jo tik biežu un krasu laika apstākļu maiņu nebija nācies piedzīvot. 15 minūšu laikā varēja izbaudīt gan marta sauli, gan vēju, lietu un sniegu tā, ka pa īstam varēja saprast, kā ir, kad zeme ar debesīm griežas kopā. Vienā marta nedēļā vienā un tajā pašā pilsētā bijām gan dziļā ziemā, gan īstā pavasarī. Vietējie iedzīvotāji lieliski šādiem laika apstākļiem piemērojušies gan ar savu apģērbu, gan dzīves veidu.
       Islande ir Skandināvijas valsts un cenu ziņā tā ir krasi atšķirīga no Latvijas, piemēram, minimālā alga ir ap 1100 eiro mēnesī, kas daudz ko izsaka. Pārtika līdz pat trīs reizēm dārgāka kā Latvijā. Es pat gribu teikt, ka tik dārgā valstī nebiju bijusi.
     Gaisa temperatūra vienmēr ir zema un 75% gadījumu līst lietus, tāpēc jāsarūpē savlaicīgi ūdens necaurlaidīgas un siltas drēbes. Kā stāstīja vietējie, ja vasarā ir +20, tad gan ir silti! Toties ziemas neizceļas ar īpašu aukstumu.
Vietējā daba ir viens liels brīnums - ūdenskritumi,
karstie avoti, ziemeļblāzmas, svaigais gaiss un ūdens dod enerģiju, dzīves prieku ilgākam laika periodam, ja vien spēj to novērtēt. Islandē ir ļoti maz zaļumu un koku, maz zemes, daudz akmeņu un dažādu citu iežu. Vietējie stāstīja, ka mazdārziņu neesot, varbūt kāds kādu kartupeli izaudzē. Vairāk dabas apstākļi nepieļauj.
     Islandē ir daudz no citām vietām atšķirīgu lietu. Droši vien, tas arī ir iemesls tūrisma uzplaukumam pēdējos gados. Tūrisma servisi tiešām ļoti daudzveidīgi un labā līmenī, tikai dārgi, priekš mums ļoti dārgi. Bet piedāvājumā bija arī bezmaksas ekskursija pa Reikjaviku, protams, izmantojām – par ziedojumiem.
Reikjavika, Islandes galvaspilsēta ir arī valsts lielākā pilsēta, kā arī izglītības un kultūras aktivitāšu centrs.
       Reikjavika ("kūpošais līcis") savu nosaukumu iemantojusi no tvaika mākoņiem, kas rodas no karstajiem avotiem. Reikjavika ir viena no tīrākajām pilsētām Rietumu pasaulē. Galvaspilsētas apkārtnē ir septiņi mikrorajoni. 
Reikjavikas osta ir galvenie importa un eksporta vārti.
      Reikjavika viesiem piedāvā dažādas iespējas - vēsturiskas vietas, dabas skaistumu, interesantas celtnes, muzejus un galerijas, viesnīcas, restorānus un spilgtu māksliniecisko ainavu. Īpaši Reikjavikā izceļas koncertzāle pašā jūras krastā. 
Harpa koncertzāli atklāja 2011. gadā. Katru gadu "Harpu" apmeklē vairāk nekā miljons cilvēku, un tā saņēmusi neskaitāmas arhitektūras balvas. 
      







 












Tas vien jau ir eksotiski – modernas celtnes, jūra, kalni, krāsainas koka mājiņas – tas viss pilsētā.

      






Tā kā siltumenerģijas Islandē pietiek, tad Islandē ir īpatnība, kas laikam nav nekur citur pasaulē. 
Katrā pilsētā – lielā vai mazā – ir vismaz viens silts baseins - āra baseins. Ir dažādi termālie ūdeņi, kas vairāk vērsti uz tūristiem, piemēram, Blue Lagoon, ko mēs arī apmeklējām. Tas ir SPA komplekss, kurā vulkānisko iežu ieskauts vari plunčāties siltā, vannas karstuma, ūdenī un uzlabot savu veselību (ūdens ir mineralizēts). Interesantākais protams ir viss komplekts – peldi karstā ūdenī, kamēr ārā -4°C, apkārt kalni. Dažbrīd kalni pazuda miglā, tad atkal parādījās.
Kā Reikjavikas simbolu varam nosaukt Hallgrímskirkjua – neparasta izskata baznīca ar skatu torni tās virsotnē.
Baznīca īpatnēja ar to, ka tajā ziemā ir silti. No baznīcas skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Reikjaviku.   














 

Reikjavikas panorāmu izbaudījām arī Perlan muzejā/restorānā.


Pateicoties kolēģim no Polijas, izbraucām gar Islandes dienvidu krastu  Dyrholaey. Redzējām ūdenskritumus (piem., Skogafoss), mūžīgo ledāju, kalnus, okeānu, melno smilšu pludmali. 


Un atkal vienā pēcpusdienā 150 km ceļā izbaudījām pavasari, lietu, puteni, vētru.
      Islande var patikt, var nepatikt, bet noteikti neatstās vienaldzīgu. Sajutām arī iepriekš lasīto, ka islandieši ir atturīgi, bet ļoti laipni un draudzīgi. Varam papildināt, ka arī ļoti precīzi. To sajutām visās tikšanās reizēs bibliotēkās, gan arī transporta kustībā u.c. pasākumos. Mani patīkami pārsteidza arī viņu sadarbība dažādās bibliotēku darba jomās. Gandrīz visas Islandes bibliotēkas strādā ar vienu informācijas sistēmu, veido vienotu katalogu un citas datubāzes. Arī Latvija nav pārāk liela, bet vienoties mums grūti.
Mums abām šī bija lieliska iespēja gūt jaunu pieredzi, apzināt dažādas darba metodes, kā arī tuvāk iepazīt un izprast savas bibliotēkas kolēģi. Sevišķi noderīgi tas bija tāpēc, ka esam dažādu paaudžu darbinieces. Bet visvairāk mūsu domas atgriežas pie darbinieku motivācijas un lepnuma par savu darbu Islandes bibliotēkās.



trešdiena, 2016. gada 11. maijs

ProQuest SciTech Premium Collection izmēģinājums


ProQuest SciTech Premium Collection ietver Natural Science Collection and Technology Collection pilnteksta datubāzes. Ir pieejama daudzveidīga informācija no zinātniskiem žurnāliem, rūpniecības publikācijām, žurnāliem, tehniskiem ziņojumiem, konferenču materiāliem un valdības publikācijām. Pārklājums no 1946. gada.

Adrese: https://trials.proquest.com/trials/trialSummary.action?view=subject&trialBean.token=W0ZQ3PYIXXFVR9U04B4J

Datubāzes pieejamas visos Centrālās bibliotēkas, filiālbibliotēku, RTU datortīklā reģistrētajos datoros un RTU portālā ORTUS (Bibliotēka → E-resursi) līdz 04.07.2016.
Konsultācijas var saņemt pa tālr. 67089102, e-pasts - uzzinas@rtu.lv

pirmdiena, 2016. gada 9. maijs

The Royal Society "Excellence in Science Collection" žurnālu izmēģinājums!

Ir pieejamas The Royal Society "Excellence in Science Collection" žurnālu publikācijas (kopš 1665. gada).
Resursu tematiskais aptvērums: bioloģija, biofizika, ķīmija, fizika, inženierzinātnes, vides zinātne, matemātika, kā arī starpnozaru tēmas.

E-žurnāli:
E-žurnāli pieejami visos Centrālās bibliotēkas, filiālbibliotēku, RTU datortīklā reģistrētajos datoros un RTU portālā ORTUS (Bibliotēka → E-resursi) līdz 19.06.2016.
Konsultācijas var saņemt pa tālr. 67089102, e-pasts - uzzinas@rtu.lv

otrdiena, 2016. gada 3. maijs

Izmaiņas Centrālās bibliotēkas darba laikā

Bibliotēkas lietotāju ērtībai, no 5. līdz 31. maijam pagarinām darba laiku RTU ZB Centrālajā bibliotēkā (Paula Valdena iela 5):

Pirmdiena - ceturtdiena     8:30 - 20:00
Piektdiena                             8:30 - 18:00
Sestdiena                             10:00 - 15:00

piektdiena, 2016. gada 22. aprīlis

Mākslinieces Ingas Pērkons gleznu izstāde "Gaismas ceļā".

Izstāde apskatāma Zinātniskajā bibliotēkā Paula Valdena ielā 5, 3. stāvā bibliotēkas darba laikā.

Ne mazāk interesants kā gleznas un lirisks ir mākslinieces stāstījums par sevi:
"Faktaloģiski interesanti ir tad, ja aiz faktiem ir veiksmes stāsts.  Mans veiksmes stāsts- gleznoju daudz no pirmajiem soļiem uz Zemes, kur es- tur otas :).
Pa tam vidam starp gleznošanu esmu pabeigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu un RTU uzņēmējdarbību un vadību. Tādēļ, jo īpaši patīkami izstādi veidot tieši RTU bibliotēkā :). Šī ir mana mīļākā augstskola un priekš manis patīkama virsotne, ko izdevies sasniegt.
Par glezniecības veiksmēm- jau iespēja darīt to, kas ir labākais par ko esmu sapņojusi ir mana lielā veiksme! Mani mīļākie skolotāji ir Raitis Cinks ( LPLMM direktors) un Vitālījs Makarovs ( Krievija, Esentuki).
Personālizstādes nav saskaitītas, jo katru gadu notiek ap 10 no 2000. gada.
Man nozīmīgākās- Marka Rotko centrā  izstādē " Klaunāde" 2015 gadā, arī šogad no 24.aprīļa mani darbi būs tur apskatāmi. Šogad arī Jazepa Pīgožņa balvas izstādē Latvijas ainavu glezniecība, šobrīd Sv.Pētera baznīcā.
Mani darbi ir aizsnieguši dažādas pasaules vietas- Norvēģijā, Krievijā, Japānā , Indijā, Vācijā, Francijā, Lietuvā, Anglijā, Amerikā, Austrālijā un vēl daudzās, daudzās zemēs .
Piedalos plenēros no kuriem par nozīmīgākajiem uzskatu Melnkalnē kopā ar Krievijas vadošajiem māksliniekiem, Marka Rotko centrā keramikas starptautiskajā plenērā.
Papildus glezniecībai apguvu podniecību tieši tur, kur mūsu saknes podniecībai visdziļakās- Latgalē Podnieku skolā pie Evalda Vasilevska.
Joprojām turpinu mācīties darīt to, kas sirdij tik mīļš un tomēr vislielākā pateicība par saviem panākumiem- skatītājiem, tuviniekiem, cilvēkiem, kuri man apkārt ikdienā, jo tikai tā tas patiešām ir veiksmes stāsts. Paldies! :)"


Inga Pērkons. Acis redz to, ko sirds rāda!


Man patīk redzēt skaistumu, kurš mūs ieskauj, priecājos par mākoņu rotaļām, saules izgaismotiem nostūriem. Mācos no dabas, no augiem, no puķēm priecāties par katru mazāko iespēju krāšņi ziedēt. Lai radītu savus darbus, daudz laika pavadu dabā, un jo tuvāk esmu, jo vairāk redzu un jūtu tās mieru, harmoniju, dabas pārpilnību it visā. Mācos klausīties dabas skaņās, dzīvot tās ritmos, tas manu pasauli padara tādu, kādu to gleznoju.
Ar košiem krāsu triepieniem es gleznoju savu dzīvi uz audekla.
Ar sauli mosties, ar sauli sirdī, ar sauli sejā, ar sauli darbos...
var turpināt bezgalīgi... pa saulei iet, pa saulei dzīvot, pa saulei radīt, pa saulei būt! Tā ir brīnišķīga iespēja dzīvot ar mīlestību.
Man gribētos, lai šīs gleznas ir kaut kas vairāk par mājas dekoru vai oāzi, kur atveldzēt skatu pēc nogurdinošām dienām, man gribētos, lai skatītājs ierauga vairāk, lai ierauga sevi kā dabas sastāvdaļu, lai atrod skaistumu sevī, savos darbos, savā ikdienā, lai atrod ceļu pa kuru ejot ir laimīgs.
Laimīgs cilvēks uz pasauli lūkojas ar mīlestības acīm! Es gleznoju, lai mīlestības būtu vairāk.