piektdiena, 2015. gada 18. decembris

Bibliotekāri ceļo uz Romu.

Laikā no 22.septembra līdz 26.septembrim Krājumu veidošanas nodaļas vadītāja Filgita Muižniece bija ceļojumā uz Romu. 
Savus iespaidus par šo saulaino ceļojumu Filgita ļauj uzzināt arī mums.
Iemeli pieteikties tūrisma firmas “ Rīgas tūristi’ piedāvājumam bija apmeklēt 
1) “ Mūžības pilsētu “ Romu, 
2) Vatikāna bibliotēku, 
3) Kapri salu. 
Jau iepriekš varu pasacīt , ka diemžēl Vatikāna bibliotēkas apmeklējums gāja secen, grupā bijām par maz bibliotekāru , lai dabūtu atļauju bibliotēkas apmeklējumam. 
Ceļojums bija fantastisks un Roma bija lieliska . Tās neaprakstāmās sajūtas- reāli stāvēt Vatikāna laukumā pie Sv. Pētera katedrāles, redzēt Kolizeju un visus tos vēsturiskos pieminekļus , kurus uz katra soļa tu redzi un baudi. Vēsture, vēsture un vēlreiz vēsture….

23.septembrī bija iespēja apmeklēt Romas Nacionālo bibliotēku ( Biblioteca Nazionale Centrala di Roma) . Ieraugot bibliotēku , teikšu atklāti , biju nedaudz vīlusies. Domās biju iedomājusies bibliotēku vēsturiskā ēkā ar dažādu slavenu personāžu skulptūrām. Bibliotēkā atradās parastā , četrkantainā ēkā , kas celta pagājušā gadsimta 70.gados  kā militārs objekts.
Romas Nacionālā bibliotēka ir viena no lielākajām Itālijas universālajām bibliotēkām. Tās krājumā ir ap 7 milj. grāmatu , 2000 inkunābulas, 25 tūkst. paleotipi, 20 tūkst. kartes. Bibliotēka dibināta 1875. gadā  uz “ Koledzio Romano “ bibliotēkas bāzes, ko nodibināja jezuītu ordenis. Pašreizējās telpās bibliotēka tika iekārtota 1975.gadā. Bibliotēka ir bagāta ar dažādiem retiem un vēsturiskiem dokumentiem , kurus tagad izmanto zinātnieki vēstures izpētē. 



 


Bibliotēkā ir dažādas nozaru lasītavas , kurās pieejami ļoti vērtīgi izdevumi.   








Pēc bibliotēkas apmeklējuma , devāmies ekskursijā pa Romu un apskatījām Romas vēsturiskās vietas un pieminekļus, kurus jāredz , apmeklējot Romu- Kolizeju, Romas forumu, Panteonu, Trevi strūklaku, Navona laukumu u.c. vēsturiskās vietas.
Viena diena bija veltīta Kapri salas apmeklējumam. Bijām Aksela Muntes villā/muzejā , kas atradās Anakapri ciematiņā. Sajūtas bija fantastiskas , jo pirms ceļojuma biju pārlasījusi A.Muntes grāmatu “ Stāsts par Sanmikelu” . 
Man joprojām žēl , ka atrodoties Romā , nebija iespējas apmeklēt Vatikāna bibliotēku. 
 
Nedaudz šo zaudējumu kompensēja Vatikāna muzeju apmeklējums. 
Tas notika vakarā un , redzot, visus tos neaprakstāmos mākslas darbus vakara apgaismojumā , bija absolūti sirreāla sajūta. Kulminācija , protams , bija Siksta kapela . 
Ceļojums uz Romu bija īss , bet tik iespaidīgs , ka tumšajā , drēgnajā rudenī un aukstajā ziemā varēšu kavēties atmiņās par  skaisto un  vareno “ Mūžības pilsētu “ Romu.