pirmdiena, 2016. gada 5. decembris

Izmaiņas Centrālās bibliotēkas darba laikā

Bibliotēkas lietotāju ērtībai, no 5. līdz 22. decembrim pagarinām darba laiku RTU ZB Centrālajā bibliotēkā (Paula Valdena iela 5):

Pirmdiena - ceturtdiena     8:30 - 20:00
Piektdiena                             8:30 - 18:00
Sestdiena                             10:00 - 15:00

ceturtdiena, 2016. gada 3. novembris

SciFinder datubāzes izmēģinājums līdz 30.11.2016


SciFinder ir informācijas sistēma ar vienotu platformu informācijas meklēšanai vairākās specializētās ķīmijas datubāzēs (moduļos), ko nodrošina Chemical Abstracts Service (CAS).
SciFinder ir pētniecības rīks, kas ļauj universitāšu studentiem un mācībspēkiem piekļūt pasaules pētījumiem un publicētajiem darbiem ķīmijā un ķīmijas inženierzinātnē, kā arī ar to saistītajās nozarēs.
No vienotās platformas lietotāji var meklēt un pētīt informāciju no 10 000 zinātniskajiem žurnāliem, iepazīties ar patentiem no 61 patentu organizācijas un svarīgiem zinātniskiem atklājumiem no 1850.g. līdz mūsdienām.
SciFinder ir vadošā datubāze ķīmijas nozarē, kas pieder Amerikas Ķīmiķu biedrībai. Tajā iekļautas ķīmiskās reakcijas, ķīmiskās vielas, formulas, patenti. SciFinder saturs aptver visas ķīmijas nozares, ietver organiskajā, neorganiskajā, analītiskajā, fizikālajā, lietišķajā un lielmolekulārajā  ķīmijā, kā arī medicīnas, farmācijas, bioloģijas,  polimērmateriālu, vides, atmosfēras, pārtikas, lauksaimniecības un koksnes ķīmijas nozarēs publicētus darbus.
Iekļauti dati arī no saistītām nozarēm (inženierzinātne, elektronika, nanotehnoloģijas, kodolfizika). Iespējams pētīt anotācijas, ķīmiskās vielas un to reakcijas. Meklēšana iespējama pēc atslēgvārdiem, formulām, ķīmiskajām struktūrām, savienojumiem, vielām. Sistēma meklē sinonīmus, dažādas vārdu formas – alternatīvas, abreviatūras. Eksperimentiem pieejamas ne tikai  formulas, tie ir papildus aprakstīti tekstuāli. Datubāzē var atrast informāciju par jebkuru savienojumu, kas jel kad ir pieminēts kādā publikācijā.

SciFinder datubāze pieejama līdz 30.11.2016.

Lai izmantotu SciFinder, lietotājam jāreģistrējas ar savu RTU e-pastu (var izmantot gan «@rtu.lv», gan «@edu.rtu.lv» domēna e-pastus) no RTU datortīklā reģistrētiem datoriem. Pēc reģistrācijas apstiprināšanas atvērt SciFinder datubāzi http://scifinder.cas.org un Sign in.
Datubāze pieejama tikai  RTU telpās RTU datortīklā reģistrētajos datoros un RTU WiFi !
Pieejas rekvizītus meklēt ORTUSā.

pirmdiena, 2016. gada 10. oktobris

"Project MUSE" datubāzes izmēģinājums

Project MUSE  ir vadoša humanitāro un sociālo zinātņu resursu datubāze, kas kopš 1995.gada nodrošina pieeju elektroniskajiem resursiem pētījumu veikšanai akadēmiskajā vidē, izglītībai augstskolās, skolās un bibliotēkās visā pasaulē. MUSE aptver ap 130 vadošo augstskolu un pētniecisko institūciju grāmatas un vairāk kā 600 pilnteksta žurnālus. Nozaru tematiskais aptvērums.

Datubāzes adrese: http://muse.jhu.edu

Datubāze pieejama visos Centrālās bibliotēkas, filiālbibliotēku, RTU datortīklā reģistrētajos datoros un RTU portālā ORTUS (Bibliotēka → E-resursi) līdz 17.11.2016.
Konsultācijas var saņemt pa tālr. 67089102, e-pasts - uzzinas@rtu.lv

otrdiena, 2016. gada 27. septembris

"CABI Leisure Tourism" datubāzes izmēģinājums!


CABI kompānija kopš 1970. gada ir veikusi plašu informācijas atlasi un apkopojumu no daudziem pasaules informācijas avotiem par tūrisma, viesmīlības, atpūtas un izklaides, sporta un kultūras nozarēm.
Leisure Tourism datubāze piedāvā pieeju vairāk nekā 2000 grāmatu nodaļām un 6800 pilnteksta dokumentiem (žurnālu rakstiem, konferenču materiāliem, ziņojumiem u.c.).

Pieejas adrese: http://www.cabi.org/leisuretourism/

Datubāze pieejama visos Centrālās bibliotēkas, filiālbibliotēku, RTU datortīklā reģistrētajos datoros un RTU portālā ORTUS (BibliotēkaE-resursi) līdz 20.10.2016.
Konsultācijas var saņemt pa tālr. 67089102, e-pasts - uzzinas@rtu.lv

pirmdiena, 2016. gada 26. septembris

EBSCOhost Academic Search Ultimate, Applied Science & Technology Source Ultimate, Business Source Ultimate, Humanities Source Ultimate, Sociology Source Ultimate, Global Patents un Flipster datubāzu izmēģinājums!



Academic Search Ultimate piedāvā studentiem rakstu kolekciju recenzētos pilnteksta žurnālos inženierzinātnēs, matemātikā, astronomijā, biomedicīnā u.c. 
Applied Science & Technology Source Ultimate nodrošina inženierzinātņu studentus ar nepieciešamo informāciju par mākslīgo intelektu, lietišķo matemātiku, datortehniku, robotiem, ķīmijas tehnoloģiju. 
Business Source Ultimate  piedāvā studentiem recenzētus pilnteksta žurnālus un citus resursus uzņēmējdarbībā, marketingā un finansēs. 
Global Patents datubāze piedāvā vairāk nekā 77 miljonus patentu aprakstus. Pieejami 29 miljoni patentu pilnteksti. Dati tiek atjaunināti katru mēnesi. 
Flipster ir nākamās paaudzes digitālo žurnālu risinājums, kas piedāvā lielu kvalitatīvas informācijas apjomu ļoti viegli pieejamā vidē gan datorā, gan mobilajās ierīcēs. Žurnālu tematiskais aptvērums – uzņēmējdarbība, māksla, mūzika, kulinārija, dārzkopība, atpūta un brīvais laiks, mode, veselība un fitness, aktualitātes u.c. 

Pieejas adrese: http://search.ebscohost.com

Datubāzes pieejamas visos Centrālās bibliotēkas, filiālbibliotēku, RTU datortīklā reģistrētajos datoros un RTU portālā ORTUS (Bibliotēka → E-resursi) līdz 15.11.2016.
Konsultācijas var saņemt pa tālr. 67089102, e-pasts - uzzinas@rtu.lv

The Royal Society "Excellence in Science Collection" žurnālu izmēģinājums!

Ir pieejamas The Royal Society "Excellence in Science Collection" žurnālu publikācijas (kopš 1665. gada).
Resursu tematiskais aptvērums: bioloģija, biofizika, ķīmija, fizika, inženierzinātnes, vides zinātne, matemātika, kā arī starpnozaru tēmas.

E-žurnāli:
E-žurnāli pieejami visos Centrālās bibliotēkas, filiālbibliotēku, RTU datortīklā reģistrētajos datoros un RTU portālā ORTUS (Bibliotēka → E-resursi) līdz 30.11.2016.
Konsultācijas var saņemt pa tālr. 67089102, e-pasts - uzzinas@rtu.lv

ceturtdiena, 2016. gada 7. jūlijs

Radošais jūnijs.



Jūnijs ir eksāmenu sesiju, izlaidumu un vasaras saulgriežu mēnesis. Jūnijā apmeklētājiem tika vērtas bibliotēkas jaunbūves ieejas durvis. Tagad bibliotēkā ir divas ieejas un pirmajā stāvā pāreja uz Ķīmijas fakultātes ēku. Lasītāji var izmantot telpas visos piecos bibliotēkas stāvos. Grāmatu nodošanas automāts pārcēlās uz bibliotēkas jaunbūvi. Un ne tikai… 
Par radošajām aktivitātēm bibliotēkas jaunbūvē stāsta topošās Retumu lasītavas vadītāja Brigita Ālere.
1.jūnija rītā RTU bibliotēkas telpas pieskandināja bērnu čalas. 
Pirmo reizi bibliotēkas vēsturē mēs atsaucāmies aicinājumam piedalīties RTU iniciatīvā “Darbā bērni”. Šajā dienā RTU darbinieku bērni apmeklēja vecāku darbavietas gan Kaļķu ielā, gan Ķīpsalā. 

Bibliotēka piedāvāja bērniem aizraujošu ekskursiju, kuras laikā supervarone-bibliotekāre 

pastāstīja un parādīja kā strādā bibliotekāri, kā jāuzvedas bibliotēkā, kā studenti var atrast sev nepieciešamās grāmatas,



kur atrodas grāmatu “slimnīca” un kā tajā tiek “dakterētas” grāmatas,
un kur savas “vecumdienas” pavada bibliotēkas senākās grāmatas.
       



Savukārt pirmsjāņu nedēļā apmeklētāju un kolēģu acis un sirdis priecēja krāšņas ziedu kompozīcijas –
                                    Jānīts brauca katru gadu,
                                    Atved zāļu vezumiņu.
                                    Še saujiņa, te saujiņa,
                                    Lai zied visa pasaulīte!  
 

 


piektdiena, 2016. gada 20. maijs

Pēc jaunas pieredzes uz zemi, kur tic Elfiem un Troļļiem.

      No 7.03.2016 – 11.03.2016 Zinātniskās bibliotēkas darbinieces Jolanta Ivanova un Sarmīte Krauze ar Erasmus+ atbalstu bija pieredzes apmaiņas vizītē  Reikjavikā Islandes Nacionālajā un universitātes bibliotēkā
http://landsbokasafn.is/uploads/baeklingar/brochure.pdf
Piedāvājam visiem iepazīties ar mūsu iespaidiem.
      Erasmus+ pieredzes apmaiņas galvenais mērķis bija: “Mūsdienīgi informācijas pakalpojumi: bibliotekārās apkalpošanas tendences un izpausmes formas”.    

Jolanta vēlējās uzzināt par bibliotēkas ietekmi uz studentiem, bibliotekāru iesaisti pētnieciskajos, grupu darbos, par bibliotēkas reklamēšanas iespējām un piemēriem, kā labāk darboties bibliotēkas lietotāju apkalpošanā un anketēšanā, kā arī bibliotēkas darbinieku motivēšanā. 
   
Sarmīte padziļināti vēlējās uzzināt par bibliotēkas un universitātes sadarbību, par darba organizāciju, kopkataloga veidošanu, komplektēšanas politiku un par sociālo tīklu izmantošanu.
Pieredzes apmaiņa Islandē notika kopā ar pārstāvjiem no Varšavas Universitātes bibliotēkas un Grīnvičas Universitātes (Londona), dažreiz mums pievienojās arī apmaiņas studente no Vācijas. Darba programma bija plaša un interesanta, iepazināmies ar uzņemošās iestādes galvenajiem uzdevumiem un sasniegumiem. 
Tika dota lieliska un ļoti vērtīga iespēja apmeklēt Reikjavikas Unviversitātes biliotēku.
      Islandes Nacionālā un universitātes bibliotēka ir dibināta 1994.gada 1.decembrī. Tā ir lielākā bibliotēka Islandē ar vienu miljonu vienību dažādās kolekcijās un devīzi: Ikvienam piekļuvi zināšanām (Access to Knowledge for Everyone). Bibliotēkas pamatuzdevums ir nacionālās literatūras krājuma veidošana, mūžīga glabāšana un tā ilglaicīgas pieejamības nodrošināšana.
Bibliotēkā ir liela manuskriptu un Islandes mūzikas kolekcija.
Islandes Universitātes studenti bibliotēkas karti saņem bezmaksas, pārējie to var iegādāties par nelielu gada maksu.
      Bibliotēkas ēka ir interesanta, mūsdienīga cietokšņa interpretācija sarkanā un baltā krāsā ar aizsarggrāvi un māla nocietinājumiem. Jolantai bibliotēka izskatījās pēc bruņurupuča – visa zināšanu bagāža vienmēr klāt!
 
Ēkas pirmajā stāvā ir uzziņu punkts un abonements.
Izliktas izstādes, uz sienas ir milzīgs gobelēns - dāvana no Norvēģijas un vitrāžas paneļi, kas pārstāv Islandes pagātni, tagadni un nākotni.







Visus sagaida populāra universitātes profesora koka figūra. Šāda Islandei raksturīga māksla – koka vai akmens figūras pārsteidza vairākkārtīgi.



Grāmatu izsniegšanas punkti ir 3. un 4. stāvā. Uzziņu literatūra ir 2.stāvā, to uz mājām lietošanai neizsniedz. 

Jolantas iespaids par bibliotēku: klasiska Nacionālā bibliotēka ar daudzveidīgu krājumu, kas ir liels pluss Islandes Universitātes studentiem. Izdales materiālu bibliotēkā ir maz, uzsvars vairāk tiek likts uz elektronisko informāciju. Mans papildinājums par iespaidiem, ka bibliotēka nodrošina klasisku lietotāju apkalpošanu pēc principa – neko lieku. 

Bibliotēka izceļas ar tieši un skaidri nospraustiem mērķiem, uzdevumiem, pienākumu sadali. Ārzemju bibliotēkās vienmēr dzirdu komplektēšanas darbinieku atziņas, ka komplektēšanai budžets ir par mazu, tāpēc katru nosaukumu iegādājas 1 – 2 eksemplārus. Mūsu budžets ir daudzkārt mazāks, bet bieži no bibliotēkas tiek gaidīta katra grāmata katram studentam. 
     Ar prieku un zināmu pārsteigumu sajutām darbinieku apmierinātību ar savu darbu. Daudz jautājām par darbinieku motivēšanu šim darbam. Bijām pārsteigtas, ka metodes tās pašas, kas pie mums, tikai attieksme pret tām ir cita. Jāatzīst, ka mājās ne vienmēr novērtējam bonusus ko saņemam.
     Moderna, mūsdienīga un labi organizēta ir Reikjavikas universitātes bibliotēka. 



Bija ļoti interesanti un īpaši noderīgi, jo mēs šobrīd esam mūsu bibliotēkas jaunās ēkas iekārtošanas un pakalpojumu izveides procesā. Bibliotēkai ir izveidojusies laba sadarbība ar universitāti, tā vienmēr gūst universitātes atbalstu. Šīs bibliotēkas būtību un sadarbību ar saviem lietotājiem izsaka uzraksts:        
       Reikjavikas universitātes bibliotēka ir šeit priekš jums – lūdzu uzturiet telpas tīras, cienat resursus un dalieties ar citiem studentiem (Reykjavik University Library is here for you – please keep the premises tidy and respect the resources you share with your fellow students.).
       Jolanta vēlējās doties uz Islandi, jo Islandē nebija bijusi un priekšstats visai eksotisks: gaidīju vulkānus, troļļus, vaļus un ledus kalnus, vienvārdsakot - pasaku. Es šajā projektā pieteicos neplānoti un nokļuvu :) vienvārdsakot - pasakā. Tā ir zeme, kur ciena troļļus un visi nēsā vietējos adījumus ar nacionālajiem rakstiem.
        Tāpēc jāsaka, ka mums par prieku, Islandes kolēģi jau iepriekš ļoti strikti noteica laiku, ko veltīs mums, pārējā laikā - domājiet pašas. Protams, centāmies iepazīt pilsētu, tās apkārtni un dabu. Tas bija aizraujoši, jo tik biežu un krasu laika apstākļu maiņu nebija nācies piedzīvot. 15 minūšu laikā varēja izbaudīt gan marta sauli, gan vēju, lietu un sniegu tā, ka pa īstam varēja saprast, kā ir, kad zeme ar debesīm griežas kopā. Vienā marta nedēļā vienā un tajā pašā pilsētā bijām gan dziļā ziemā, gan īstā pavasarī. Vietējie iedzīvotāji lieliski šādiem laika apstākļiem piemērojušies gan ar savu apģērbu, gan dzīves veidu.
       Islande ir Skandināvijas valsts un cenu ziņā tā ir krasi atšķirīga no Latvijas, piemēram, minimālā alga ir ap 1100 eiro mēnesī, kas daudz ko izsaka. Pārtika līdz pat trīs reizēm dārgāka kā Latvijā. Es pat gribu teikt, ka tik dārgā valstī nebiju bijusi.
     Gaisa temperatūra vienmēr ir zema un 75% gadījumu līst lietus, tāpēc jāsarūpē savlaicīgi ūdens necaurlaidīgas un siltas drēbes. Kā stāstīja vietējie, ja vasarā ir +20, tad gan ir silti! Toties ziemas neizceļas ar īpašu aukstumu.
Vietējā daba ir viens liels brīnums - ūdenskritumi,
karstie avoti, ziemeļblāzmas, svaigais gaiss un ūdens dod enerģiju, dzīves prieku ilgākam laika periodam, ja vien spēj to novērtēt. Islandē ir ļoti maz zaļumu un koku, maz zemes, daudz akmeņu un dažādu citu iežu. Vietējie stāstīja, ka mazdārziņu neesot, varbūt kāds kādu kartupeli izaudzē. Vairāk dabas apstākļi nepieļauj.
     Islandē ir daudz no citām vietām atšķirīgu lietu. Droši vien, tas arī ir iemesls tūrisma uzplaukumam pēdējos gados. Tūrisma servisi tiešām ļoti daudzveidīgi un labā līmenī, tikai dārgi, priekš mums ļoti dārgi. Bet piedāvājumā bija arī bezmaksas ekskursija pa Reikjaviku, protams, izmantojām – par ziedojumiem.
Reikjavika, Islandes galvaspilsēta ir arī valsts lielākā pilsēta, kā arī izglītības un kultūras aktivitāšu centrs.
       Reikjavika ("kūpošais līcis") savu nosaukumu iemantojusi no tvaika mākoņiem, kas rodas no karstajiem avotiem. Reikjavika ir viena no tīrākajām pilsētām Rietumu pasaulē. Galvaspilsētas apkārtnē ir septiņi mikrorajoni. 
Reikjavikas osta ir galvenie importa un eksporta vārti.
      Reikjavika viesiem piedāvā dažādas iespējas - vēsturiskas vietas, dabas skaistumu, interesantas celtnes, muzejus un galerijas, viesnīcas, restorānus un spilgtu māksliniecisko ainavu. Īpaši Reikjavikā izceļas koncertzāle pašā jūras krastā. 
Harpa koncertzāli atklāja 2011. gadā. Katru gadu "Harpu" apmeklē vairāk nekā miljons cilvēku, un tā saņēmusi neskaitāmas arhitektūras balvas. 
      







 












Tas vien jau ir eksotiski – modernas celtnes, jūra, kalni, krāsainas koka mājiņas – tas viss pilsētā.

      






Tā kā siltumenerģijas Islandē pietiek, tad Islandē ir īpatnība, kas laikam nav nekur citur pasaulē. 
Katrā pilsētā – lielā vai mazā – ir vismaz viens silts baseins - āra baseins. Ir dažādi termālie ūdeņi, kas vairāk vērsti uz tūristiem, piemēram, Blue Lagoon, ko mēs arī apmeklējām. Tas ir SPA komplekss, kurā vulkānisko iežu ieskauts vari plunčāties siltā, vannas karstuma, ūdenī un uzlabot savu veselību (ūdens ir mineralizēts). Interesantākais protams ir viss komplekts – peldi karstā ūdenī, kamēr ārā -4°C, apkārt kalni. Dažbrīd kalni pazuda miglā, tad atkal parādījās.
Kā Reikjavikas simbolu varam nosaukt Hallgrímskirkjua – neparasta izskata baznīca ar skatu torni tās virsotnē.
Baznīca īpatnēja ar to, ka tajā ziemā ir silti. No baznīcas skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Reikjaviku.   














 

Reikjavikas panorāmu izbaudījām arī Perlan muzejā/restorānā.


Pateicoties kolēģim no Polijas, izbraucām gar Islandes dienvidu krastu  Dyrholaey. Redzējām ūdenskritumus (piem., Skogafoss), mūžīgo ledāju, kalnus, okeānu, melno smilšu pludmali. 


Un atkal vienā pēcpusdienā 150 km ceļā izbaudījām pavasari, lietu, puteni, vētru.
      Islande var patikt, var nepatikt, bet noteikti neatstās vienaldzīgu. Sajutām arī iepriekš lasīto, ka islandieši ir atturīgi, bet ļoti laipni un draudzīgi. Varam papildināt, ka arī ļoti precīzi. To sajutām visās tikšanās reizēs bibliotēkās, gan arī transporta kustībā u.c. pasākumos. Mani patīkami pārsteidza arī viņu sadarbība dažādās bibliotēku darba jomās. Gandrīz visas Islandes bibliotēkas strādā ar vienu informācijas sistēmu, veido vienotu katalogu un citas datubāzes. Arī Latvija nav pārāk liela, bet vienoties mums grūti.
Mums abām šī bija lieliska iespēja gūt jaunu pieredzi, apzināt dažādas darba metodes, kā arī tuvāk iepazīt un izprast savas bibliotēkas kolēģi. Sevišķi noderīgi tas bija tāpēc, ka esam dažādu paaudžu darbinieces. Bet visvairāk mūsu domas atgriežas pie darbinieku motivācijas un lepnuma par savu darbu Islandes bibliotēkās.