RTU Zinātniskās bibliotēkas darbinieces Dace Kivliša un Lāsma Zariņa sarunājas ar bijušo RTU asociēto profesoru
Modri Drilli. Pašreiz Modris Drille ir Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja (LATAK) vadošais vērtētājs. Saruna notika 12.11.2013., pēc vairāku studentu un absolventu ieteikuma. Modris Drille daudzus gadus bija RTU Ķīmijas fakultātes pasniedzējs, tomēr pašlaik savas darba attiecības ar universitāti ir pārtraucis. Tie, kas viņu pazīst, „dzirdēs” īstās intonācijas un ieturētās pauzes. Brīžiem mūsu sarunā ieskanas skarbāki toņi, bet varbūt tas ir uz labu, jo bez kritikas nav izaugsmes. Ir daudzas lietas, ko var un vajag uzlabot un mainīt.
Šajā intervijā izmantosim arī M. Drilles bijušo
studentu pierakstītos izteicienus (skat. šeit) no viņa lekcijām.
Mazam ieskatam :
* Kristālu nevis jāaudzē, bet jāaudzina
* Eksāmens ir liela cūcība - var paveikties un var nepaveikties
* Ja tu neproti vārīt zupu, tu nemācēsi vārīt sintēzi
* Smaržo pēc selenīdiem, tas ir vēl trakāk nekā pēc ķiplokiem
* Fluors tiek kārdināts un rodas SeF4
Laikam jau pasniedzēja izcilā humora izjūta sajūsmināja studentus. Pasniedzējs vienmēr lika justies modriem.
Studentiem Jūs pietrūkstat…
Es tagad tiekos ar bijušajiem studentiem un viņi saka, jā, ja mēs to būtu zinājuši, ka mums tas noderēs, mēs būtu mācījušies to, ko jūs mums stāstījāt par laboratoriju izveidošanu, vadīšanu un akreditāciju, bet mums šķita, ka tas ir kaut kāds murgs. Es viņiem saku jā, jā tas bija murgs arī man. Vai jūs mums varētu vēl kaut ko pastāstīt, bet es saku, nē, es vairs neesmu tajā sistēmā.
 |
| Parīzē,
pie Eifeļa torņa, 02.07.2013. |
Tā kā tiekamies kādā Rīgas kafejnīcā, tad saruna aizvirzās par šo tēmu….
Vecākais dēls man uzdāvināja braucienu uz Parīzi, kopā ar viņa ģimeni. Tad mēs pavērojām viņu kafejnīcu kultūru. Un, kad es biju ar draugiem Krētā, pavēroju kafejnīcu kultūru tur. Jāsaka tā, jo tālāk uz siltām zemēm brauc, jo kafejnīcu kultūra ir augstāka. Bet Krēta ir šķērslis tālākai salīdzināšanai, tālāk vairs nevajadzētu… es esmu bijis Ēģiptē…
Francijā vajadzētu būt augstai kultūrai…
Parīzē – blakus kafejnīcai uz ietves - galdiņš, viens krēsls vienā pusē, otrs – otrā, sarunājas, kaut ko uzkož, un aprunā garāmgājējus. Ne tikai, labprāt tos uzrunā un iesaista sarunā…
Krētā, tur mūsu grupā bija jauniešu pāris. Mēs runājām par dažādām muļķībām, stāstījām kā dzīvot pareizi, pēc tam viņi teica, ka mēs esot viņiem kā krusttēvi.
Ja mēs atgriežamies pie kultūrām, pārsteidzoši, ka, piemēram, Krētā, kura dzīvo uz tūrismu, pa dienu kafejnīcas ir tukšas, tur aicina iekšā, aptekalē katru tūristu. Bet tikko pulkstenis ir 5 pēcpusdienā, tā tūristi pavācaties malā, visi krētieši nāk un gāžas iekšā kafejnīcās. Sēž, ēd, dzer un sarunājas.
Man bija tas gods piedalīties Gundara Mežinska 60 gadu jubilejā, 14.02.2013. Es toreiz lasīju „sprediķi” par Čūskas gadu un pašās beigās es tā arī teicu, ka pārstrādāties nevajag, strādāt vajag ar mēru, kā Grieķijā — 2 stundas dienā nostrādā un saņem mēneša algu, 2 stundas dienā, 5 dienas nedēļā, un mēneša alga sanāk. Bet ja strādā vēl 2 stundas dienā 5 dienas nedēļā, Tev sanāk prēmija uz Ziemassvētkiem, ja vēl divas – prēmija uz Lieldienām, bet, ja 8 stundas dienā, tad 13. alga ir garantēta … un grieķi nepārstrādājas…
