Aizritējis vairāk kā gads, kopš vecākā bibliotekāre Ingrīda Sika ar kolēģi Ilviju laikā no 2018. gada 26.-30. martam ERASMUS+
Staff Mobility projekta ietvaros devās iepazīt Izmiras bibliotēkas. Ingrīda dalās atmiņās par mobilitātes nedēļu.
Izmira
(senais nosaukums - Smirna) – Turcijas visrietumnieciskākā pilsēta gan
ģeogrāfiski, gan pēc būtības, trešā lielākā valstī.
Nelielu
izbrīnu vien raisīja samērā zemais angļu valodas zināšanu (brīžiem pat varētu
teikt – nezināšanas) līmenis gan pilsētā, gan Izmiras ekonomikas universitātē,
ko apmeklējām. Universitāte
atrodas Izmiras rajonā Balçova, kas attīstījies, pateicoties atklātajam
karstajam avotam. Universitāte ir privāta, tā un arī bibliotēka dibinātas 2001.
gadā. Izveidotas par ziedojumiem no Veselības un izglītības kameras, grāmatas
ziedojis britu konsuls. Studentu
skaits universitātē ap 10 000, fakultātes sākotnēji bijušas 3, 2018. gadā - 8.
Mācību maksa – 10 000 EUR/gadā, medicīnas fakultātē – pat 12 000 EUR/gadā.
Iepazīstot tuvāk bibliotēkas darbu, uzzinājām,
ka tiek lietota Kongresa bibliotēkas un Djui klasifikācija, komplektēšana notiek
sistēmā Yordam, kas darbojas no pārlūka, ierakstus paši neveido, bet izmanto
WorldCat un līdzīgu Turcijas katalogu. Krājums sevī ietver 56 000 nosaukumu, kā arī 43
abonētās datubāzes, kuru izmaksas galvenokārt sedz valsts.
Bibliotēkā strādā 6 pilna laika un 12 nepilna laika (Ekonomikas
universitātes studenti) darbinieki. 2 nedēļas sesijas laikā bibliotēka atvērta visu
diennakti.
Interesanti, ka izsniedzamo eksemplāru skaits ir
limitēts gan studentiem, gan pasniedzējiem. Reģistrējot studenta ID karti,
lietošanā uz laiku var saņemt klēpjdatoru. Akadēmiskajam personālam, tāpat kā
studentiem, jāmaksā arī kavējuma nauda, ko atskaita Personāla daļa.
Bibliotēku var lietot jebkurš lietotājs, kurš samaksā
gada maksu, kas ir vienīgā skaidras naudas operācija, jo universitātē automatizācija
un tehnoloģiju attīstība ļoti augstā līmenī. Vēl interesanti, ka SBA pasūtījumus var veikt tikai
akadēmiskais personāls, kas pats apmaksā pasta izdevumus.
Man bija gods jau otro reizi (pirmoreiz Stambulā
2015. gadā) apmeklēt Turcijas bibliotēku nedēļas pasākumus, kas ir gana
iespaidīgs notikums.
Bibliotēku
nedēļā paviesojāmies vairākās bibliotēkās, kas bija sagatavojušas īpašus
bibliotēku nedēļai veltītus pasākumus. Kā
pirmo minēšu Izmiras Tehnoloģiju institūtu (İzmir Institute of Technology - İYTE), kas, iespējams, ir labākā tehniskā
universitāte Turcijā. Institūta bibliotēkā norisinājās interesants pasākums -
PECHA-KUCHA sesija, kad uzaicināto bibliotēku pārstāvji prezentēja savu
bibliotēku tieši 6 minūtes (PowerPoint prezentācijas, video) un, beidzoties
noteiktajam laikam, stāstītājs tika brīdināts. Ātri, īsi un kodolīgi! Bibliotēku
nedēļas pasākuma laikā tika apbalvoti labākās fotogrāfijas, labākās karikatūras
un labākās vēstules par bibliotēku autori.
Vēl apmeklējām Yaşar universitāti (Yaşar University), kas bibliotēku
nedēļas ietvaros piedāvāja atraktīvā Alpera Almeleka lekciju par harizmu, ko
klausīties bija interesanti pat turku valodas nepratējam. Trešais bibliotēku nedēļas pasākums, ko apmeklējām,
bija Gētes institūtā Izmirā, kur viesojās Judith
Böttger no Minhenes pilsētas bibliotēkas.
Un tad pienāca diena, kad arī mums bija jāprezentē
Latvija, Latvijas akadēmiskās bibliotēkas un mūsu Rīgas Tehniskās universitātes
zinātniskā bibliotēka visiem Izmiras bibliotekāriem, kuri bija uzaicināti uz
Bibliotēku nedēļas pasākumu Izmiras ekonomikas universitātē.
Turki nav biklie un kautrīgie latvieši – jautājumi
bira kā no pārpilnības raga, interese par “ārzemniecēm no Latvijas ” bija
milzīga, un ierobežotā laika dēļ pat uz visiem jautājumiem nevarējām
atbildēt.
Un ja jau Turcijas bibliotēkas, tad pēc pilnas
programmas: apmeklējām arī slaveno Celza (Celsus) bibliotēku Efesā, ko
114.-117. g. konsuls Gajs Jūlijs Akvila uzbūvēja savam tēvam.
Bibliotēkas celtni vispirms izpostīja goti, bet
1000. gadā – zemestrīce. Tagad te saimnieko dažādu nokrāsu minči …
Kā
pēdējo projekta noslēgumā daudzveidībai skatījām mazu Bademler ciemata
bibliotēku, kas šķita ļoti simpātiska ar savu kārtību un iekārtojumu.
Ciemats
vispār īpašs ar to, ka tajā netiek plānots būvēt nevienu reliģisku celtni, lai
izvairītos no dažādiem ar ticībām saistītiem konfliktiem un sadursmēm.
Līdz
ar to iespaidiem bagātais projekts bija noslēdzies.
