Jūs varat aplūkot grāmatas un citus materiālus, kas sniegs ieskatu Latvijas industriālā mantojuma vēsturē.
Jēdzienu "industriālais mantojums" veido tā kultūras vērtību daļa, kas atspoguļo ražošanas un transporta attīstības vēsturi. Šo mantojumu veido senās ražošanas ēkas, mašīnas un ierīces, vēsturiskie rūpnīcu korpusi, smēdes un spirta brūži, ostu un hidrotehnikas elementi, bākas, sūkņu stacijas un ūdenstorņi, dzirnavas, dzelzceļu un gaisa satiksmes būves, tilti un ceļu būves.
Industriālais mantojums Latvijā nesākās ar industriālo revolūciju, kas mūsu zemē raisījās 18.-19.gs. Jau iepriekšējos gadsimtos tapa kalves, dzirnavas, rijas, kaltes un daudzas citas būves, kas vēl šodien apskatāmas dažādos brīvdabas muzejos. Taču galvenais industriālā mantojuma, "industriālais iedvesmas" avots Latvjā bija industriālā revolūcija, un galvenais tās centrs bija Baltijas guberņu metropole Rīga. 19.gs.beigās/20.gs. sākumā Rīga bija kļuvusi par trešo lielāko industriālo centru Krievijā.
Daudzas Eiropā dzimušas tehnoloģiskās idejas, mašīnas, būvniecības paņēmieni Rīgā nokļuva agrāk nekā citās Krievijas impērijas daļās. Rīgā tapa toreizējā Krievijas vagonu, velosipēdu, automobiļu, aviācijas rūpniecība. Rīga kļuva par mašīnbūves un elektriskās mašīnbūves dzimteni. Šis laiks bija RTU slavas laiks - ir tapuši gan Rīgas jūgendstils, gan industriālais mantojums ("Uniona""Leitnera"u.c. ražošanas ēkas, Alises ielas un Čiekurkalna ūdenstorņigāzes rezervuāri, dambji un daudz kas cits).
Daudzi RTU profesori un docētāji tieši piedalījušies industriālā mantojuma veidošanā: M.Glāzenaps, E.Arnolds, E.Pfūls, K.Blahers, T.Kaleps, Č.Klārks.
Nāc un lasi!
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru