Darba mūžs, kas veltīts Rīgas Tehniskajai universitātei.

Gribas teikt, ka RTU ir augstskola, kuru var iemīlēt uz visu mūžu. Par to liecina pasniedzēji un darbinieki, kuru darba mūžs RTU skaitāms daudzos gados. Arī Zinātniskajā  bibliotēkā ir darbinieces, kas savu dzīvi ar to saistījušas jau no 1974. gada.

Lai arī bibliotēka pēdējos gados ir ieviesusi daudz inovāciju un jaunus pakalpojumus, kas prasījuši nepārtrauktu visu darbinieku kvalifikācijas celšanu, tomēr pamatuzdevumi, lai milzīgais mūsdienu informācijas klāsts būtu atrodams, tiktu saglabāts un prasmīgi piedāvāts lietotājam, joprojām jāveic. Arī šo darbu realizācijā ir notikušas ļoti lielas pārmaiņas no kartīšu katalogiem līdz elektroniskajiem aprakstiem, izmantojot arvien modernākas tehnoloģijas, no drukātiem dokumentiem līdz milzīgam e-resursu klāstam. Tāpēc ļoti svarīga ir ilggadējo darbinieču profesionalitāte, pieredze, nepārtrauktā jaunu darba metožu apgūšana un uzticība mūsu bibliotēkai.

Viena no tām ir Filgita Muižniece – Krājuma veidošanas nodaļas vadītāja. 

Ja nebūtu prasmīga šīs nodaļas darba, tad nebūtu arī bibliotēkas. Tās ir darbinieces, kas nodrošina informācijas iegādi un visa krājuma pieejamību, jo grāmatas un žurnāli paši no veikala neatnāk un plauktos neiekāpj,  arī katalogos paši sevi neieraksta. Satiekot Filgitu gan neienāk prātā, ka viņa bibliotēkā jau ir tik ilgi. Vislabāk par to liecināja saruna ar kādu vācu studentu, kurš vēlējās runāt ar kādu vecāku bibliotēkas darbinieci, kas strādājusi laikā, kad pirkām izdevniecības „Strojizdat”  grāmatas. Kad iepazīstināju viņu ar Filgitu un teicu, ka šī kolēģe varēs par šo laiku pastāstīt, studentam likās, ka neesmu sapratusi viņa jautājumu par vecāko darbinieci. Prieks par to! Arī pasākumu organizēšanā, izdomā, runās, dejās un dziedāšanā Filgitu grūti pārspēt. 

Tomēr tagad RTU dzimšanas dienas laikā gribas uzsvērt to, ka šie ilggadējie darbinieki katru gadu savai augstskolai pasniedz milzīgu dāvanu – savu darbu un uzticību. Gadu gadiem katrs no viņiem  ir veltījis sevi RTU stabilitātei un attīstībai. Tāpēc liels paldies Filgitai, ka viņa piekrita dalīties ar mums savās atziņās gan par darbu, gan pastāstīja par sevi, atbildot uz bibliotēkas kolēģu jautājumiem.

Tavas kolēģes varēja Tev uzdot jautājumus. No iesūtītajiem jautājumiem sapratu, ka ne visas zina Tavu darba ceļu bibliotēkā. Tāpēc lūdzu pastāsti, kur esi strādājusi RTU Zinātniskajā bibliotēkā?

Mana darbība RTU Zinātniskajā bibliotēkā  (toreiz vēl RPI Zinātniskā bibliotēka) sākās 1974.gadā , kad es vēl kā LU 4.kursa studente sāku pa vakariem strādāt Mācību literatūras abonementā. 1975.gadā , pabeidzot LU Filoloģijas fakultāti , ieguvu Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas specialitāti. Tūlīt pēc studiju beigšanas pie manis uz mājām ieradās  bibliotēkas direktore Dzidra Tomsone ar uzaicinājumu sākt darbu RPI Zinātniskajā bibliotēkā . Atceroties tos laiku , vēlos teikt , ka , lai nu ko arī varētu sacīt par padomju laiku , par darba vietu trūkumu gan nevarēja žēloties. Pats uzņēmuma vadītājs meklēja darbiniekus. Darbu sāku 1975.gada 1.augustā  Mācību literatūras nodaļā kā vecākā bibliotekāre. 1977. gadā kļuvu par Mācību literatūras nodaļas vadītāju .

Šajā nodaļā nostrādāju daudzus gadus , kolektīvs bija jauns un draudzīgs, mācējām gan čakli strādāt , gan arī izklaidēties. 

1988. gadā pamainīju darba virzienu , kļūdama par Metodiskās nodaļas vadītāju . Trīs gadus risināju metodiskā darba jautājumus , rakstot instrukcijas , atskaites , plānus u.c. bibliotekārā darba dokumentus. Šī darba joma man gan likās diezgan vienmuļa un garlaicīga. 1991.gadā  uz laiku pildīju  bibliotēkas direktores vietnieces pienākumus. 1991. gada beigās man piedāvāja kļūt par Komplektēšanas nodaļas vadītāju, un es bez lielas domāšanas piekritu . Nu jau vairāk nekā 20 gadus  mana prioritāte ir bibliotēkas krājums un komplektēšana. 

Kāpēc izvēlējies bibliotekāra darbu?

Laikam uz mani visprecīzāk attiecas likums „ Nekad nesaki nekad” . Vidusskolas gados man pat prātā nevarēja ienākt , ka varētu strādāt bibliotēkā - visur,  tikai ne bibliotēkā . Bibliotekāra darbs man likās garlaicīgs un neinteresants.  Man ļoti patika medicīna , kā arī  labi padevās valodas ( mācījos vācu valodu). Bet kad ,beidzot skolu, nonācu izvēles priekšā, nobijos no iestājeksāmeniem  Medicīnas institūtā kā arī  LU Svešvalodu fakultātē. Laikam izvēlējos vieglāko ceļu un iestājos bibliotekāros.

Vai Tu ne reizi dzīvē neesi nožēlojusi, ka izvēlējies bibliotekāra profesiju?

Vai esmu nožēlojusi – laikam jau ne , ja tādus ilgus gadus esmu te nostrādājusi . Mūžs vienā bibliotēkā ir nostrādāts un par to ir gandarījums. Varbūt mazliet esmu nožēlojusi , ka jaunības gados neesmu  apguvusi angļu  valodu un mazliet sāp tas , ka bibliotekāra profesija sabiedrībā nav īsti novērtēta . Šī profesija ir apgūta  pilnībā , varbūt arī tāpēc , ja ticētu dvēseles reinkarnācijai ,  nākošajās dzīvēs gribētu īstenot sapni par daktera vai  aktrises profesiju.

Kolēģes vienmēr priecājas par Tavu atraktivitāti un izdomu, tāpēc loģisks ir jautājums, vai nav garlaicīgi tik ilgi strādāt vienā un tai pašā darba vietā? Vai nekad nav bijusi doma darīt kaut ko citu?

Ar to atraktivitāti ir tā , ka nekāda aktīvā darbone jaunībā  neesmu bijusi , bet tādu mani ir izveidojusi dzīve. Skolā – klases vecākā , universitātē – grupas vecākā , darbā jau no 24 gadiem nodaļas vadītāja, korī – pasākumu vadītāja . Gribi vai negribi - jādomā, jāorganizē , jāvada. Runājot par darbu vienā vietā, manas domas ir tādas – ja esi izstudējusi  šo profesiju , tad arī tajā strādā . Domāju, ka dzīve visiem būtu labāka, ja visās jomās strādātu profesionāļi. Doma darīt ko citu nav bijusi . Manas paaudzes cilvēkam  ir raksturīgs nemainīt darba vietu un kolektīvu,  un kāpēc arī tas būtu jādara , ja darbs ir interesants, kolektīvs  jauks un draudzīgs.

Turpinājums iepriekšējam jautājumam ir – kāpēc komplektēšana, krājuma veidošana nevis lietotāju apkalpošana?

Darbs bibliotēkā visās nodaļās ir interesants. Katrā nodaļā sava rozīnīte. Jaunībā strādāju apkalpošanas nodaļā , tagad vairāk interesē bibliotēkas iekšējo nodaļu darbs. Personīgi man nekad nav bijušas problēmas ar komunikāciju , tāpēc arī tagad varētu strādāt gan apkalpošanas nodaļā, gan iekšējās nodaļās. Vairāk kā 20 gadus darbojos komplektēšanas nodaļā , līdz ar to ir uzkrāta zināma darba pieredze un zināšanas. Darbs ir daudzveidīgs, jo darbs saistīts  ar grāmatām,  kolēģiem ,  pasniedzējiem , kā arī ar grāmatu piegādātājiem. Protams, liela darba laika daļa paiet veicot nodaļas vadītājas pienākumus.

Vai ir kāds sapnis mūsu bibliotēkā, kuru gribētos realizēt?

Pasapņot vienmēr ir labi. Mans sapnis varētu būt šāds. Finansu līdzekļi drukātu un e-grāmatu iegādei  neierobežoti, datoros visas nozīmīgākās datubāzes, lasītavas pilnas ar lasītājiem , manā darba telpā regulāri  (katru dienu) ienāk kāds pasniedzējs ar pasūtījumiem. Skaisti vai ne! Bet vai šo sapni var realizēt?!

Bibliotēkas mūsdienās……… Ko Tu pastāstītu nezinātājam?

Iepazīstot bibliotēkas Skandināvu valstīs , var redzēt , ka bibliotēkas ir ienākušas cilvēku dzīvē kā ikdienas nepieciešamība , kur var mācīties , studēt , izmantot bibliotēkas resursus , kā arī  pavadīt brīvo laiku gan individuāli, gan ar ģimenēm. Man bibliotēka mūsdienās asociējas kā zinātnes un kultūras centrs, kur organiski savienota   klasiskā bibliotēka ar drukātām grāmatām un periodiskiem izdevumiem  ar   jaunajām  tehnoloģijām-  datoriem , skenieriem, kopētājiem , printeriem u.c. Mūsdienu bibliotēkās vajadzētu būt gan grupu un individuālām lasītavām, gan lielajām lasītavām,  gan kafejnīcai un atpūtas telpai, gan konferenču un kino zālei,  lai lasītājs varētu un arī gribētu bibliotēkā pavadīt visu dienu .

Vai Tev ir kāds vaļasprieks vai mīļākā nodarbe ārpus darba laika? Ko Tev patīk darīt brīvajā laikā?

Tāda konkrēta vaļasprieka man  nav , bet brīvajā laikā man patīk lasīt , skatīties TV, aiziet uz kādu labu izrādi , paceļot pa Latviju vai ārzemēm. Līdz šim man ir bijusi laimīga iespēja vasaras pavadīt pie jūras , tāpēc vasarā cenšos katru dienu peldēt , sauļoties un braukt ar riteni.

Visi zina, ka esi liela dziedātāja, vai negribas atkal dziedāt korī, piedalīties dziesmu svētkos?

Esmu dziedājusi Ķekavas sieviešu korī „ Daugaviete” 20 gadus ( no 1984.-2004.gadam) . Šie gadi ir bijuši ļoti skaisti  ar dažādiem pasākumiem , koncertiem un  izbraukumiem . Ar kori esmu bijusi Lietuvā un Igaunijā , Somijā, Rumānijā un Bulgārijā, Vācijā un Dānijā, Krievijā  pie Elbrusa . Koristam vislielākie svētki , protams , ir Dziesmu svētki. Esmu piedalījusies daudzos Dziesmu svētkus un varu pateikt , ka dalība tajos manī  vienmēr ir izraisījusi ļoti skaistas un neaizmirstamas izjūtas un emocijas . Visskaistākos  mirkļus Dziesmu svētku laikā esmu izjutusi svētku gājiena laikā, kad tautas tērpā kopā ar kori jāiet caur Rīgai.

Dziedāt man ļoti patīk , grūti bija aiziet no kora , bet laikam kļuva par grūtu izbraukāt uz mēģinājumiem . Atbildot uz jautājumu , gribu sacīt – jā , es gribētu piedalīties Dziesmu svētkos , bet diemžēl……. Vēl joprojām tagad , kad notiek Dziesmu svētki, man dvēselē kaut kas ietrīs.

Atļauj sev uzdot pavisam personīgus jautājumus, uz kuriem var atbildēt ar 1-3 vārdiem:

Atbildot uz jautājumiem , gribu uzreiz pateikt , ka esmu cilvēks , kas neatzīst vispārāko pakāpi ( vismīļākā, vislabākā , visskaistākā u.c) Pieņemu dzīvi visā tās daudzveidībā , tāpēc arī daudzas lietas ir grūti nodefinēt, bet ja tomēr jāatbild uz ekspress jautājumiem , tad atbildes būtu šādas.

Tava mīļākā dziesma: „Es nenācu šai vietāi”  :- D

Kāda krāsa Tev patīk vislabāk: Sarkana , balta

Mīļākie svētki: Līgo svētki

Kurā gadalaikā jūties vislabāk: Pavasara beigas, vasaras sākums

Vai Tev patīk skatīties sporta spēles vai citus sporta raidījumus: Nevisai

Kādu lugu Tu ieteiktu kolēģēm noskatīties: No vecajām izrādēm „ Ilgu tramvajs” ar A.Liedskalniņas piedalīšanos, tagad „ Revidentu” Jaunajā Rīgas teātrī

Ar ko Tu cienātu Gandrīz ideālās vakariņās: Vispirms gribu sacīt , ka tādā šovā noteikti nepiedalītos , jo nekāda lielā kulināre nekad neesmu bijusi. Bet ja nu noteikti vajadzētu piedalīties , tad tas noteikti būtu kaut kāds klasisks ēdiens , jo nekāda eksperimentētāja šajā jomā neesmu  Droši vien piedāvātu klasisko karbonādi ar kartupeļiem , kaut kādus salātus, desertā putukrējumu vai saldējumu  ar ķiršu kompotu.

Kur Tu vēlētos pavadīt savu visskaistāko atvaļinājumu: Kanāriju salās vai Tenerifē.

Mani vienmēr interesē jautājums, kādas tavuprāt ir 3 lietas vai vietas, kāpēc vajadzētu apmeklēt Latviju? 

Labprāt uzzināšu arī šo atbildi, bet šoreiz svarīgāk man liekas uzdot jautājumu, kādas 3 lietas Tu ieteiktu jaunietim, kāpēc iet mācīties uz RTU un , kāpēc RTU studentam noteikti jāatnāk uz bibliotēku?

Atbildot uz pirmo jautājumu-  Latviju jāapmeklē , lai redzētu Vecrīgu, Rīgas jūrmalu un Dziesmu svētkus. Uz RTU jāiet mācīties tāpēc, ka tur-var iegūt profesiju , kas ir pieprasīta, -tā ir vislabākā augstskola, - tur ir vislabākā bibliotēka. Uz bibliotēku jānāk tāpēc, kaikviens tur ir gaidīts, tā ir vislabākā bibliotēka , tur strādā vislabākie bibliotekāri. 

Vai ir kāds jautājums, uz kuru Tev gribētos noteikti atbildēt?

Gribētu , lai būtu jautājums , kāda būs bibliotēka pēc 10-20 gadiem.

Atbildē  gribu atgriezties atkal pie jautājumu Nr. 6  par sapņiem , jo sapņot jau nav aizliegts .

Kuru laiku no sava darba bibliotēkā Tu atceries vislabprātāk?

Laikam jau skaistākais laiks darbā bija jaunības gadu  laiks,  kad zāle bija zaļāka un debess zilāka , kad bijām jaunas , spēka un enerģijas pilnas, kad nauda nebija Dievs, kad studenti un pasniedzēji mīlēja bibliotēku , kad augstskolas vadība  atzina un novērtēja bibliotēkas darbu un darba darītājus.

Nobeigumā aicinu Tevi iedrošināt tos, kuri svārstās – izvēlēties bibliotekāra profesiju vai nē?

Es noteikti aicinu izvēlēties bibliotekāra profesiju , tikai izvēlē  jāizvērtē sevi ,

jo mūsdienu bibliotekārs nepavisam nav pelēka klusa pele aiz grāmatu plaukta , bet gudra , erudīta,  komunikabla, aktīva , palīdzēt griboša un varoša personība. Bibliotekāra profesija ir un būs  mūžīga vērtība un nobeigumā gribu sacīt :

Mēs bijām, esam un būsim!  

Paldies par atbildēm, atklātību un uzticēšanos, bet vislielākais paldies par to, ka esi mūsu kolēģe! Lai visiem prieks kopā strādāt Rīgas Tehniskajā universitātē.