Gan darbs, gan stāsts par Moldovu.

Augusta nogalē (25.08 – 29.08.2015.) Moldovā, Kišiņevā notika TEMPUS projekta sanāksme, kurā piedalījās partneraugstskolu  bibliotēku pārstāves no Moldovas, Lietuvas, Latvijas un Ungārijas. 

Latviju pārstāvēja RTU Zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Janbicka, Krājuma veidošanas nodaļas vadītāja Filgita Muižniece un vecākā  bibliotekāre Sandra Silmane.  

Tā bija projekta vadības grupas  un pirmā un otrā posma ieviešanas plāna un gaitas apspriede.

Bibliotēkas direktore Aija Janbicka iepazīstina ar sanāksmes uzdevumiem un norisi.

Sanāksme notika  Moldovas N.Testemitanu v. nos. Valsts medicīnas un farmācijas universitātes (State University of Medicine and Pharmacy “N. Testemitanu” ) Zinātniskajā medicīnas bibliotēkā.  Tika izskatīti projekta pirmā posma plānoto uzdevumu izpildes rezultāti. Pēc plāna  līdz šī gada beigām  7 Kišiņevas augstskolu bibliotēkās jāievieš Bibliotēku informācijas sistēma Aleph500 ar visiem tās moduļiem.  Tika apspriesti sasniegtie rezultāti, izskatītas problēmas, kuras radušās ieviešanas gaitā,  to novēršanas iespējas, kā arī nosprausti uzdevumi, kuri vēl jāveic. Tā kā RTU Zinātniskās bibliotēkas darbinieki ir vieni no galvenajiem ekspertiem šajā posmā un veica arī Moldovas kolēģu apmācības , tad varējām dot vērtīgus padomus kolēģiem.  Sanāksmē tika  izskatīti arī otrā posma – e-repozitāriju izveidošanas un ieviešanas rezultāti, kā arī sastādīts plāns šo darbu sekmīgai pabeigšanai.  Tika plānoti arī projekta publicitātes pasākumi, konferences un semināri.  Projekts beigsies 2016. gada novembrī. Spraigs darbs ritēja no 9.00 rītā līdz 18.00 vakarā  – atskaites par padarīto, apgūto, ieviesto,  jautājumi, atbildes, diskusijas, pieredzes apmaiņa.

Dalība projektos ir ne tikai atbildīgs darbs, starptautiskas sadarbības izveidošana un pieredzes apmaiņa, bet arī iespēja iepazīt citu tautu dzīvi un kultūru, kā arī iepazīstināt ar savu darbu un valsti. Moldovas kolēģes bija parūpējušās, lai atmiņā no viņu zemes paliktu ne tikai darbs un bibliotēka. 

Vakarā pēc sanāksmes Moldovas kolēģes uzaicināja vakariņās nacionālā stila krodziņā, ko varētu salīdzināt ar mūsu LIDO. Tikām baudījušas nacionālos ēdienus, klausījāmies moldāvu nacionālo mūziku un dziesmas folkloras ansambļa izpildījumā, kas tika veltītas tieši mums.  

Sandra ir aprakstījusi iespaidus par Moldovu, bet redzēto varam skatīt Filgitas fotogrāfijās.

Kišiņevā  ieradāmies 25. augusta pēcpusdienā. Tā kā sanāksme sākās  26. augustā, vakars bija brīvs un devāmies apskatīt pilsētu. Jāpiebilst, ka Moldovā un Kišiņevā bijām pirmo reizi. Nedaudz par Kišiņevu – tā pilsētas statusu ieguvusi 1818. gadā, starp abiem pasaules kariem bijusi Rumānijas sastāvā, pēc 2. Pasaules kara Moldāvijas PSR galvaspilsēta, no 1991. gada neatkarīgās Moldovas galvaspilsēta. 2. Pasaules kara laikā un 1940. gadā zemestrīces dēļ pilsēta zaudējusi ~70% ēku. Mūsu viesnīca atradās pusstundas gājienā no pilsētas galvenā Stefana Lielā bulvāra, kur atrodas daudzas no pilsētas ievērojamākajām celtnēm – Valdības ēka, Triumfa arka, Parlamenta ēka, Operas un baleta ēka, Prezidenta pils.

Laiks bija vasarīgs, pat karsts, devāmies ceļā. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, pateikšu jau kopējo iespaidu, kāds radās – kontrastu pilsēta. Šķiet, ka pirmie tikuši atjaunoti un sakopti dievnami.

Arhitektūrā dominē padomju laiku celtnes, daudzas no tām savos apmēros milzīgas, daudz vēl funkcionējošu ēku, bet tur pat līdzās pussagruvušas. Ir arī jauni projekti. Kišiņevas reljefs ir paugurains, kas vizuāli ir ļoti pievilcīgs. Pilsētā ir divi lieli parki, labi kopti, acīmredzot pilsētnieku iecienīti. 

Ar arhitektūras pētīšanu bija jābūt uzmanīgiem, jo visu laiku jāskatās zem kājām – ietvju segums drausmīgā stāvoklī, pat uz galvenā bulvāra. Pabraucām  ar trolejbusu, kādus Rīgā jau sen esam aizmirsuši. Trolejbusi mēdz būt pārpildīti, toties biļetes cena 0.10 centi!

27. augusts bija Moldovas Neatkarības 24 gadu svētku diena. Brīvajā laikā kolēģes bija noorganizējušas ekskursiju uz Krikovas vīna pagrabiem, kuri atrodas nelielā pilsētiņā ar tādu pat nosaukumu. 

Moldova ir slavena ar savu vīnkopību, valstī ir vairākas lielas vīna darītavas, un viena no tām Krikovā, apmēram pusstundas braucienā no Kišiņevas. Vīna pagrabi ierīkoti kādreizējās akmens raktuvēs, veidojot pazemes labirintus ~100 km garumā. Sasēdāmies tūristiem paredzētajos vagoniņos un devāmies pazemē. Šeit pastāvīgā gaisa temperatūra ir 12-14 0C, mitrums 97-98%, kas ir optimāli vīnu uzglabāšanai. Gids ļoti raitā angļu valodā iepazīstināja mūs ar vīnu un šampanieša gatavošanas, uzglabāšanas procesu, redzējām slavenās vīnu kolekcijas. Viena no populārākajām ir Hermana Gēringa kolekcija, kura šeit nokļuvusi pēc 2. Pasaules kara. Notika arī vīnu degustācija brīnišķīgās degustācijas zālēs, kuru interjeru veidoja augstvērtīgas vitrāžas, gobelēni, mēbeles, metālkalumi un gaismas ķermeņi. Degustācijas laikā Kišiņevas Medicīnas universitātes direktore kā veltījumu viesiem nodziedāja skaistu moldāvu tautas dziesmu labā izpildījumā.  Mēs atbildot, kaut nebijām gatavojušās, nodziedājām Pūt, vējiņi. Kolēģes apgalvoja, ka arī skanējis skaisti. Pēc degustācijas, ja ne gluži kļuvām par moldāvu vīnu fanēm, tad to, ka šie vīni nav sliktāki par itāļu, franču, spāņu u.c. atzinām noteikti.

Vakarā devāmies uz galveno pilsētas laukumu, lai piedalītos svētku svinībās. Bija valdības pārstāvju uzrunas, koncerts, kurā skanēja patriotiskas, tautas dziesmas un populāras Rietumeiropas melodijas simfoniskā orķestra izpildījumā. Cilvēku bija daudz, saposušies, priecīgi, pozitīvi kā jau svētkos, kas noslēdzās ar salūtu.

28. augustā moldāvu kolēģes bija sarūpējušas ekskursiju uz brīvdabas muzeju-senās pilsētas kompleksu Starij Orhei - 60 km attālumā no Kišiņevas, radot iespēju pavērot Moldāvijas  laukus. Arheologi pag. gs. 40-jos gados uzgājuši liecības tam, ka šī vieta jau ļoti sen tikusi apdzīvota. Te uzslāņojas dažādu gadsimtu, kultūru un tautu vēsture. Pašlaik šeit atrodas sens klosteris un baznīca, kā arī Batučanu ciems Reutas upes krastos, kura iedzīvotāji dzīvo savu dzīvi, vienīgi ierobežojumi liedz nojaukt vecās mājas un celt jaunas. Viena apdzīvota lauku sēta ir ierīkota kā muzejs un atvērta apmeklētājiem, kā arī krodziņš ar nacionālo virtuvi.

29. augustā Kišiņevā gaisa temperatūra bija 36/37  0C . Šajā karstajā vasaras dienā  atvadījāmies no moldāvu kolēģēm, pateicoties par patiesi sirsnīgo, dāsno un rūpīgi izplānoto uzņemšanu. 

Atgriezāmies mājās ar jauniem iespaidiem un labprāt dalāmies tajos ar jums.