pirmdiena, 2020. gada 20. aprīlis

Grāmatu stāsti


Laikā, kad ne visi bibliotēkas pakalpojumi ir pieejami lietotājiem, un nav iespējams apskatīt klātienē arhitektūras izglītībai veltīto ekspozīciju RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavā, Brigita Ālere (Retumu lasītavas vadītāja) aicina virtuāli ieskatīties izstādē izlikto grāmatu lapaspusēs...
Šoreiz stāsts par Rīgas politehniskā institūta docenta, arhitekta Eduarda Kupfera (1873-1919) 1914.gadā Pēterburgā izdoto grāmatu “Dzīvojamā ēka”.
Eduards Kupfers nāk no senas Kurzemes mācītāju, skolotāju, ārstu un zinātnieku dzimtas. Studiju gados viņš daudz ceļoja, līdz ar to labi iepazina pilsētbūvniecības principus Vācijā, Itālijā, Šveicē, Beļģijā, Somijā u.c. Eiropas valstīs. Īpašu vērību arhitekts veltīja modernās dzīvojamās ēkas uzbūvei un iekārtojumam gan Rīgas elitārajos, gan rūpnīcu rajonos. 1907.gadā E.Kupfers aktīvi piedalījās izstādes “Strādnieku dzīvojamā māja” organizēšanā un saņēma godalgas gan par divdzīvokļu mājas plāniem, gan par mēbeļu projektiem. Šīs izstādes materiāli ir izdoti atsevišķā grāmatā E.Kupfera sakārtojumā. Arī šī grāmata ir apskatāma izstādē, bet par to būs atsevišķs stāsts.
Eduards Kupfers pazīstams arī kā viens no Mežaparka ēku projektētājiem. Savus teorētiskos villu kolonijas izveides principus publicēja rakstā “Villu kolonija Ķeizervalde pie Rīgas” ( Kupfer E. Die Willenkolonie Kaiserwald bei Riga // Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.- 1908, 122.-130.lpp.). Šajā apcerē arhitekts uzsvēra 20.gadsimta pilsētnieka nepieciešamību pēc veselībai nekaitīga un psiholoģiski labvēlīga mājokļa. Tāda mājokļa vislabākā atrašanās vieta būtu ārpus pilsētas. Vislabāk – pilnīgi savrupa māja vienai ģimenei, kuru apvieno izpratne par dzīvesveidu, par darbu un atpūtu. Tāda Eduardam Kupferam šķita laikmeta izvirzītā prasība modernajai arhitektūrai un 20.gadsimta pilsētbūvniecībai.
Un tagad aicinām ielūkoties grāmatas “Dzīvojamā ēka” lapaspusēs.
450 lapaspušu biezajā grāmatā aprakstīta dzīvojamās ēkas vēsturiskā attīstība, dzīvojamo ēku veidi, dzīvojamo telpu formas un iekārtojums u.c. jautājumi. Grāmatā ir bagātīgs ilustratīvais materiāls gan ar savrupmāju un īres namu attēliem, gan arī ar strādnieku māju un vasarnīcu attēliem.
Divdzīvokļu īres nams Zasulaukā, arhitekts E.Kupfers.
Mēs varam apskatīt gan vidusslāņa savrupmājas pilsētā un laukos, gan arī daudzdzīvokļu īres namus.
Savrupmāja Rīgā, arh. H.Šēls
Savrupmāja Tīringenē
Īres nams Rīgā, arh. A.Reinbergs
Īres nams Rīgā, arh. E.Laube
Arhitekts Eduards Kupfers projektējis vairākas savrupmājas Mežaparkā, kuras arī var aplūkot šajā grāmatā.
Mežaparks grāmatā dēvēts par Carskij ļes (Царский Лес)
Vairākas nodaļas grāmatā atvēlētas dažādu telpu iekārtojumam.
Bērnistabas iekārtojums Vīnē un Minhenē
Dāmu kabinets. Minhene
Vannas istabas iekārtojums Amerikā
Ēdamtelpa  pilsētas un lauku mājā
E.Kupfers daudz domājis ne tikai par strādniekiem domātu ēku projektiem, bet arī par to telpu aprīkojumu.
Liela sadaļa grāmatā veltīta strādnieku kolonijām, rindu mājām un dārzu pilsētām.
Viendzīvokļu rindu māja Drēzdenes dārzu pilsētā Hellerau
Mūsdienu progresīvajā pilsētbūvniecībā dārzu pilsētas ir ar augstu kultūrvēsturisko nozīmi, uzskatīja arhitekts Eduards Kupfers. 

Nav komentāru :

Ierakstīt komentāru