LATABA organizētais brauciens uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu

Sešas RTU Zinātniskās bibliotēkas darbinieces agrā 27. janvāra rītā devās LATABA organizētā braucienā uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, lai iepazītos ar Viļņas universitātes tikai pirms gada atvērto bibliotēku. Tā noteikti ir viena no ievērojamākajām pēdējo gadu Lietuvas būvēm. Celtne, ko veido trīs bālgani, klintīm līdzīgi apjomi ar neregulāru siluetu un slīpām virsmām, ir viss vienā — arhitektūras koncepts, universitātes zīme, aicinoša telpa komunikācijai un arī efektīva informācijas vākšanas, glabāšanas un izplatīšanas „mašīna”. Bibliotēka, kas uzbūvēta universitātes pilsētiņā Viļņas nomalē, ir pirmā ēka tā sauktajā Saulrieta ielejā (Saulėtekio slėnis / Saulėtekis Technology Valley) — zinātnes un tehnoloģiju parkā, kur vienkopus izvietosies augstskolas, pētnieciskie institūti, biznesa inkubatori un konsultāciju biroji.

Viļņas Universitātes bibliotēka un zinātnes komunikācijas un informācijas centrs – tā skan pilnais nosaukums - ir lielākā bibliotēka, kas Lietuvā tapusi kopš neatkarības atgūšanas. Bibliotēkas direktore Irena Krivienė – patiesa sava darba entuziaste – mūs iepazīstināja gan ar bibliotēkas vēsturi, jaunās ēkas tapšanas gaitu, gan arī pastāstīja par nākotnes iecerēm. Turpinājumā sadalījāmies 2 grupās un devāmies visu iepazīt klātienē. Sākām ar diviem stāviem, kas izbūvēti pazemē (sākotnēji plānoti 3 stāvi, taču sakarā ar finansējuma trūkumu nācies projektu pamainīt).

Lielu interesi mūsos raisīja ugunsdrošības sistēma. Bibliotēkas glabātuvēs atrodas gandrīz 2 miljoni drukāto izdevumu, tāpēc pievērsta īpaša uzmanība drošības risinājumiem, lai pasargātu izdevumus ugunsnelaimes gadījumā. Īstenots projekts, kura ietvaros kompānijas FIMA speciālisti pirmie Lietuvā izmantojuši ugunsdzēsības sistēmu ar augstspiediena ūdens izsmidzināšanu (ūdens miglu), kas patērē par 80% mazāk ūdens nekā standarta sistēma un samazina grāmatu sabojāšanas risku. Lai izvairītos no kļūdainas ugunsgrēka dzēšanas un īpašuma bojāšanas, grāmatu glabātuvē uzstādīta dubultā aizdegšanās identifikācijas sistēma. Ļoti interesanti izskatījās visā bibliotēkā izvietotie sarkano ugunsdzēsības šļūteņu ruļļi – gan funkcionāli, gan oriģināli no dizaina viedokļa. 

Ieejot grāmatu krātuvē, manu uzmanību vispirms piesaistīja plaukts ar XX gs. 30. gadu izdevumiem latviešu valodā par dzelzceļa tematiku. Turklāt izdevumi tādi, kādu nav pat specializētajā RTU filiālē! Gan nedaudz apkvēpuši kādas ugunsnelaimes laikā, taču principā lietojami.

Pagraba stāvā atrodas arī automatizētā grāmatu šķirošanas iekārta, kas liels palīgs bibliotekāriem viņu darbā, jo nav jāpārnēsā un jāšķiro milzīgas grāmatu kaudzes - ik pa laikam tikai jāpielabo kāda „mašīnas kļūdiņa”.

Iepazīšanos ar bibliotēku turpinām 1. stāvā. Visus apmeklētājus pie ieejas sagaida milzīgs grāmatu nodošanas automāts, kas izmantojams gan no ārpuses, nemaz neienākot bibliotēkas telpās, gan no iekšpuses. Te var saņemt arī nepieciešamo informāciju, ielūkoties elektroniskajā katalogā, nodarbināt rokas un prātu ar dažādām atraktīvām spēlēm, jo centrs atvērts ne tikai universitātes studentiem, bet visiem lasīt gribētājiem. Te arī transformējama konferenču zāle, periodikas lasītava un pašiem sava kafejnīca.

Augšējie stāvi veidoti tā, lai ļautu koncentrēties un strādāt. Lielās, atklātās telpas ar plauktiem un sagrupētiem galdiem sadalītas mazākās daļās. Ja nepieciešama noslēgtāka telpa, ir pieejamas kabīnes individuālam un grupu darbam, auditorijas un datorizētas darbavietas. Lielākais lepnums šeit - aparatūra digitālo 3D reljefa datu ieguvei. Atrodas aiz slēgtām durvīm un izmantojama tikai speciāli apmācīta darbinieka vadībā. Dārga, taču ļoti nepieciešama iekārta, īpaši bieži to izmantojot topošie arhitekti.

Bibliotēka darbojas visu diennakti septiņas dienas nedēļā, izņemot vienīgi valsts svētku dienas. Īpaši apmeklēta, protams, studentu sesijas laikā, jo darbinieces novērojušas, ka pēdējos gados mainījušies mācīšanās paradumi. Ja agrāk studenti to vairāk mīlējuši darīt savās kopmītņu istabiņās, tad tagad izteiktāka kļuvusi vēlme izmantot labiekārtotās bibliotēkas telpas. 

Pēc maltītes bibliotēkas kafejnīcā bija jāpamet siltās un mājīgās telpas, lai kaut nedaudz pabaudītu pilsētas burvību. Lielā aukstuma dēļ nācās veikt pārskrējienus no vienas baznīcas uz nākamo, pa ceļam „uzmetot aci” arī kādai interesantai ēkai vai vides objektam, līdz ar to ekskursiju varētu nosaukt: „Sakrālā Viļņa”.

 Un tad jau ceļš mājup ...

Teksta un fotogrāfiju autore : Ingrīda Sika