Erasmus pieredzes apmaiņas brauciens Somija, Helsinki, Aalto Universitātes bibliotēka 3.03.2014 – 7.03.2014

Marta sākumā man bija lieliska iespēja iegūt vērtīgu pieredzi, kā arī apzināt galvenos jautājumus: kā atklāt, izmantot, pētīt, izvēlēties, lasīt e-grāmatas un kvalitatīvi piedāvāt tās lietotājiem. Nedēļas laikā iepazinos ar vairāku Helsinku bibliotēku praksi e-grāmatu jomā.

Šīs bibliotēkas bija:

• Aalto Universitāte, Otaniemi campus bibliotēka
• Aalto Universitāte, Töölö campus bibliotēka
• Aalto Universitāte, Arabia campus bibliotēka
• Espoo pilsētas galvenā bibliotēka Sello
• Helsinku pilsētas galvenā bibliotēka Pasila
• Helsinku Universitātes galvenā bibliotēka Kaisa house
• Helsinku Universitātes Meilahti campus bibliotēka Terkko

Tagad visu pēc kārtas!

Uzņemošās organizācijas (Aalto Universitātes bibliotēka) pārstāvji bija sarūpējuši speciālu un lieliski izstrādātu programmu, lai izrādītu Helsinku bibliotēku modernās ēkas, skaistās telpas, detalizēti stāstot par darbu un problēmām (vairāk tomēr dzirdēju pozitīvas lietas), informācijas tehnoloģiju plašo pielietojumu un automatizāciju, e-grāmatu pielietojumu un izmantojamību. Nedēļa bija informacionāli bagāta ar prezentācijām e-grāmatu jautājumā. Papildus prezentācijām bija arī ekskursijas,

kā arī praktiskās nodarbības (bija iespēja meklēt e-grāmatas planšetdatoros Samsung).

Runājot par tehnoloģijām, arī Helsinku bibliotēkās līdzīgi kā RTU ZB ir RFid tehnoloģijas. Helsinku bibliotēkas ir modernas būves, konstruktīvi vienkāršas, praktiskas, tehnoloģiski pārdomātas, lai bibliotekāru darbs un lasītāju apkalpošana noritētu optimālos apstākļos. Telpas ir gaišas, plašas.

Daudz kluso lasītavu, grupu telpas, atpūtas vietu (learnig hubs), virtuvītes. Tiek izmantotas visas brīvās vietas telpā, lai iekārtotu stūrīšus studentu atpūtas vajadzībām.

Atpūtas stūrītis studentiem

Visinteresantākais somu bibliotēku sistēmā ir tas, ka tās izvietotas vietās, kur cilvēki uzturas visbiežāk. Helsinkos ir bibliotēkas, kuras atrodas tieši tirdzniecības centros. Tādejādi studentiem ir iespēja justies brīvi bibliotēkā, jo viņi katru dienu apmeklē veikalus, ēdnīcas, sabiedriskā transporta stacijas. Tā vide studentiem ir pazīstama un, ja vēl bibliotēka ir veiksmīgi „ielikta” šajā vidē, tad tā tiek arī izmantota un gūst popularitāti, ir dzīvotspējīga un konkurētspējīga. Bibliotēkas krājums un telpas, krātuves, slēgtie fondi studentiem ir brīvi pieejami, nekas nav noslēpts vai norobežots. Bibliotēkas interjerā nav norobežojošo līniju. Mēs Latvijā vēl joprojām vēlamies norobežoties (piem., es kā darbinieks vienā pusē galdam, students otrā un saruna notiek it kā norobežojoties). Helsinku bibliotēkās viss ir izveidots tā, ka lai studenti  var justies brīvi, brīvi vārda vistiešākajā nozīmē. Mums liekas, ka tas nav iespējams, bet studenti ir ļoti disciplinēti, ievēro noteikumus, tas viņiem ir pašsaprotami. Bibliotēkas Helsinkos (neatkarīgi no tā vai tā ir publiskā, universitātes bibliotēka) ir atvērtas visiem, grāmatas tiek sniegtas uz mājām (Somijas iedzīvotājiem).

Līdzīgi kā citās ārzemju bibliotēkās, arī Helsinkos praktiski visur strādā sabiedriskie darbinieki (social workers). Šeit jāmin fakts, ka Somijā ir obligātais kara dienests. Jaunietim ir izvēles iespēja: doties armijā vai veikt sabiedrisko darbu. Diezgan populāra, kā arī viena no vieglākajām iespējām, ir izvēlēties veikt sabiedrisku darbu tieši bibliotēkā. Šī iemesla pēc bibliotekārajiem darbiniekiem ir iespēja strādāt un veikt „iekšējos” darbus. Darbinieki tiešā kontaktā ar studentiem ir tikai noteiktos laikos vai pēc pieprasījuma.

Mazliet par Aalto Universitātes bibliotēku: 2010 gadā trīs vadošās somu universitāšu bibliotēkas apvienojās vienā. Šodien bibliotēka ir trešā lielākā Somijā. Šobrīd ir trīs kampusi: Aalto Universitātes Otaniemi campus bibliotēka, Aalto Universitātes Töölö campus bibliotēka, Aalto Universitātes Arabia campus bibliotēka. Universitātes bibliotēkas nākotnes plānos (jau 2016) apvienot visus kampusus vienā: tas būs mūsdienīgs mācību centrs.

Bibliotēka ir neparasta ar to, ka tā balstīta uz atvērtību, elastīgumu un gatavību izmaiņām.

E-grāmatu joma ir ļoti attīstīta un populāra studentu vidū. Aalto Universitātes bibliotēkā ir 99 % e-žurnālu, ~ 357 tūkstoši e-grāmatu, 400 dažādas zinātniskās DB. Darbinieku skaits 87. Darbs ar e-grāmatām ir ļoti aktīvs, izstrādāti noteikumi pēc kuriem virzīties. Izstrādātais plāns arī sekmīgi strādā, e-grāmatas ir ļoti populāras studentu vidū un viņi tās arī izmanto savā studiju procesā. Protams, ka tradicionālās grāmatas arī ir pieprasītas, bet e-grāmatas tomēr sāk ieņemt svarīgu lomu bibliotēkas dzīvē. Bibliotēkas e-grāmatu pasūtīšanā izmanto daudz dažādus piegādātājus (mums pazīstamākie ir Ebrary un Ebsco), tiek izmantoti dažādi formāti (PDF, ePUB), lasīšanas ierīces (ipad, planšetdatori, viedtālruņi). Lasītājs grāmatu var izmantot divējādi: ielādēt savā lasīšanas ierīcē vai arī izmantot uz vietas bibliotēkā. Licenzēšanas modeļi: viens/vairāki/neierobežots lietotāju skaits, to nosaka katrs piegādātājs individuāli, bibliotēkas var pašas noteikt lietošanas ilgumu (dienu, nedēļu utt.). E-grāmatu ieviešanas process bibliotēkā ir gana sarežģīts un komplicēts, bet, ja ir izstrādāti noteikumi pēc kā virzīties, pieredze datubāžu abonēšanā, vēlme ieviest e-grāmatas un piedāvāt tās studentiem, tad viss ir iespējams.

Somijā finansiālās iespējas ir daudz lielākas, taču arī pie mums Latvijā daudz varētu paveikt, ja tiem cilvēkiem, kuri pieņem politiskos un finansiālos lēmumus, būtu lielāka sapratne par bibliotēkas būtisko lomu universitātes studiju procesa sekmīgā nodrošināšanā.

Bibliotēka ir NEATŅEMAMA Helsinku iedzīvotāju dzīves sastāvdaļa (bibliotēku pakalpojumus aktīvi izmanto ap 80% somu), novēlu arī mums virzīties mērķtiecīgi uz priekšu šajā virzienā!!!