RTU Zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Janbicka - par darbu, kurā ielikta viņas sirds

2008.g. RTU ZB lasītavas atklāšana

Bibliotēku nedēļas ietvaros vēlamies iepazīstināt mūsu lasītājus ar interviju, kurā notiek saruna ar RTU Zinātniskās bibliotēkas direktori Aiju Janbicku par to, kā laika gaitā attīstījusies un mainījusies bibliotēka, par grāmatām un tehnoloģijām, par bibliotēkas tagadni un nākotni. Sarunā piedalās bibliotēkas darbinieces Filgita Muižniece un Lāsma Zariņa, kā arī Jelgavas Spīdolas skolas skolnieks Raivo Tambergs.

Jūsu ceļš līdz bibliotēkai.  Vai tā bija nejaušība vai mērķtiecīga izvēle, zinot, ka Jūs esat beigusi Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāti?

2014.g. 18.janvārī - Grāmatu draugu ķēdē Latvijas Nacionālajā b-kā

Jāsaka, ka tā tomēr bija nejaušība, jo es jau biju fakultātē ( toreiz tās nosaukums bija Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte)  nostrādājusi 24 gadus. Pamatā strādāju zinātniskajā problēmu laboratorijā un izstrādāju dažādas programmu paketes, un arī kā stundu pasniedzēja  lasīju  lekcijas programmēšanā un  vadīju studentiem kursa darbus un diplomdarbus. Pēkšņi 1993.gada vasaras sākumā mani uzrunāja mūsu fakultātes profesors Jānis Osis, paaicināja pie sevis un teica tā – bibliotēka meklē direktoru, speciālistu, kurš varētu uzsākt bibliotēkā automatizācijas darbus. Viņš stāstīja, ka bibliotēkas kolektīvs pārdzīvojot, ka dažas citas bibliotēkas jau sāk virzīties uz priekšu šajā jomā un RTU bibliotēkā nav neviens datorspeciālists, un no esošajiem darbiniekiem neviens nevēlas uzņemties direktora amatu, lai vadītu šo procesu. Man tas bija liels pārsteigums, kāpēc viņš griežas pie manis, bet es ar profesoru Osi sadarbojos kā zinātniskā sekretāre promocijas padomē, kuru viņš vadīja. Viņš mani drošināja, sacīdams - Aija, Jūs variet. Pirmā doma  man bija – nē, nē, profesor, es nevaru iet par direktori, es neesmu tādā vadošā amatā strādājusi. Pēc kāda laika viņš mani atkal satika  un jautāja : nu kā,  vai jūs bijāt aizgājusi uz bibliotēku? Es teicu  – nē. Tad viņš acīmredzot bija piezvanījis toreizējai direktora pienākumu izpildītājai Annai  Brolišas k-dzei  un viņa man zvanīja un aicināja pie sevis uz sarunu. Es aizgāju, mēs aprunājāmies  un es viņai solīju padomāt. Viņa man ik pa laikam zvanīja un tad teica, ka ir informējusi rektoru. Toreiz rektors bija E.Lavendeļa k-gs.  Ar dažu savu kolēģu atbalstu tomēr izdomāju, ka pamēģināšu, riskēšu.

Automatizācijas uzsākšana RTU  ZB 1993.g.

Rektors man prasīja uzrakstīt koncepciju, kā es redzu, ko varētu darīt automatizācijas jomā, kā es vadīšu darbiniekus.  Man  bija bažas, ko es varētu uzrakstīt. Sāku domāt, kā lai to paveicu. Izdomāju griezties  pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, pie Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas darbiniekiem un teicu, ka man piedāvā strādāt RTU bibliotēkā automatizācijas jomā un es vēlētos zināt, ko viņi dara. Apmeklēju šīs bibliotēkas, uzzināju, ko viņi dara, pastudēju literatūru  un uzrakstīju savu koncepciju un iesniedzu rektoram. Kādu mēnesi nebija nekādu ziņu. Tas priekš manis, protams, bija stresa pilns laiks. Vēlreiz bija pārdomas par to, vai es pareizi daru. Jūlija beigās pienāca ziņa, ka ar 30.augustu rektors mani  pārceļ darbā no fakultātes uz bibliotēku par direktori. Tad nu man gan iestājās pavisam liels satraukums, kā es varēšu to visu izdarīt, un kā mani bibliotēkā pieņems tās darbinieki. Un tā 1993.gada 30.augustā es ierados bibliotēkā un pirmo reizi tikos ar bibliotēkas vadošajiem speciālistiem un arī ar Filgitu. Tātad  tā man nebija mērķtiecīga izvēle, bet gan nejaušība.

Kas Jūs piesaista bibliotēkai, jo te aizvadīts ne viens vien gads?

Esmu šajos 20 gados ļoti saaugusi ar bibliotēku un gājusi cauri visām izmaiņām, sākot ar pirmajiem datoriem
bibliotēkā, bibliotēkas informācijas sistēmas ieviešanu un visu jauno tehnoloģiju apgūšanu -  strādājot kopā ar savu kolektīvu, kurā ir ļoti pašaizliedzīgi un savā darbā ieinteresēti speciālisti. Un tā ir – bibliotēkas kolektīvs man ir kā otra ģimene. Bibliotēkas darbs nav kaut kas sastindzis, visu laiku tas attīstās, jo tā vairs nav kādreizējā tradicionālā bibliotēka, kurā tikai izsniedz drukātās

grāmatas, bet nākuši klāt elektroniskie resursi - datubāzes, e-grāmatas, jauni pakalpojumi, tehnoloģijas, dažādas iekārtas, ko izmantot bibliotēkas darbā. Šis darbs ir ļoti interesants, jo tas  nav nemainīgs, tas mainās visu laiku.

Visiem ir priekšstats, ka darbs bibliotēkā ir ļoti mierīgs, bez stresa . Kā Jums tik labi izdodas visi šie vadīšanas darbi? Vai ir bijušas arī negulētas naktis? Vai spējat atslēgties no darba ?

Bibliotēkā strādāt nav vairs mierīgs laiks,  jo jāievieš viss jaunais, par to ir jādomā, kā tas izdosies, kā tiks apmācīti bibliotēkas darbinieki. Ir dažādas  prasības no RTU administrācijas un mācībspēkiem, kuras mums arī ir jāīsteno. Ne vienmēr uzstādītos darba uzdevumus var veikt ar esošo darbinieku skaitu, ar esošām tehnoloģijām. Tas rada tomēr zināmu stresu. Smagi bija 2009. gadā samazināt bibliotēkā darbinieku skaitu. Ja runājam par to, kā es spēju atslēgties no darba problēmām, tad ir bijis laiks, kad es nespēju atslēgties, kad domāju par darbu mājās un neguļu naktīs, bet cenšos dzīvot ar cerību un optimismu, ka tomēr viss nokārtosies un  izdosies.  Spēku rodu savos bibliotēkas kolēģos, kuri  vienmēr mani ir atbalstījuši un kopā mēs visi cenšamies strādāt tā, lai mūsu bibliotēka attīstītos kā moderna, laikmetīga bibliotēka. Tādu īstu atslēgšanos no darba man dod daba, sevišķi vasarā, atvaļinājuma laikā – vasarnīcā, pie ūdeņiem, mežā, arī teātra izrādes un koncerti, cik man ir iespējams apmeklēt, un grāmatas.

18.novembra svētki bibliotēkā

2013.g. augusts - darba seminārs "Ronīšos" Klapkalnciemā

Pašreiz Rīgas Tehniskajā universitātē tiek realizēti dažādi vērienīgi Eiropas projekti. Viens no tādiem būs arī bibliotēkas jaunās piebūves projekts. Kā radās ideja par jauno bibliotēkas piebūvi ? Ko studenti un mācībspēki sagaidīs jaunajā ēkā, vai būs arī kāds pārsteigums?

Rīgas Tehniskā universitāte no 2011.gada realizē projektu, ko finansē Eiropas Reģionālais attīstības fonds un universitātei pašai arī jādod savs līdzfinansējums. Projekta piešķiršanas noteikumu formulējumā līdztekus universitātes infrastruktūras modernizācijai bija ietverta arī bibliotēkas

RTU ZB konferencē 2007.gadā

modernizācija, tāpēc mēs tikām ieslēgti šajā projektā. Sākotnējā projekta plānošanas periodā paredzējām, ka modernizēsim un uzlabosim mūsu filiāles, kas atrodas dažādās fakultātēs un arī Centrālajā bibliotēkā veiksim 3. stāva pārbūvi, ko nepaspējām izdarīt 2009. gadā, kad valstī iestājās krīze. Bet RTU vadībai bija nostādne, ka ar laiku, visu RTU pārvietojot uz Ķīpsalu, izveidojot Pilsētu pilsētā, visas fakultātes būs šeit un bibliotēkai vajadzētu būt tikai vienā vietā, tādējādi optimizējot līdzekļus un koncentrējot visu informācijas resursu pieejamību vienā vietā. Tāpēc šis sākotnējais projekts par filiālēm tika  noraidīts  un tiek izstrādāts jauns projekts piebūvei esošajai Centrālajai bibliotēkai Zunda pusē, kura sakļausies  arī ar Ķīmijas fakultāti, kurā atrodas mūsu 2 nodaļas  un tādējādi veidosies vienā vietā bibliotēkas komplekss. Uz šo kompleksu  tiks pārceltas visas Rīgas filiālbibliotēkas. Tajā mēs veidosim daudz plašāku brīvpieejas lasītavu, kluso lasītavu, būs arī grupu telpas un individuālās darba telpas studentiem un mācībspēkiem. Pašlaik, kā mēs novērojam Centrālās bibliotēkas 3.stāvā, ļoti populāri studentiem ir mācīties grupās. Arī ārzemju bibliotēkās ir ļoti plaši pieprasīta grupu telpu un individuālo telpu izmantošana. Jaunajā piebūvē būs arī konferenču zāle, ko varēs izmantot gan apmācībām,  gan semināriem un konferencēm. Mēs varēsim apmācīt lielu studentu plūsmu bibliotēkas lietošanā un bibliotēkas resursu izmantošanā. Bet vislielākais jaunums – 1.stāvā ir paredzēta 24 stundu atvērta lasītava - mācību telpa studentiem.

Kas ir šī projekta autors?

Šī projekta autors ir arhitekts Uģis Šēnbergs un viņa birojs pašlaik izstrādā tehnisko projektu. Katru nedēļu notiek projektēšanas sanāksmes, kurās piedalāmies arī mēs – bibliotēkas pārstāvji, es un mana vietniece Ilga Neija.

Kad plānots sākuma posms šī projekta realizācijā?

Secība ir tāda, ka vispirms ir jānodod un jāapstiprina tehniskais projekts, tad tiks izsludināts iepirkums uz piebūves būvniecību kopā ar  Transporta un mašīnzinības fakultātes laboratorijas korpusa būvniecību. Ja labi veiksies ar iepirkumu un tā rezultāti netiks apstrīdēti, tad varētu būt, ka vasaras otrā pusē sāksies būvniecība. Vai izdosies šo piebūvi uzcelt šogad, vai tas būs  nākošajā gadā, to pašlaik ir ļoti grūti pateikt.

Bet līdz kuram gadam ir projekta realizācijas ilgums? Teorētiski...

Teorētiski projektu vajadzētu realizēt līdz 2014.gada augusta beigām. Tagad termiņš ir pagarināts līdz 2015. gada augustam. Daudz kas ir atkarīgs no būvniecības iepirkuma rezultātiem, vai tie tiks apstrīdēti vai nē.

Tas droši vien ir jārisina valstiskā mērogā, lai projekti varētu virzīties ātrāk.

Mūsu rektors jau ir runājis par to, ka iepirkumu likums būtu jāmaina, jo ir apzināta pieredze citās valstīs, ka liela daļa iepirkumu likuma sadaļas uz augstskolām netiek attiecinātas. RTU ir sagatavojis pat priekšlikumus iepirkuma likuma grozīšanai. 

Un tagad par ko citu - Jūs un citi  bibliotēkas darbinieki katru gadu piedalās un realizē dažādus projektus,

ERASMUS projektā Norvēģijā 2009.g.

kuros ir iespējams apgūt ārzemju bibliotēku pieredzi. Kā Jūs vērtējat šo pieredzi?

Pieredze, ko mēs gūstam ārzemju bibliotēkās, ir ļoti vērtīga. Mēs redzam kā attīstās ārzemju bibliotēkas, ko mēs varam paņemt no tām mūsu darbā.  Mūsu bibliotēkas darbiniekiem paplašinās viņu zināšanu loks, rodas plašāks skats uz bibliotēkas darbību - kā bibliotēkai jāattīstās, kādi ir jauni pakalpojumi lietotājiem, kā iekārtotas bibliotēkas citās valstīs, lai mēs varētu virzīties  līdzi jaunām tendencēm bibliotēku darba jomā pasaulē.  Esmu vienmēr uzskatījusi, ka pēc iespējas vairāk mūsu bibliotēkas darbinieki ir  jāsūta visos iespējamos pieredzes apmaiņas braucienos uz ārzemju bibliotēkām, arī tepat uz mūsu kaimiņu Baltijas valstu bibliotēkām, lai visiem darbiniekiem kolektīvā būtu  līdzīga sapratne, zināšanas un uzskati, kā mūsu bibliotēkā  jāstrādā, uz ko jāvirzās.  

Raivo mums arī teica, ka te ir kā ārzemju bibliotēka, vai ne? 

Vai Tu esi bijis kādā ārzemju bibliotēkā?

Raivo : Jā esmu bijis Dānijā, Kopenhāgenas bibliotēkā. RTU Bibliotēkā man ļoti patika tie pufīgie maisi, tie ir ļoti iespaidīgi.

Bibliotēka attīstās un mainās ar katru dienu , tā ir novērtēta pozitīvi gan no studentu, gan no pasniedzēju puses, novērtēta kā valsts nozīmes bibliotēka. Kas Jūsuprāt ir tas, kas mums bibliotēkā ir ļoti izdevies un kas būtu tas uz ko mums vēl jātiecas?

Kopā ar kolektīvu Šauļu universitātes b-kā 

Domāju, ka mūsu bibliotēkā pašlaik ir ļoti atvērta  un draudzīga vide studentiem, jo studenti arvien vairāk apmeklē bibliotēku gan lai mācītos, gan  lai izmantotu mūsu piedāvātos resursus. Ir dienas, kad nav vietu 3. stāva lasītavā. Mūsu bibliotēkas darbinieki ir kompetenti savā jomā. Mūsu bibliotēka kā viena no valsts nozīmes augstskolu bibliotēkām daudz ir darījusi, lai  ieviestu jaunās tehnoloģijas. Mēs pašlaik esam vienīgā bibliotēka Latvijā, kura ir ieviesusi tik plaši uz RFID balstītās  tehnoloģijas. Mums tagad bibliotēkā ir pašapkalpošanās grāmatu saņemšanas-nodošanas automāti, ir grāmatu nodošanas automāts, kurš

Direktore ugunsdrošības apmācībās

pats pēc grāmatu nodošanas  tās sašķiro atbilstoši grāmatu piederībai nodaļās. Nākotnē mums ir jāvirzās daudz vairāk uz e-resursu iegādi, izmantošanu un piedāvāšanu lietotājiem. Tā ir tendence visā pasaulē, ka bibliotēkas arvien vairāk izmanto elektroniskos resursus, piedāvā saviem lasītājiem e-grāmatas. Šajā jomā mums vēl ir daudz darāmā. Mums arī jāstrādā lietotāju apmācības jomā.  No tā, cik zinošs bibliotēkas lietotājs ir informācijpratībā,  ir atkarīgs tas, cik lietderīgi un plaši tiek izmantoti bibliotēkas abonētie un pasūtītie, nopirktie resursi. Bibliotēka ar saviem informācijas resursiem un ar lietotāju apmācību ceļ mūsu studentu prasmi ar tiem strādāt un vairo zināšanas, kuras tie var izmantot viņu tālākajā profesionālajā dzīvē.   

RTU bibliotēka – moderns un stiprs zināšanu centrs, vai tā jau ir šodiena , vai tikai rītdiena?

Daļēji mēs varam teikt, ka esam moderna bibliotēka, bet vēl ir daudz darāmā. Tas ir nepārtraukts attīstības ceļš, jo nekas nav nemainīgs. Tad, kad mums būs vienotais bibliotēkas komplekss, tad mums būs plašākas iespējas ieviest jaunus pakalpojumus un pilnveidot esošos, paplašināt  arī bibliotēkas un tās resursu pieejamību.

Es no savas puses varu teikt, ka mēs ļoti gaidām pasniedzējus savā bibliotēkā, mums ir atvērti un forši studenti, bet mēs tiešām ļoti gaidām arī mācībspēkus.

Tieši tā ir, studenti ļoti daudz nāk uz bibliotēku, bet pasniedzēji  bibliotēkas piedāvātos pakalpojumus un resursus izmanto mazāk.

Var jau saprast, ka viņiem nav laika un tā....       bet tad, kad mēs būsim jaunā mājā, tad mēs pasniedzējiem patiksim vairāk.

Jā, cerēsim, ka tad,  kad visas fakultātes būs šeit vienā vietā, kad nebūs jāpārvar attālumi,  jo RTU ir izvietots dažādās Rīgas vietās, ceļš uz bibliotēku arī pasniedzējiem nebūs tik tāls .

Pašreizējā attīstības procesā vadītājam ir jāprot vadīt vairākus stratēģiskās attīstības procesus: kompetenču attīstību, organizatoriskās pārmaiņas, tehnoloģiju maiņu, telpu pielāgošanu, bibliotēkas identitātes pilnveidošanu , bibliotēkas finansēšanas jautājumus un daudzus, daudzus citus jautājumus un procesus. Jūsu darbība ir saistīta arī ar citu bibliotēku attīstību, vadot Latvijas Bibliotēku padomi.  Kur Jūs smeļaties spēkus un enerģiju ? Jūs vienmēr esat tik mierīga , pārliecinoša un pozitīva.

Varbūt tas ir raksturs un varbūt pa šiem gadiem esmu iemācījusies mobilizēt sevi un arī  stresu censties neizrādīt J

Kāds būtu Jūsu novēlējums mūsu bibliotēkai, arī citām bibliotēkām....

Strādāt tā, lai bibliotēkas tiktu kupli apmeklētas, lai bibliotēkas būtu vajadzīgas un lai bibliotēkas tiktu arī novērtētas! Lai mums būtu visas iespējas piedāvāt saviem lietotājiem visu, kas viņiem ir vajadzīgs. Ļoti gribētos, lai valsts  vairāk atbalsta bibliotēkas, lai piešķir lielāku finansējumu gan informācijas resursu iegādei, gan infrastruktūras uzlabošanai un īpaši darbinieku atalgojumam, lai bibliotēkas varētu veikt un izdarīt to, ko tās tiešām var un vēlas izdarīt !

Ne velti Somijā ir ļoti augsts izglītības līmenis, jo valsts visus šos gadus ir atbalstījusi izglītību un  bibliotēkas tajā skaitā.

Interviju vēlētos beigt ar Malmes ( Zviedrija) pilsētas bibliotēkas direktores vārdiem:

„Kopējais pamats, uz kura mums visiem jāstāv – tiklab vadītājiem, kā darbiniekiem – ir vairāk vērtības, nevis likumi, vairāk uzticība nekā kontrole, vairāk radošās kompetences un spēja improvizēt, nevis rutīna un ierastās darbības. Līderiem jāpalīdz radīt paļāvīgu , atvērtu un inovatīvu pārmaiņu vidi ”

Man šķiet, ka mūsu bibliotēkā ir ļoti atvērta vide.

Liels paldies mūsu direktorei!

Svētki RTU Zinātniskajā bibliotēkā

2007.g. LATABA vasaras skolā 

---