Jauna pieredze Stambulas Bilgi universitātes bibliotēkā.

Par pieredzes apmaiņas nedēļu iespaidos dalās vecākā bibliotekāre Ingrīda Sika.

Saulainā 29. marta svētdienā kopā ar kolēģi Andu no Rīgas devāmies uz vēl saulaināku un siltāku pilsētu – Stambulu, lai „ERASMUS+” programmas ietvaros iepazītos ar Bilgi universitāti un tās bibliotēku (http://www.bilgi.edu.tr/en/). Programma bija sastādīta visām 5 nedēļas dienām, sniedzot mums iespēju apmeklēt bibliotēkas visās trīs universitātes pilsētiņās (campus), kā arī nedaudz iepazīties ar universitātes mācību darba organizāciju un principiem.

Mūsu pirmā diena Stambulā sakrita ar Bibliotēku nedēļas atklāšanas pasākumu, ko apmeklējām kopā ar Bilgi universitātes bibliotēkas kolēģiem.

Pasākums turku valodā, taču no kolēģiem saņēmām īsu uz skatuves notiekošā atreferējumu – tika uzsvērti bibliotēku problēmjautājumi un to iespējamie risinājumi, apbalvoti aktīvākie publisko bibliotēku lasītāji, bet noslēgumā izskanēja vairākas dziesmas džeza kora izpildījumā. Džezs Stambulā esot ļoti populārs.

Iepazīšanos sākām ar Latif Mutlu Library, kas ir centrālā bibliotēka un atrodas galvenajā universitātes pilsētiņā. Vispirms saņēmām īsu informāciju par pašu universitāti – tā ir samērā jauna un pilnībā privāta. Mācību maksa var sasniegt pat 10 000 dolāru gadā, universitāte ir viena no trim vadošajām Turcijas universitātēm tiesību zinātnē. Mācības galvenokārt notiek angļu valodā, un te mācās ļoti daudz ārvalstu studentu no visas pasaules. Lai studentiem un darbiniekiem nodrošinātu ērtu nokļūšanu no vienas universitātes pilsētiņas citā, tiek piedāvāts izmantot bezmaksas autobusus, kas regulāri kursē starp pilsētiņām. Tie ļoti atviegloja arī mūsu dzīvi.

Bibliotēka savā darbā izmanto informācijas sistēmu Millenium un lieto ASV Kongresa bibliotēkas klasifikāciju. Bibliotēkas darbinieku kopskaits ap 15 cilvēkiem, taču par nelielu atlīdzību bibliotēkā pēc slīdošā grafika strādā ap 20 studentu, kas oficiāli tiek saukti par asistentiem. Galvenās problēmas bibliotēkas darbā jau zināmās – budžets nemainīgs, bet darba apjoms pieaug, turklāt aktuāls arī telpu jautājums, jo fonda apjoms palielinās, taču vietām telpas bibliotēkai pat tiek noņemtas mācību vajadzībām (auditoriju izveidei). 

Vienu dienu pavadījām Dolapdere Library, kur bija iespēja noklausīties informācijpratības lekciju biznesa menedžmenta studentiem „Library and Electronic Resources” angļu valodā. Kopā ar studentiem to klausījās arī viņu pasniedzēja. Kad lekcijas noslēgumā tikām stādītas priekšā kā kolēģes no Latvijas, tad kāds students priecīgi paziņoja, ka esot bijis Ķekavā!

Vēl viena diena pagāja Kuştepe Library, kas bijusi pati pirmā Bilgi universitātes bibliotēka. Šeit tikām iepazīstinātas ar komplektēšanas un kataloģizācijas darbu, jo šajā bibliotēkā tiek sagatavotas grāmatas arī visām pārējām bibliotēkām. Uzzinājām, ka ļoti aktīvi literatūru pasūta mācībspēki, viņi interesējas par to, vai tā jau saņemta, ja nē, tad – kad būs?

Viens no daudzajiem bibliotēkā strādājošajiem vīriešiem mums demonstrēja, kā notiek darbības Millenium sistēmas kataloģizācijas modulī, ierādīja arī to, kur tiek līmēta drošības josla, kā tiek spiesti zīmodziņi uz grāmatas ārmalām un – interesanti – 23. lappusē nevis 17. kā pie mums. Tiesa, šo „melno” darbu parasti veic asistenti, jo tas neprasa papildus zināšanas un īpašas iemaņas.

Ļoti mīļi bija redzēt, ka katrā bibliotēkā saimnieko vismaz viens peļu junkurs, centrālajā pat esot četri!

Bet tas nav nekāds brīnums, jo Stambula vispār atstāja kaķu galvaspilsētas iespaidu – kaķi tur ir visur. Un izskatījās - ja varbūt īpaši par viņiem neviens neliekas zinis, tad nu pāri arī tiem neviens nenodara. Un viņi priecīgi un apmierināti dzīvo nost!

               Pēdējā dienā bija ieplānots mums parādīt arī kādu ar Bilgi universitāti nesaistītu bibliotēku un devāmies uz divām: İstanbul Süleymaniye Yazma Eser Kütüphanesi Müdürlüğü (http://www.yazmakutup.gov.tr/selimiye/giris.html) un Beyazit Devlet Kütüphanesi (http://www.beyazitkutup.gov.tr/). Kādā mums saprotamā valodā tīmeklī gan grūti atrast informāciju, tāpēc daži vārdi par tām. Pirmā ir retumu bibliotēka, kur savākta literatūra no medresēm. Uz mājām nekas netiek izsniegts, jo bibliotēkas fondā ir izcili retumi, no kuriem daži mums tika parādīti, atsedzot vitrīnas pārsegu. Literatūra tiek glabāta, stingri ievērojot temperatūras, ugunsdrošības u.c. režīmus un noteikumus.

                Otrā bibliotēka vienkāršāka un publiskāka, taču arī no tās literatūra līdzņemšanai netiek izsniegta. Telpas nesen izremontētas, griestu rotājumos jūtams nacionālais kolorīts.

Piektdienā kļūstu par Bilgi universitātes bibliotēkas vieslasītāju, kā arī drīkstu nedaudz pieslēgties lietotāju apkalpošanai. Interesanti! It kā jau tas pats, ko ikdienā savā darbā daru, taču ir nianses. Visatšķirīgākā – grāmatas tiek izsniegtas tikai uz 15 dienām un tas ir maksimālais termiņš. Nekādi mācību gadi un nekādi semestri! Tiesa, saņemtās literatūras termiņu var pagarināt, taču bibliotēkā jāierodas personīgi – telefoniski to izdarīt nav iespējams. 

               Un tad vēl atvadu vakariņas, kurās kolēģi mums sniedza iespēju nobaudīt šo to no turku virtuves.Garšīgi! Un „garšīga” bija arī visa Stambulā pavadītā nedēļa, kurā guvām gan jaunas ierosmes savam darbam, gan iepazinām pavisam atšķirīgo turku kultūru. Un man prieks, ka savu pirmo turku kebabu es nobaudīju tieši Turcijā!