Izstāde apskatāma Zinātniskajā bibliotēkā Paula Valdena ielā 5, 3. stāvā bibliotēkas darba laikā.
Ne mazāk interesants kā gleznas un lirisks ir mākslinieces stāstījums par sevi:
"Faktaloģiski interesanti ir tad, ja aiz faktiem ir veiksmes
stāsts. Mans veiksmes stāsts- gleznoju
daudz no pirmajiem soļiem uz Zemes, kur es- tur otas :).
Pa tam vidam starp gleznošanu esmu pabeigusi Bulduru
dārzkopības tehnikumu un RTU uzņēmējdarbību un vadību. Tādēļ, jo īpaši patīkami
izstādi veidot tieši RTU bibliotēkā :). Šī ir mana mīļākā augstskola un priekš
manis patīkama virsotne, ko izdevies sasniegt.
Par glezniecības veiksmēm- jau iespēja darīt to, kas ir
labākais par ko esmu sapņojusi ir mana lielā veiksme! Mani mīļākie skolotāji ir
Raitis Cinks ( LPLMM direktors) un Vitālījs Makarovs ( Krievija, Esentuki).
Personālizstādes nav saskaitītas, jo katru gadu notiek ap 10
no 2000. gada.
Man nozīmīgākās- Marka Rotko centrā izstādē " Klaunāde" 2015 gadā, arī
šogad no 24.aprīļa mani darbi būs tur apskatāmi. Šogad arī Jazepa Pīgožņa
balvas izstādē Latvijas ainavu glezniecība, šobrīd Sv.Pētera baznīcā.
Mani darbi ir aizsnieguši dažādas pasaules vietas- Norvēģijā,
Krievijā, Japānā , Indijā, Vācijā, Francijā, Lietuvā, Anglijā, Amerikā,
Austrālijā un vēl daudzās, daudzās zemēs .
Piedalos plenēros no kuriem par nozīmīgākajiem uzskatu
Melnkalnē kopā ar Krievijas vadošajiem māksliniekiem, Marka Rotko centrā
keramikas starptautiskajā plenērā.
Papildus glezniecībai apguvu podniecību tieši tur, kur mūsu
saknes podniecībai visdziļakās- Latgalē Podnieku skolā pie Evalda Vasilevska.
Joprojām turpinu mācīties darīt to, kas sirdij tik mīļš un
tomēr vislielākā pateicība par saviem panākumiem- skatītājiem, tuviniekiem,
cilvēkiem, kuri man apkārt ikdienā, jo tikai tā tas patiešām ir veiksmes
stāsts. Paldies! :)"
Inga Pērkons. Acis redz to, ko sirds rāda!
Man patīk redzēt skaistumu, kurš mūs ieskauj, priecājos par
mākoņu rotaļām, saules izgaismotiem nostūriem. Mācos no dabas, no augiem, no
puķēm priecāties par katru mazāko iespēju krāšņi ziedēt. Lai radītu savus
darbus, daudz laika pavadu dabā, un jo tuvāk esmu, jo vairāk redzu un jūtu tās
mieru, harmoniju, dabas pārpilnību it visā. Mācos klausīties dabas skaņās,
dzīvot tās ritmos, tas manu pasauli padara tādu, kādu to gleznoju.
Ar košiem krāsu triepieniem es gleznoju savu dzīvi uz
audekla.
Ar sauli mosties, ar sauli sirdī, ar sauli sejā, ar sauli
darbos...
var turpināt bezgalīgi... pa saulei iet, pa saulei dzīvot,
pa saulei radīt, pa saulei būt! Tā ir brīnišķīga iespēja dzīvot ar mīlestību.
Man gribētos, lai šīs gleznas ir kaut kas vairāk par mājas
dekoru vai oāzi, kur atveldzēt skatu pēc nogurdinošām dienām, man gribētos, lai
skatītājs ierauga vairāk, lai ierauga sevi kā dabas sastāvdaļu, lai atrod
skaistumu sevī, savos darbos, savā ikdienā, lai atrod ceļu pa kuru ejot ir
laimīgs.
Laimīgs cilvēks uz pasauli lūkojas ar mīlestības acīm! Es
gleznoju, lai mīlestības būtu vairāk.
