Rāda ziņas ar etiķeti ārzemju bibliotēkas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ārzemju bibliotēkas. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2020. gada 8. maijs

ERASMUS projekts Vroclavā.


Pašā pavasara plaukumā – laikā no 2019. gada 13.-17. maijam - vecākās bibliotekāres Ingrīda Sika un Ilvija Miza devās uz Silēzijas vēsturisko galvaspilsētu, bijušo Hanzas pilsētu Vroclavu Polijā, lai uzzinātu, kā strādā poļu kolēģi. Šobrīd, kad nevaram nekur aizeļot, Ingrīda dalās jaukās atmiņās un aicina kopā doties atmiņu ceļojumā.

Vroclavas zinātnes un tehnoloģiju universitātes galvenā ēka.

Viesojāmies Vroclavas zinātnes un tehnoloģiju universitātes bibliotēkā, ko tā īsti ļoti sazarotās struktūras dēļ tikai par bibliotēku nevar uzskatīt – tas ir zinātniskās un tehniskās informācijas centrs, kurā ietilpst gan tradicionālā, gan elektroniskā bibliotēka.
Ierodoties D-21 korpusā, virsdrēbes obligāti jāatstāj garderobē, nedrīkst ienest ne pārtiku, ne dzērienus.
Mūs sagaida Barbara – Zinātniskās informācijas un elektronisko resursu departamenta vadītāja, kura visu projekta laiku rūpējās par mūsu labsajūtu un interesēm. 
Bibliotēkā ir atvērta tipa studiju telpas 2 stāvos - 400 ar datoriem aprīkotas vietas, grupu telpu nav.
Strādā ar ALEPH, un ALEPH arī integrēta individuālo telpu rezervēšanas un atslēgu izsniegšanas sistēma. Krājums brīvpieejā ir tikai filiālēs, kas bibliotēkā ir ap 20, katrā vidēji 2 darbinieki.
Studentu pilsētiņu abos Odras krastos savieno gaisa trošu vagons.
Studenti un personāls brauc, uzrādot apliecības, bet tūristi par maksu. Dodoties uz vienu no filiālēm, arī mums bija iespēja izmantot šo oriģinālo transportlīdzekli. 



Viena no bibliotēkas filiālēm.

Interesanti, ka par rezervēto grāmatu neizņemšanu studentiem bloķē kontus (maksimāli – uz 1 mēnesi).

Open Science nodaļa lepojas ar pašu veidoto datubāzi DONA, kas ņem datus no Web of Science, Scopus un kurā tiek apkopota informācija par savu zinātnieku publikācijām, t.sk. citējamības indeksiem. Šo datubāzi veido vairāk kā 10 cilvēki, un katru gadu tiek publicēts universitātes personāla publikāciju citējamības pārskats.
Universitātes pirmā publikācija datēta ar 1945. gadu, bet kopējais publikāciju skaits DONA 2019.  gada sākumā - 212 500. Gadā pievieno ap 6000 ierakstu.





Interesanta ir universitātes korpusu arhitektūra, turklāt, tā kā apgūta industriālā teritorija, kā aizgājušā laikmeta zīme apbūvē iekļauts arī kaut kas no pagātnes …




Vēl mums tika piedāvāta iespēja iepazīties ar Vroclavas universitātes jaunuzcelto bibliotēku. Universitāte Leopoldina ar 2 fakultātēm tika dibināta 1702. gadā, reorganizēta 1945. gadā, bet par atjaunotās universitātes sākumu tiek uzskatīts 1989. gads.
Jaunās ēkas ekspluatācija sākta 2018. gadā un tās platība - 37 652 m² . Krājuma pārvietošanu bija plānots pabeigt līdz 2019. gada septembrim.
Lieto Kongresa bibliotēkas klasifikāciju, ASV bibliotēkas sistēmu (saņemts 1/2 milj. USD vērtībā ziedojums no ASV).
Bibliotēkas 2 stāvos būs grāmatas brīvpieejā ar darba vietām lietotājiem, individuālajām un grupu telpām, bet 2 stāvi būs paredzēti galvenajām lasītavām (1 stāvs tikai kabīnes ar rezervēšanas sistēmu). Par 10 gadiem vecākas grāmatas atradīsies krātuvē, brīvpieejā – tikai jaunākās.
Īpašu vietu bibliotēkā ieņem lasītavas. Ir Kolekcijas lasītava, kurā pieejami novadpētniecības materiāli par Lejassilēziju, speciālās lasītavas (mūzikas, karšu, manuskriptu) ar īpašām krātuvēm un speciālām pielaidēm (pat ne visiem bibliotēkas darbiniekiem). Piegādātos eksemplārus lietotāji lasītavās izmanto īpašas drošības apstākļos bibliotekāra klātbūtnē. Bibliotēkas krājumā ir arī inkunābulas - līdz 1500. gadam izdotas grāmatas.
Viena diena bija atvēlēta, lai mēs varētu iepazīties ar vienu no Vroclavas lielākajiem dārgumiem – Ossolineum. To 1817. gadā Ļvovā izveidoja Jozefs Maksimilians Osoliņskis (1748-1826), un tās bija grāmatu, manuskriptu, numismātikas un muzeja eksponātu kolekcijas.

Pēc Otrā pasaules kara Ļvova vairs neietilpa Polijā, līdz ar to kolekcija palika PSRS teritorijā. 1946. – 1947. gadā daļu no kolekcijas nodeva Vroclavai kā "Ukrainas tautas dāvanu poļu tautai". No Ļvovas tika nogādātas 217 450 vienības, tai skaitā 7 068 manuskripti, taču tiek lēsts, ka aptuveni 70% kolekciju palika Ļvovā.
Kopš 1990. gada Ossolineum kļuvis par svarīgu valsts zinātnisko un kultūras iestādi. Kolekcijas pastāvīgi tiek papildinātas, saņemot vērtīgas dāvanas un privātās kolekcijas. Ossolineum kolekcijā uzskaitītas aptuveni 1 700 000 vienības. Ossolineum resursi pieejami tikai lasītavā. 



            Ossolineum filiāle ir Pana Tadeuša muzejs, kas glabā poļu tautas īpašo dārgumu - Adama Mickeviča episkās poēmas “Pans Tadeušs” manuskripta oriģinālu. Muzejā simtiem vēsturisku priekšmetu, digitāli dokumenti un fotoattēli, 3D animācijas displeji, kas ir fantastisks veids, kā uzzināt par romantisma laikmetu Polijā.







Poļu kolēģi interesējās arī par bibliotēku darba aktualitātēm un bibliotekāru dzīvi Latvijā un mūsu stāstīto apkopoja intervijā portālā bibliotekāriem un informācijas darbiniekiem EBIB, kur tā lasāma poļu valodā.
Arī mēs uzzinājām interesantu informāciju par allaž aktuālo bibliotekāru atalgojuma jautājumu: atbilstoši Polijas likumdošanai pensijas vecumu sasniegušam darbiniekam jāizvēlas saņemt pensiju vai turpināt strādāt un saņemt algu - abas vienlaicīgi saņemt nav atļauts. Tāpat ir noteikti amati, kuros strādājošajiem ir vecuma ierobežojums.
Un vēl – tā kā Polijā izsenis ļoti spēcīga bijusi arodbiedrību ietekme, tad arodbiedrības darbības rezultātā universitātes darbinieki ieguvuši tiesības uzzināt, kāds ir atalgojums citiem attiecīgo amatu ieņemošajiem darbiniekiem (bez personas datiem), un iespējas interesēties vadības līmenī par trūkumiem savā darbā, to novēršanu un iespējām arī saņemt atalgojumu, kādu saņem analoģisku amatu ieņemošais kolēģis.
Projekta noslēgumā mums tiek dotas dažas stundas brīnišķīgā Vroclavas universitātes Botāniskā dārza baudīšanai.







piektdiena, 2020. gada 10. janvāris

Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas simtgade.


       2019. gada 11. decembrī Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēka atzīmēja simtgadi. Tā kā mūsu bibliotēka ir sens TTU bibliotēkas sadarbības partneris, bibliotēkas direktore Aija Janbicka  - Vība un direktores vietniece Sarmīte Krauze  tika uzaicinātas piedalīties 100 gadu jubilejas svētkos. Tagad dalāmies iespaidos par šo dienu.  
Atceroties savu vēsturi, TTU bibliotēka piedāvā iepazīties ar svarīgākajiem notikumiem 100 gados.
Bija apskatāmas arī izstādes “Our reading material 100 years ago” un "Tallinn University of Technology Library 100".
Bibliotēkas apmeklētāji tika aicināti Ziemassvētku egli rotāt ar novēlējumiem bibliotēkai.
  Galvenie notikumi risinājās 11. decembrī. Ar baloniem rotātajā bibliotēkā apmeklētājus cienāja ar dzimšanas dienas torti – Nāc un padari savu dienu saldāku!
 
11. decembris bija starptautiskā prezentāciju diena, kurā ar prezentāciju piedalījās arī Sarmīte.
Prezentāciju dienā uzstājās Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Latvijas bibliotēku pārstāvji. Ļoti interesanta un uzskatāma bija prezentācija par Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas vēsturi. Pēc bibliotēkas jaunā direktora Tonis Liibeka uzstāšanās varēja sajust, ka bibliotēku nākotnē gaida lielas pārmaiņas. Īpaša vērība tiks veltīta digitalizācijai un e-resursiem. Tikām iepazīstināti ar Zviedrijas pieredzi darbā ar OA. Interesanti bija salīdzināt mūsu bibliotēkas un Aalto universitātes Mācību centra pieredzi un secinājumus. Pārsteidzoši daudz vienādu atziņu. 
            Notika arī vairāku grāmatu atvēršana. Interesanti bija atkal izstaigāt bibliotēku un redzēt ieviestos jaunumus.Sevišķi aktuāla ir kabīne telefona sarunām, kā arī klusā zona bibliotēkā.

     







 
Svētku vakarā viesus un TTU bibliotēkas darbiniekus restaurētā pilī iepriecināja ar koncertu .  
         
Bibliotekas direktors cienāja ar torti. Sirsnīga bija tikšanās ar TTU bibliotēkas kolēģiem.
Bija prieks un gandarījums piedalīties šajā pasākumā. Tas prasīja arī ieguldīt lielu sagatavošanās darbu un atbildību par prezentāciju. 
 
Kā balva bija vakara pastaigas pa skaisti un oriģināli izrotāto Tallinu Ziemassvētku un Jaungada gaidās.
 
Tallina mūs priecēja ar neskaitāmām sudrabainām gaismiņām.
           Manuprāt ir vērts turpināt sadarbību ar Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēku un Aalto universitātes Mācību centru. Saskatu daudz iespēju, ar kurām vajadzētu iepazīties dziļāk un padomāt par labās prakses apgūšanu – piem., izstāžu veidošana, darbs ar krājumu, komplektēšanas veidi, pakalpojumi lietotājiem, vēstures atspoguļošana u.c..


pirmdiena, 2019. gada 23. decembris

ERASMUS projekts Izmirā


Aizritējis vairāk kā gads, kopš vecākā bibliotekāre Ingrīda Sika ar kolēģi Ilviju laikā no 2018. gada 26.-30. martam ERASMUS+ Staff Mobility projekta ietvaros devās iepazīt Izmiras bibliotēkas. Ingrīda dalās atmiņās par mobilitātes nedēļu.
Izmira (senais nosaukums - Smirna) – Turcijas visrietumnieciskākā pilsēta gan ģeogrāfiski, gan pēc būtības, trešā lielākā valstī.
Nelielu izbrīnu vien raisīja samērā zemais angļu valodas zināšanu (brīžiem pat varētu teikt – nezināšanas) līmenis gan pilsētā, gan Izmiras ekonomikas universitātē, ko apmeklējām. Universitāte atrodas Izmiras rajonā Balçova, kas attīstījies, pateicoties atklātajam karstajam avotam. Universitāte ir privāta, tā un arī bibliotēka dibinātas 2001. gadā. Izveidotas par ziedojumiem no Veselības un izglītības kameras, grāmatas ziedojis britu konsuls. Studentu skaits universitātē ap 10 000, fakultātes sākotnēji bijušas 3, 2018. gadā - 8. Mācību maksa – 10 000 EUR/gadā, medicīnas fakultātē – pat 12 000 EUR/gadā. 


                Iepazīstot tuvāk bibliotēkas darbu, uzzinājām, ka tiek lietota Kongresa bibliotēkas un Djui klasifikācija, komplektēšana notiek sistēmā Yordam, kas darbojas no pārlūka, ierakstus paši neveido, bet izmanto WorldCat un līdzīgu Turcijas katalogu. Krājums sevī ietver 56 000 nosaukumu, kā arī 43 abonētās datubāzes, kuru izmaksas galvenokārt sedz valsts.
Bibliotēkā strādā 6 pilna laika un 12 nepilna laika (Ekonomikas universitātes studenti) darbinieki. 2 nedēļas sesijas laikā bibliotēka atvērta visu diennakti.
Interesanti, ka izsniedzamo eksemplāru skaits ir limitēts gan studentiem, gan pasniedzējiem. Reģistrējot studenta ID karti, lietošanā uz laiku var saņemt klēpjdatoru. Akadēmiskajam personālam, tāpat kā studentiem, jāmaksā arī kavējuma nauda, ko atskaita Personāla daļa.
Bibliotēku var lietot jebkurš lietotājs, kurš samaksā gada maksu, kas ir vienīgā skaidras naudas operācija, jo universitātē automatizācija un tehnoloģiju attīstība ļoti augstā līmenī. Vēl interesanti, ka SBA pasūtījumus var veikt tikai akadēmiskais personāls, kas pats apmaksā pasta izdevumus.







Man bija gods jau otro reizi (pirmoreiz Stambulā 2015. gadā) apmeklēt Turcijas bibliotēku nedēļas pasākumus, kas ir gana iespaidīgs notikums.
Bibliotēku nedēļā paviesojāmies vairākās bibliotēkās, kas bija sagatavojušas īpašus bibliotēku nedēļai veltītus pasākumus. Kā pirmo minēšu Izmiras Tehnoloģiju institūtu (İzmir Institute of Technology - İYTE), kas, iespējams, ir labākā tehniskā universitāte Turcijā. Institūta bibliotēkā norisinājās interesants pasākums - PECHA-KUCHA sesija, kad uzaicināto bibliotēku pārstāvji prezentēja savu bibliotēku tieši 6 minūtes (PowerPoint prezentācijas, video) un, beidzoties noteiktajam laikam, stāstītājs tika brīdināts. Ātri, īsi un kodolīgi! Bibliotēku nedēļas pasākuma laikā tika apbalvoti labākās fotogrāfijas, labākās karikatūras un labākās vēstules par bibliotēku autori.
Vēl apmeklējām Yaşar universitāti (Yaşar University), kas bibliotēku nedēļas ietvaros piedāvāja atraktīvā Alpera Almeleka lekciju par harizmu, ko klausīties bija interesanti pat turku valodas nepratējam. Trešais bibliotēku nedēļas pasākums, ko apmeklējām, bija Gētes institūtā Izmirā, kur viesojās Judith Böttger no Minhenes pilsētas bibliotēkas.
Un tad pienāca diena, kad arī mums bija jāprezentē Latvija, Latvijas akadēmiskās bibliotēkas un mūsu Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskā bibliotēka visiem Izmiras bibliotekāriem, kuri bija uzaicināti uz Bibliotēku nedēļas pasākumu Izmiras ekonomikas universitātē.
Turki nav biklie un kautrīgie latvieši – jautājumi bira kā no pārpilnības raga, interese par “ārzemniecēm no Latvijas ” bija milzīga, un ierobežotā laika dēļ pat uz visiem jautājumiem nevarējām atbildēt. 
Un ja jau Turcijas bibliotēkas, tad pēc pilnas programmas: apmeklējām arī slaveno Celza (Celsus) bibliotēku Efesā, ko 114.-117. g. konsuls Gajs Jūlijs Akvila uzbūvēja savam tēvam.
Bibliotēkas celtni vispirms izpostīja goti, bet 1000. gadā – zemestrīce. Tagad te saimnieko dažādu nokrāsu minči …
Kā pēdējo projekta noslēgumā daudzveidībai skatījām mazu Bademler ciemata bibliotēku, kas šķita ļoti simpātiska ar savu kārtību un iekārtojumu. 


Ciemats vispār īpašs ar to, ka tajā netiek plānots būvēt nevienu reliģisku celtni, lai izvairītos no dažādiem ar ticībām saistītiem konfliktiem un sadursmēm.


Līdz ar to iespaidiem bagātais projekts bija noslēdzies.