Rāda ziņas ar etiķeti Izstāde. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Izstāde. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2020. gada 8. maijs

Grāmatu stāsti … Turpinājums …

Turpinām stāstu par grāmatām.  Šoreiz Retumu lasītavas vadītāja Brigita Ālere aicina ielūkoties mums jau zināmā arhitekta un RPI docenta Eduarda Kupfera (1873-1919)  otrajā grāmatā “Strādnieku dzīvojamā māja strādnieku dzīvokļu un ļaužu uzturas līdzekļu izstādē”, Rīgā, 1907.gadā.
Kā jau iepriekš stāstīts, Eduards Kupfers nāk no senas Kurzemes mācītāju, skolotāju, ārstu un zinātnieku dzimtas. Studiju gados viņš daudz ceļoja, līdz ar to labi iepazina pilsētbūvniecības principus daudzās valstīs.

1907.gadā E.Kupfers aktīvi piedalījās izstādes “Strādnieku dzīvojamā māja” organizēšanā un saņēma godalgas gan par divdzīvokļu mājas plāniem, gan par mēbeļu projektiem. Šīs izstādes materiāli ir izdoti atsevišķā grāmatā E.Kupfera sakārtojumā, kurā autors diezgan detalizēti stāsta par izstādes veidošanas principiem un godalgoto autoru darbiem.

Lūk, ko raksta pats Eduards Kupfers:
“Šī raksta nolūks – dot pārskatu par izstādē uzstādītiem strādnieku dzīvokļiem līdz ar viņu ierīkojumiem. Ikvienam strādnieku dzīvoklim pienāktos būt tādam, ka tas pie maza samēra pietiktu mājas dzīves vajadzībām. Labam dzīvoklim – arī strādnieka dzīvoklim – jākalpo veselīgai ģimenes dzīves attīstībai; tam vajag noderēt tiklab par omulīgu uzturas vietu, kā arī modināt jautru sajūtu. No ģimenes, no dzīvokļa tiek iznesta ārējā dzīvē sirsnīga saprašana uz cēlu un daiļu, tiek modināta mīlestība uz kārtību, paveicināta patika uz darbu, nodibināta ģimenes labklājība.”
Šī izstāde ir pirmā tā laika Krievijā, kurā mēģināts risināt strādnieku dzīvokļu jautājumu.

Kādai tad ir jābūt strādnieku mājai?
Un grāmatas autors sniedz skaidrojumu – “Strādnieku mājai pēc iespējas jābūt tuvu darba vietai, lai tā patiesībā noderētu par atpūtas vietu un strādnieks savā ģimenē pēc iespējas daudz varētu izlietot no sava svabadā laika. Šejienes apstākļos vienai strādnieku ģimenei vajadzīga vismazākais viena prāva dzīvojamā istaba līdz ar ķēķi un citām blakus telpām, kas attiecas uz satiksmi un ērtību, kā priekšnamu, trepēm, atejas vietu, pieliekamo kambari, pagrabu un bēniņiem, ja iespējams arī vēl vienu kambari kā guļamistabu vienai vaj vairāk pie ģimenes piederīgām pieaugušām personām.”
Tālāk grāmatā uzsvērts, ka strādnieka miteklim jābūt pietiekoši plašam ar lieliem logiem, labu vēdināšanu, kā arī gaumīgi iekārtotam. Ne velti tika izsludināts projektu konkurss ne tikai pašām ēkām, bet arī atsevišķs konkurss mēbelēm un telpu iekārtojumam.
Eduards Kupfers raksta – “Lai tehniskā un praktiskā ziņā izpildītu izstādes sprausto uzdevumu, proti gādātu paraugus strādnieku mājām, kuras piemērotas vietējiem apstākļiem, izstādes komiteja griezās pie arhitektu biedrības Rīgā ar lūgumu, lai pēdējā viņai šinī ziņā sniegtu arodniecisku pabalstu. Arhitektu biedrība labprāt pakalpoja šim vispār noderīgam uzņēmumam un – ievērojot īso laiku un šauros naudas līdzekļus – viņas locekļu starpā izrakstīja sacīksti uz godalgām, lai iegūtu plānus priekš strādnieku dzīvojamās mājas, kas piemērota Rīgas apstākļiem.”

Tika piešķirtas 2 godalgas – I godalga 75 rubļu apmērā tika arhitektiem K.Pēkšēnam un E. Laubem, bet II godalga 50 rubļu apmērā tika piešķirta RPI docentam, arhitektam Eduardam Kupferam. Šie godalgotie projekti tad arī tika realizēti šajā izstādē.
Tālāk atkal teksts no  grāmatas – “Izstāde bija izraudzījuse par savu sevišķu uzdevumu uzstādīt pilnīgu strādnieku dzīvokļu ierīkojumu. Lai šo jautājumu pienācīgi apstrādātu un mazturīgai šķirai vestu tuvāku viņa racionālu atrisinājumu, izstādes komiteja arī šinī lietā griezās pie arhitektu biedrības. Tā 1906.gada decembrī, lai iegūtu projektus vajadzīgiem ierīkojuma priekšmetiem strādnieka dzīvoklī, izrakstīja vispārēju sacensību Baltijas provincēs zem sekojošiem nosacījumiem:
Sacensība aptver istabas un ķēķa ierīkojumu un proti top prasīts:
         Dzīvojamai istabai:
                              1 lielais ģimenes galds priekš 4-6 personām
                              1 mazs darba galds
                              apmēram 6 krēsli (divējāda tipa)
                              1 beņķis – ar kasti zem sēdekļa
                              1 vaj 2 istabas lietas veļai, drēbēm un māju rīkiem
                              1 pāris gultu (eventueli dubultgulta)
                              1 bērnu gulta
                              1 mazgājamais galdiņš
                   Ķēķim:
                            1 galds ar lietojamu pagaldi
                            2 soliņi
                            1 plaukts ķēķa traukiem.
Visām mēbelēm vajag būt pēc iespējas lietderīgām un lētām – vienkāršu, bet patīkamu veidu, kurām vienība.”

Arī šajā konkursā II godalgu saņēma Eduards Kupfers. Pavisam tika iesniegti 26 projekti, 7 atzīti par neatbilstošiem, no atlikušajiem godalgoti tikai 3.
Arhitekts Eduards Kupfers vienmēr uzsvēra 20.gadsimta pilsētnieka nepieciešamību pēc veselībai nekaitīga un psiholoģiski labvēlīga mājokļa. Tāpēc liela nozīme ir dārzam, kas sniedz gan atpūtu un prieku, gan iztikšanu.
Autors raksta – “Tur ārā aiz pagalma atronas tukšs tīrums.  Lāpstu rokā un nedzīvais zemes gabaliņš pārvēršas par dārzu. Tur tad drīzi vien mazos laukumos kārtīgi sadalītas rindojas dobe pie dobes priekš mājas mātes, priekš ķēķa un pagraba vajadzībām. Ogu krūmi un augļu koki šos stādījumus ierobežo. Bet priekšā uz maza apaļuma un kā izgreznojums turpmākām  sakņu dobēm pavasaros uzzied leknā pilnībā pašaudzinātas puķes: vijolītes, gailenītes, Marijas puķītes, raibie smaržojošie sīpoli, tālāk: neļķes un lefkojas, rezēdas un pamātītes, asteres, ģerānijas, jurģīnes. Pie ieejas dārziņā tikpat kā taisnas sveces stāv koku rozes, un saules puķes noliec smagi galvas, sarkanas magones un tītiņi mums sveicina pretim aiz sētas. Šinī maigā košumā strādnieks čakls un jautrs strādā pa savām brīvstundām. Pie godīga dienas darba tas var aiztaupīt laiku un naudu, lai še priekš savas mājas strādātu tālāk. Viņam apkārt tā laime, visi priecīgi grābj un ravē, strādā darbu, kas pašiem patiešām patīk – patīkams rosīgs skats.”

Tālāk var aplūkot izstādes eksponātus fotoattēlos.











pirmdiena, 2020. gada 20. aprīlis

Grāmatu stāsti


Laikā, kad ne visi bibliotēkas pakalpojumi ir pieejami lietotājiem, un nav iespējams apskatīt klātienē arhitektūras izglītībai veltīto ekspozīciju RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavā, Brigita Ālere (Retumu lasītavas vadītāja) aicina virtuāli ieskatīties izstādē izlikto grāmatu lapaspusēs...
Šoreiz stāsts par Rīgas politehniskā institūta docenta, arhitekta Eduarda Kupfera (1873-1919) 1914.gadā Pēterburgā izdoto grāmatu “Dzīvojamā ēka”.
Eduards Kupfers nāk no senas Kurzemes mācītāju, skolotāju, ārstu un zinātnieku dzimtas. Studiju gados viņš daudz ceļoja, līdz ar to labi iepazina pilsētbūvniecības principus Vācijā, Itālijā, Šveicē, Beļģijā, Somijā u.c. Eiropas valstīs. Īpašu vērību arhitekts veltīja modernās dzīvojamās ēkas uzbūvei un iekārtojumam gan Rīgas elitārajos, gan rūpnīcu rajonos. 1907.gadā E.Kupfers aktīvi piedalījās izstādes “Strādnieku dzīvojamā māja” organizēšanā un saņēma godalgas gan par divdzīvokļu mājas plāniem, gan par mēbeļu projektiem. Šīs izstādes materiāli ir izdoti atsevišķā grāmatā E.Kupfera sakārtojumā. Arī šī grāmata ir apskatāma izstādē, bet par to būs atsevišķs stāsts.
Eduards Kupfers pazīstams arī kā viens no Mežaparka ēku projektētājiem. Savus teorētiskos villu kolonijas izveides principus publicēja rakstā “Villu kolonija Ķeizervalde pie Rīgas” ( Kupfer E. Die Willenkolonie Kaiserwald bei Riga // Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.- 1908, 122.-130.lpp.). Šajā apcerē arhitekts uzsvēra 20.gadsimta pilsētnieka nepieciešamību pēc veselībai nekaitīga un psiholoģiski labvēlīga mājokļa. Tāda mājokļa vislabākā atrašanās vieta būtu ārpus pilsētas. Vislabāk – pilnīgi savrupa māja vienai ģimenei, kuru apvieno izpratne par dzīvesveidu, par darbu un atpūtu. Tāda Eduardam Kupferam šķita laikmeta izvirzītā prasība modernajai arhitektūrai un 20.gadsimta pilsētbūvniecībai.
Un tagad aicinām ielūkoties grāmatas “Dzīvojamā ēka” lapaspusēs.
450 lapaspušu biezajā grāmatā aprakstīta dzīvojamās ēkas vēsturiskā attīstība, dzīvojamo ēku veidi, dzīvojamo telpu formas un iekārtojums u.c. jautājumi. Grāmatā ir bagātīgs ilustratīvais materiāls gan ar savrupmāju un īres namu attēliem, gan arī ar strādnieku māju un vasarnīcu attēliem.
Divdzīvokļu īres nams Zasulaukā, arhitekts E.Kupfers.
Mēs varam apskatīt gan vidusslāņa savrupmājas pilsētā un laukos, gan arī daudzdzīvokļu īres namus.
Savrupmāja Rīgā, arh. H.Šēls
Savrupmāja Tīringenē
Īres nams Rīgā, arh. A.Reinbergs
Īres nams Rīgā, arh. E.Laube
Arhitekts Eduards Kupfers projektējis vairākas savrupmājas Mežaparkā, kuras arī var aplūkot šajā grāmatā.
Mežaparks grāmatā dēvēts par Carskij ļes (Царский Лес)
Vairākas nodaļas grāmatā atvēlētas dažādu telpu iekārtojumam.
Bērnistabas iekārtojums Vīnē un Minhenē
Dāmu kabinets. Minhene
Vannas istabas iekārtojums Amerikā
Ēdamtelpa  pilsētas un lauku mājā
E.Kupfers daudz domājis ne tikai par strādniekiem domātu ēku projektiem, bet arī par to telpu aprīkojumu.
Liela sadaļa grāmatā veltīta strādnieku kolonijām, rindu mājām un dārzu pilsētām.
Viendzīvokļu rindu māja Drēzdenes dārzu pilsētā Hellerau
Mūsdienu progresīvajā pilsētbūvniecībā dārzu pilsētas ir ar augstu kultūrvēsturisko nozīmi, uzskatīja arhitekts Eduards Kupfers. 

trešdiena, 2018. gada 7. februāris

RTU Zinātniskās bibliotēkas jubilejas gada noslēgums.

      RTU Zinātniskā bibliotēka ir savas augstskolas vienaudze. Tā dibināta 1862. gadā. 2017. gads bija RTU un Zinātniskās bibliotēkas 155. jubilejas gads. 
     Kā dāvana dzimšanas dienā bibliotēkā tika ieviesti vairāki jauni pakalpojumi - 24h lasītava, vienotais informācijas meklēšanas rīks PRIMO, elektronisko rezervējumu brīvpieejas plaukts, tiešā pāreja no Centrālās bibliotēkas uz Ķīmijas filiālbibliotēku. Tika noorganizēta bijušo darbinieku tikšanās. Ievērību guva izstāde "Tā radās mūsu bibliotēka" Retumu lasītavā. 
Izstāde tika atvērta jubilejas mēnesī oktobrī un būs apskatāma līdz mācību gada beigām.
     Noslēgums un kulminācija bija RTU Zinātniskās bibliotēkas 155 gadu jubilejai veltītā konference "Akadēmiskā bibliotēka studiju un pētniecības atbalstam."
     Konferences laikā akadēmisko bibliotēku kolēģi varēja uzzināt par mūsu bibliotēkas vēsturi, šodienas aktualitātēm,par sadarbību ar fakultātēm un palūkoties nākotnē, piem. prezentācijā par e-mācību grāmatu izdošanu RTU. Bija aicinātas arī LU bibliotēkas kolēģes pastāstīt par novitātēm atvērtajā piekļuvē.  Interesenti varēja apskatīt bibliotēku bibliotēku.
    

Piedāvājam iepazīties ar konferences programmu.
RTU Zinātniskā bibliotēka šodien - Aija Janbicka – Vība,RTU Zinātniskās bibliotēkas direktore.
    Iespiestie bibliotēku katalogi - laikmeta liecinieki - Alīda Zigmunde,RTU Humanitārā institūta asociētā profesore, RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centra Vēstures pētniecības un zinātnisko publikāciju nodaļas vadītāja
  • Tā radās mūsu bibliotēka... – Brigita Ālere,RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavas vadītāja
  • Novitātes atvērtā piekļuvē - Gita Rozenberga, Nacionālās atvērtās piekļuves dienesta konsultante,Ilga Rampāne, Nacionālās atvērtās piekļuves dienesta konsultante

  • RTU Zinātniskās darbības atbalsta sistēma – no publikāciju reģistra līdz atvērtai piekļuvei. Bibliotēkas loma – Maija Neilande,RTU Zinātniskās bibliotēkas nodaļas vadītāja

  • RTU zinātniskās darbības pārvaldība: pētījumu dati un atvērtā piekļuve – Elza Vecpuise, RTU Zinātniskās bibliotēkas datu analītiķis, Zinātņu prorektora dienests

  • RTU e- grāmatu platforma – Anita Vēciņa, RTU Izdevniecības direktore,Nadežda Lorence, RTU Izdevniecības e-izdevumu projektu vadītāja

  • RTU Zinātniskās bibliotēkas sadarbība ar fakultātēm –Mārīte Kirikova, RTU DITF  profesore, Bibliotēkas padomes priekšsēdētāja
Ja vēlaties iepazīties ar prezentāciju saturu, lūdzu rakstiet uz e-pastu sarmite.krauze@rtu.lv.
Bibliotēkas nodaļu darbu atspoguļoja stenda referāti.
 

trešdiena, 2017. gada 8. novembris

Tā radās mūsu bibliotēka…



      11.oktobrī 2017. RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavā tika atklāta jauna ekspozīcija – “Tā radās mūsu bibliotēka…”. 
Par izstādi un bibliotēkas veidošanos stāsta Retumu lasītavas vadītāja Brigita Ālere. 
     1862.gada vasarā Rīgas Manufaktūras komiteja nodeva Rīgas Politehnikuma bibliotēkai 1048 grāmatas. Rudenī Rīgas Biržas komiteja to papildināja ar 4000 grāmatām, bet Rīgas Tehniskā biedrība ar 2700 grāmatu lielu kolekciju.
     No lielā Biržas komitejas dāvinājuma līdz mūsdienām saglabājusies vien maza daļa – nedaudz vairāk par 30 grāmatām. Visas šīs grāmatas ir aplūkojamas jaunajā ekspozīcijā Retumu lasītavā. Ekspozīciju veido 3 lielas sadaļas – un Biržas komitejas grāmatas – viena no šīm sadaļām.
     Rīgas Biržas komitejas un Rīgas Tehniskās biedrības nodotās grāmatas augstskolas bibliotēkai līdz pat 1912.gadam palika to īpašumā, kaut gan tās bija iekļautas Rīgas Politehnikuma bibliotēkas fondu sarakstos.
      Katrā grāmatā ir ielīme ar grāmatas lietošanas noteikumiem vācu un krievu valodā. Grāmatas lietošanas termiņš ir 4 nedēļas. Ja pēc termiņa beigām 3 dienu laikā grāmatas netiek atdotas bibliotēkā, tad bibliotēkas darbinieks dodas pie lasītāja uz mājām un ir tiesīgs iekasēt kavējuma naudu 0.10 kapeikas par katru eksemplāru.
      Ekspozīcija papildināta ar to gadu Rīgas fotoattēliem.
     No 1869.gada Rīgas Politehnikums un arī bibliotēka ieguva jaunu mājvietu speciāli augstskolai projektētā ēkā Troņmantnieka bulvārī 19 (tagad Raiņa bulv.). Sākās jauns posms augstskolas un bibliotēkas vēsturē. 1896.gadā Rīgas Politehnikums kļuva par valsts augstskolu un ieguva nosaukumu Rīgas Politehniskais institūts.
     Bibliotēkas krājums veidojās gan no atbalstītāju un dibinātāju dāvinājumiem, gan no Rīgas pilsētas birģermeistara Oto Millera dāvinājumiem. Viņš bija arī Rīgas Politehnikuma Padomes  priekšsēdētājs. Daļu grāmatu augstskola nopirka, jo studijas bija par maksu, un daļa no tās tika atvēlēta mācību līdzekļu iegādei. Bijušie un esošie mācībspēki un studenti atbalstīja bibliotēku, dāvinot grāmatas. Grāmatas dāvināja arī pie RPI pastāvošās studentu organizācijas.
    Jau pirmajā , 1862./1863. mācību gadā Rīgas Politehnikuma bibliotēkā bija grāmatas dabaszinātnēs, matemātikā, mehānikā, komercijas, rūpniecības un lauksaimniecības zinātnēs. Līdz šodienai saglabājušās tā laika Rīgas Politehnikuma bibliotēkas grāmatas veido ekspozīcijas otru sadaļu.
      Informāciju par bibliotēkas krājumu var iegūt no iespiestajiem katalogiem. 1872.gadā izdeva pirmo katalogu. Visi iespiestie katalogi ir aplūkojami Retumu lasītavas ekspozīcijā.
       RPI mantinieces Latvijas Augstskolas, vēlāk Latvijas Universitātes bibliotēkas to gadu grāmatas veido ekspozīcijas trešo sadaļu. Te aplūkojamas mācību grāmatas matemātikā, fizikā, ķīmijā, mašīnbūvē, hidromehānikā, arhitektūrā, būvmākslā, rokasgrāmatas inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, dažādi leksikoni un valodu vārdnīcas.
       Ekspozīciju papildina gan ļoti seni, gan ne tik seni instrumenti un mērierīces. 19.gs.60.-70. gados Maskavas Švābes mehāniskajās darbnīcās izgatavota astrolābija – instruments, kas parāda galveno debess ķermeņu virzību attiecībā pret zemi. Misiņa metra etalons – izmantots Rīgas triangulācijā 1880.-1882.gadā. Kiprēgelis – optisks ģeodēzisks instruments, ražots Henriha Detmana 1888.gadā izveidotajā Krievu-Baltijas elektrotehniskajā rūpnīcā (VEF priekštece). Šajā rūpnīcā tika izgatavota Rīgas Politehnikuma eletrotehniskās laboratorijas aparatūra, kā arī dažādi padomju laika aparāti, kā piemēram, aritmometrs – grāmatvežu skaitļojamā mašīna u.c. 
       Laipni aicināti apskatīt jauno ekspozīciju! Retumu lasītava atrodas bibliotēkas 5. stāvā Paula Valdena ielā 5. Lasītava atvērta pirmdien, trešdien no plkst. 12:00 - 16:00, otrdien, ceturtdien, piektdien no 10:00 - 14:00. Lai apskatītu izstādi citā laikā, lūdzu zvaniet 67089401 vai jautājiet bibliotekāram.