RTU Zinātniskās bibliotēkas bibliotekāru Sandras Silmanes un Lāsmas Zariņas saruna ar RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Tēlotājmākslas katedras pasniedzēju, docenti Silviju Meškoni.
Šodien mēs plānojam sarunu par mākslu, Jūsu pasniedzējas darbu, grāmatām un galu galā – par dzīves izpratni kopumā. Jūs esat tēlotājmākslas pasniedzēja Rīgas Tehniskajā universitātē Arhitektūras fakultātē. Interesanti, vai studenti Jūsu priekšmetu mācās tikai lekcijās un nodarbībās fakultātes telpās, vai arī nodarbības notiek dabā, plenēros, pilsētvidē?
S.M. - Noteikti, studenti rada savus darbus pilsētvidē. Mums ir brīnišķīgs uzdevums 3. kursā, kur studentiem ir iespēja atraisīt savu brīvo iztēli - izmantot gan fotogrāfiju, gan strādāt ar datortehniku, tā ir prakse pilsētvidē.
Bet studenti ir ļoti aizņemti, viņu aizņemtība ir ļoti liela. Tā kā visu cieņu, īpaši , ja mēs skatāmies diplomdarbus - tur ir pārsteidzoši rezultāti. Dabīgi, līmenis jau nav vienāds visiem, kā jau visās mācību iestādēs, tā ir smaga fakultāte un ļoti skaista fakultāte.
To es varu pateikt, gan skatoties uz studentu darbiem, gan pēc tā , kas notiek pasaules mākslā. Mani fascinē visas šīs konstrukcijas un konstruktīvie zīmējumi, kā gaisma spēlējas betona un stikla konstrukcijās. Tās asociācijas ir ar gotikas laikmetu.
Bet studenti ir ļoti aizņemti, viņu aizņemtība ir ļoti liela. Tā kā visu cieņu, īpaši , ja mēs skatāmies diplomdarbus - tur ir pārsteidzoši rezultāti. Dabīgi, līmenis jau nav vienāds visiem, kā jau visās mācību iestādēs, tā ir smaga fakultāte un ļoti skaista fakultāte.
To es varu pateikt, gan skatoties uz studentu darbiem, gan pēc tā , kas notiek pasaules mākslā. Mani fascinē visas šīs konstrukcijas un konstruktīvie zīmējumi, kā gaisma spēlējas betona un stikla konstrukcijās. Tās asociācijas ir ar gotikas laikmetu.