Bibliotekāri ceļo uz Romu.

Laikā no 22.septembra līdz 26.septembrim Krājumu veidošanas nodaļas vadītāja Filgita Muižniece bija ceļojumā uz Romu. 

Savus iespaidus par šo saulaino ceļojumu Filgita ļauj uzzināt arī mums.

Iemeli pieteikties tūrisma firmas “ Rīgas tūristi’ piedāvājumam bija apmeklēt 

1) “ Mūžības pilsētu “ Romu, 

2) Vatikāna bibliotēku, 

3) Kapri salu. 

Jau iepriekš varu pasacīt , ka diemžēl Vatikāna bibliotēkas apmeklējums gāja secen, grupā bijām par maz bibliotekāru , lai dabūtu atļauju bibliotēkas apmeklējumam. 

Ceļojums bija fantastisks un Roma bija lieliska . Tās neaprakstāmās sajūtas- reāli stāvēt Vatikāna laukumā pie Sv. Pētera katedrāles, redzēt Kolizeju un visus tos vēsturiskos pieminekļus , kurus uz katra soļa tu redzi un baudi. Vēsture, vēsture un vēlreiz vēsture….

23.septembrī bija iespēja apmeklēt Romas Nacionālo bibliotēku ( Biblioteca Nazionale Centrala di Roma) . Ieraugot bibliotēku , teikšu atklāti , biju nedaudz vīlusies. Domās biju iedomājusies bibliotēku vēsturiskā ēkā ar dažādu slavenu personāžu skulptūrām. Bibliotēkā atradās parastā , četrkantainā ēkā , kas celta pagājušā gadsimta 70.gados  kā militārs objekts.

Mazliet  par bibliotēku http://www.bncrm.librari.beniculturali.it/

Romas Nacionālā bibliotēka ir viena no lielākajām Itālijas universālajām bibliotēkām. Tās krājumā ir ap 7 milj. grāmatu , 2000 inkunābulas, 25 tūkst. paleotipi, 20 tūkst. kartes. Bibliotēka dibināta 1875. gadā  uz “ Koledzio Romano “ bibliotēkas bāzes, ko nodibināja jezuītu ordenis. Pašreizējās telpās bibliotēka tika iekārtota 1975.gadā. Bibliotēka ir bagāta ar dažādiem retiem un vēsturiskiem dokumentiem , kurus tagad izmanto zinātnieki vēstures izpētē. 

 

Bibliotēkā ir dažādas nozaru lasītavas , kurās pieejami ļoti vērtīgi izdevumi.   

Pēc bibliotēkas apmeklējuma , devāmies ekskursijā pa Romu un apskatījām Romas vēsturiskās vietas un pieminekļus, kurus jāredz , apmeklējot Romu- Kolizeju, Romas forumu, Panteonu, Trevi strūklaku, Navona laukumu u.c. vēsturiskās vietas.

Viena diena bija veltīta Kapri salas apmeklējumam. Bijām Aksela Muntes villā/muzejā , kas atradās Anakapri ciematiņā. Sajūtas bija fantastiskas , jo pirms ceļojuma biju pārlasījusi A.Muntes grāmatu “ Stāsts par Sanmikelu” . 

Man joprojām žēl , ka atrodoties Romā , nebija iespējas apmeklēt Vatikāna bibliotēku. 

 

Nedaudz šo zaudējumu kompensēja Vatikāna muzeju apmeklējums. 

Tas notika vakarā un , redzot, visus tos neaprakstāmos mākslas darbus vakara apgaismojumā , bija absolūti sirreāla sajūta. Kulminācija , protams , bija Siksta kapela . 

Ceļojums uz Romu bija īss , bet tik iespaidīgs , ka tumšajā , drēgnajā rudenī un aukstajā ziemā varēšu kavēties atmiņās par  skaisto un  vareno “ Mūžības pilsētu “ Romu.

Gan darbs, gan stāsts par Moldovu.

Augusta nogalē (25.08 – 29.08.2015.) Moldovā, Kišiņevā notika TEMPUS projekta sanāksme, kurā piedalījās partneraugstskolu  bibliotēku pārstāves no Moldovas, Lietuvas, Latvijas un Ungārijas. 

Latviju pārstāvēja RTU Zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Janbicka, Krājuma veidošanas nodaļas vadītāja Filgita Muižniece un vecākā  bibliotekāre Sandra Silmane.  

Tā bija projekta vadības grupas  un pirmā un otrā posma ieviešanas plāna un gaitas apspriede.

Bibliotēkas direktore Aija Janbicka iepazīstina ar sanāksmes uzdevumiem un norisi.

Sanāksme notika  Moldovas N.Testemitanu v. nos. Valsts medicīnas un farmācijas universitātes (State University of Medicine and Pharmacy “N. Testemitanu” ) Zinātniskajā medicīnas bibliotēkā.  Tika izskatīti projekta pirmā posma plānoto uzdevumu izpildes rezultāti. Pēc plāna  līdz šī gada beigām  7 Kišiņevas augstskolu bibliotēkās jāievieš Bibliotēku informācijas sistēma Aleph500 ar visiem tās moduļiem.  Tika apspriesti sasniegtie rezultāti, izskatītas problēmas, kuras radušās ieviešanas gaitā,  to novēršanas iespējas, kā arī nosprausti uzdevumi, kuri vēl jāveic. Tā kā RTU Zinātniskās bibliotēkas darbinieki ir vieni no galvenajiem ekspertiem šajā posmā un veica arī Moldovas kolēģu apmācības , tad varējām dot vērtīgus padomus kolēģiem.  Sanāksmē tika  izskatīti arī otrā posma – e-repozitāriju izveidošanas un ieviešanas rezultāti, kā arī sastādīts plāns šo darbu sekmīgai pabeigšanai.  Tika plānoti arī projekta publicitātes pasākumi, konferences un semināri.  Projekts beigsies 2016. gada novembrī. Spraigs darbs ritēja no 9.00 rītā līdz 18.00 vakarā  – atskaites par padarīto, apgūto, ieviesto,  jautājumi, atbildes, diskusijas, pieredzes apmaiņa.

Dalība projektos ir ne tikai atbildīgs darbs, starptautiskas sadarbības izveidošana un pieredzes apmaiņa, bet arī iespēja iepazīt citu tautu dzīvi un kultūru, kā arī iepazīstināt ar savu darbu un valsti. Moldovas kolēģes bija parūpējušās, lai atmiņā no viņu zemes paliktu ne tikai darbs un bibliotēka. 

Vakarā pēc sanāksmes Moldovas kolēģes uzaicināja vakariņās nacionālā stila krodziņā, ko varētu salīdzināt ar mūsu LIDO. Tikām baudījušas nacionālos ēdienus, klausījāmies moldāvu nacionālo mūziku un dziesmas folkloras ansambļa izpildījumā, kas tika veltītas tieši mums.  

Sandra ir aprakstījusi iespaidus par Moldovu, bet redzēto varam skatīt Filgitas fotogrāfijās.

Kišiņevā  ieradāmies 25. augusta pēcpusdienā. Tā kā sanāksme sākās  26. augustā, vakars bija brīvs un devāmies apskatīt pilsētu. Jāpiebilst, ka Moldovā un Kišiņevā bijām pirmo reizi. Nedaudz par Kišiņevu – tā pilsētas statusu ieguvusi 1818. gadā, starp abiem pasaules kariem bijusi Rumānijas sastāvā, pēc 2. Pasaules kara Moldāvijas PSR galvaspilsēta, no 1991. gada neatkarīgās Moldovas galvaspilsēta. 2. Pasaules kara laikā un 1940. gadā zemestrīces dēļ pilsēta zaudējusi ~70% ēku. Mūsu viesnīca atradās pusstundas gājienā no pilsētas galvenā Stefana Lielā bulvāra, kur atrodas daudzas no pilsētas ievērojamākajām celtnēm – Valdības ēka, Triumfa arka, Parlamenta ēka, Operas un baleta ēka, Prezidenta pils.

Laiks bija vasarīgs, pat karsts, devāmies ceļā. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, pateikšu jau kopējo iespaidu, kāds radās – kontrastu pilsēta. Šķiet, ka pirmie tikuši atjaunoti un sakopti dievnami.

Arhitektūrā dominē padomju laiku celtnes, daudzas no tām savos apmēros milzīgas, daudz vēl funkcionējošu ēku, bet tur pat līdzās pussagruvušas. Ir arī jauni projekti. Kišiņevas reljefs ir paugurains, kas vizuāli ir ļoti pievilcīgs. Pilsētā ir divi lieli parki, labi kopti, acīmredzot pilsētnieku iecienīti. 

Ar arhitektūras pētīšanu bija jābūt uzmanīgiem, jo visu laiku jāskatās zem kājām – ietvju segums drausmīgā stāvoklī, pat uz galvenā bulvāra. Pabraucām  ar trolejbusu, kādus Rīgā jau sen esam aizmirsuši. Trolejbusi mēdz būt pārpildīti, toties biļetes cena 0.10 centi!

27. augusts bija Moldovas Neatkarības 24 gadu svētku diena. Brīvajā laikā kolēģes bija noorganizējušas ekskursiju uz Krikovas vīna pagrabiem, kuri atrodas nelielā pilsētiņā ar tādu pat nosaukumu. 

Moldova ir slavena ar savu vīnkopību, valstī ir vairākas lielas vīna darītavas, un viena no tām Krikovā, apmēram pusstundas braucienā no Kišiņevas. Vīna pagrabi ierīkoti kādreizējās akmens raktuvēs, veidojot pazemes labirintus ~100 km garumā. Sasēdāmies tūristiem paredzētajos vagoniņos un devāmies pazemē. Šeit pastāvīgā gaisa temperatūra ir 12-14 0C, mitrums 97-98%, kas ir optimāli vīnu uzglabāšanai. Gids ļoti raitā angļu valodā iepazīstināja mūs ar vīnu un šampanieša gatavošanas, uzglabāšanas procesu, redzējām slavenās vīnu kolekcijas. Viena no populārākajām ir Hermana Gēringa kolekcija, kura šeit nokļuvusi pēc 2. Pasaules kara. Notika arī vīnu degustācija brīnišķīgās degustācijas zālēs, kuru interjeru veidoja augstvērtīgas vitrāžas, gobelēni, mēbeles, metālkalumi un gaismas ķermeņi. Degustācijas laikā Kišiņevas Medicīnas universitātes direktore kā veltījumu viesiem nodziedāja skaistu moldāvu tautas dziesmu labā izpildījumā.  Mēs atbildot, kaut nebijām gatavojušās, nodziedājām Pūt, vējiņi. Kolēģes apgalvoja, ka arī skanējis skaisti. Pēc degustācijas, ja ne gluži kļuvām par moldāvu vīnu fanēm, tad to, ka šie vīni nav sliktāki par itāļu, franču, spāņu u.c. atzinām noteikti.

Vakarā devāmies uz galveno pilsētas laukumu, lai piedalītos svētku svinībās. Bija valdības pārstāvju uzrunas, koncerts, kurā skanēja patriotiskas, tautas dziesmas un populāras Rietumeiropas melodijas simfoniskā orķestra izpildījumā. Cilvēku bija daudz, saposušies, priecīgi, pozitīvi kā jau svētkos, kas noslēdzās ar salūtu.

28. augustā moldāvu kolēģes bija sarūpējušas ekskursiju uz brīvdabas muzeju-senās pilsētas kompleksu Starij Orhei - 60 km attālumā no Kišiņevas, radot iespēju pavērot Moldāvijas  laukus. Arheologi pag. gs. 40-jos gados uzgājuši liecības tam, ka šī vieta jau ļoti sen tikusi apdzīvota. Te uzslāņojas dažādu gadsimtu, kultūru un tautu vēsture. Pašlaik šeit atrodas sens klosteris un baznīca, kā arī Batučanu ciems Reutas upes krastos, kura iedzīvotāji dzīvo savu dzīvi, vienīgi ierobežojumi liedz nojaukt vecās mājas un celt jaunas. Viena apdzīvota lauku sēta ir ierīkota kā muzejs un atvērta apmeklētājiem, kā arī krodziņš ar nacionālo virtuvi.

29. augustā Kišiņevā gaisa temperatūra bija 36/37  0C . Šajā karstajā vasaras dienā  atvadījāmies no moldāvu kolēģēm, pateicoties par patiesi sirsnīgo, dāsno un rūpīgi izplānoto uzņemšanu. 

Atgriezāmies mājās ar jauniem iespaidiem un labprāt dalāmies tajos ar jums.

                                                                          

Bibliotekāru darba un dzīves raibumi.

Vecākā bibliotekāre Sandra Silmane vēro no kabineta loga:

Ķīpsalā jau vairākus gadus noris intensīva būvniecība. Tiek celta arī RTU ZB piebūve. Manas darba telpas logs vērsts uz Zunda kanālu, uz vietu kur notiek būvdarbi – būvlaukums tieši aiz loga, varu regulāri sekot procesam  neatejot no sava darba galda! Smejos,ka būvdarbu noslēgumā arī pati jau būšu ‘’eksperte’’. Un tagad  - pēdējās karstās  ziņas no būvlaukuma – 1. stāvā tiek ieklāts grīdas siltinājums. 

 

Bet nodaļas vadītāja Filgita Muižniece atceras:

 

 Tas bija sen. Pagājušā gadsimta 70.gados. 

Strādāju Mācību literatūras nodaļā par vadītāju, bet apkalpošanā piedalījos kā jau katrs ierindas bibliotekārs. Bija ikdienas dežūra Vecāko kursu mācību literatūras abonementā. Darba diena tuvojās izskaņai, kad bibliotēkā ienāca lasītājs. Viņš bija nelāgā garastāvoklī un beigās sakliedza uz mani par to, ka bibliotēkā viņam vajadzīgā grāmata nebija saņemama. Lasītājs aizgāja, bet man garastāvoklis tā sabojāts, ka aizgāju aiz plaukta un sirsnīgi noraudājos. Pēc laiciņa bibliotēkā ienāca mans draugs, kurš redzēja, ka esmu galīgi sakreņķējusies, centās mani nomierināt, sacīdams „neraudi, būs jau labi”. Nomierinājos, jo darba diena pamazām tuvojās beigām un neviens lasītājs vairs bibliotēkā  nebija ienācis. Darbs beidzās, izslēdzu gaismas, aizvēru logus un gāju ārā no telpas. Slēdzu un zīmogoju abonementa durvis, kad pēkšņi uz durvīm ieraudzīju uzrakstu „ Bibliotēka slēgta sakarā ar siltā ūdens trūkumu”. Protams, sapratu, kurš šo uzrakstu uzlicis un, kāpēc neienāca neviens lasītājs. Bet garastāvoklis man bija uzlabojies par 100 %!

Mācību literatūras abonementā mans darba kabinets atradās vietā, no kuras labi bija pārskatāma abonementa apkalpošanas lete. Apkalpošanā strādāja jauna darbiniece G. Ievēroju, ka bibliotēkā ienāk lasītājs un pasniedz savus pieprasījumus bibliotekārei. Savu uzmanību uzreiz novērsu un turpināju savu darbu. Bija pagājis zināms laiks. Paskatījos uz apkalpošanas leti un ieraudzīju to pašu lasītāju, kas bija ienācis pirms kāda laika. Pagāja vēl zināms laika periods un redzēju, ka tas pats lasītājs stāv vientuļi abonementā un gaida bibliotekāres atgriešanos no fonda. Galvā ienāca nelāgas priekšnojautas, vai nav noticis kaut kas slikts. Steidzīgi gāju uz fondu un meklēju bibliotekāri G. Bibliotekāre bija atbalstījusies pret grāmatu plauktu un stingām acīm lūkojās uz grāmatu plauktiem. Es satraukusies viņai vaicāju : „ Kas noticis? Viņa man atbildēja, ka nevarot atrast vienu grāmatu un pie lasītāja tāpēc  vairs neiešot. Kopīgi mēs vajadzīgo grāmatu atradām un lasītāju apkalpojām. Kad viņai pajautāju, kāpēc viņa nav nākusi pie manis un prasījusi , kur vajadzīgā grāmata atrodas, viņa man skatienu nodūrusi atbildēja „baidījos, ka mani atlaidīs no darba, jo nevarēju atrast vajadzīgo grāmatu”.

Par savu vaļasprieku un aktivitātēm stāsta vecākā bibliotekāre Brigita Ālere: 

RTU  Sieviešu koris „Delta” šogad svin savu 55.jubileju.  Korī dzied ne tikai studentes. Jau pirmajā sezonā 1960.gadā „Deltā” dziedāja 3 bibliotēkas darbinieces. Korī dziedu 29 gadus. Kopā ar kori būts visos Vispārējos Dziesmu un deju svētkos kopš 1985.gada, kā Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus”.

RTU Zinātniskās bibliotēkas Nozaru literatūras nodaļas Būvniecības un arhitektūras filiāles vēsture veidojusies 36 gadu garumā. 1993.gadā filiāle pastāvēja kā atsevišķa nodaļa – Celtniecības un arhitektūras nodaļa. Bija pagājuši 15 gadi kopš nodaļas izveidošanas un darbinieces nolēma sarīkot visu bijušo bibliotekāru salidojumu. Salidojums noritēja sirsnīgā un mīļā atmosfērā ar sarunām, atmiņām un arī dejām, jo arī kolēģu vīri atbalstīja šo pasākumu. Vēl joprojām kolēģes atceras šo skaisto notikumu.

Bet vecākā bibliotekāre Silvija Sēne stāsta, kā svinam svētkus.

Tuvojās kārtējais Jaunais gads un RTU Zinātniskās bibliotēkas darbiniekiem arī gada noslēguma pasākums, kurā bibliotekāriem jāiepriecina sevi un savus kolēģus ar kādu priekšnesumu (jo kurš cits gan mūs priecēs un par kādu naudu???) Tātad viss pašu rokās, kā saka, paši pūta paši dega. Radio atskaņo Latgales Dāmu Popa dziesmu „Topmodele”.  Vai mēs sliktākas?  Taču nē! 

Te esam mēs, Krājuma veidošanas nodaļas skaistās  topmodeles!