Bibliotekāru darba un dzīves raibumi.

Vecākā bibliotekāre Sandra Silmane vēro no kabineta loga:

Ķīpsalā jau vairākus gadus noris intensīva būvniecība. Tiek celta arī RTU ZB piebūve. Manas darba telpas logs vērsts uz Zunda kanālu, uz vietu kur notiek būvdarbi – būvlaukums tieši aiz loga, varu regulāri sekot procesam  neatejot no sava darba galda! Smejos,ka būvdarbu noslēgumā arī pati jau būšu ‘’eksperte’’. Un tagad  - pēdējās karstās  ziņas no būvlaukuma – 1. stāvā tiek ieklāts grīdas siltinājums. 

 

Bet nodaļas vadītāja Filgita Muižniece atceras:

 

 Tas bija sen. Pagājušā gadsimta 70.gados. 

Strādāju Mācību literatūras nodaļā par vadītāju, bet apkalpošanā piedalījos kā jau katrs ierindas bibliotekārs. Bija ikdienas dežūra Vecāko kursu mācību literatūras abonementā. Darba diena tuvojās izskaņai, kad bibliotēkā ienāca lasītājs. Viņš bija nelāgā garastāvoklī un beigās sakliedza uz mani par to, ka bibliotēkā viņam vajadzīgā grāmata nebija saņemama. Lasītājs aizgāja, bet man garastāvoklis tā sabojāts, ka aizgāju aiz plaukta un sirsnīgi noraudājos. Pēc laiciņa bibliotēkā ienāca mans draugs, kurš redzēja, ka esmu galīgi sakreņķējusies, centās mani nomierināt, sacīdams „neraudi, būs jau labi”. Nomierinājos, jo darba diena pamazām tuvojās beigām un neviens lasītājs vairs bibliotēkā  nebija ienācis. Darbs beidzās, izslēdzu gaismas, aizvēru logus un gāju ārā no telpas. Slēdzu un zīmogoju abonementa durvis, kad pēkšņi uz durvīm ieraudzīju uzrakstu „ Bibliotēka slēgta sakarā ar siltā ūdens trūkumu”. Protams, sapratu, kurš šo uzrakstu uzlicis un, kāpēc neienāca neviens lasītājs. Bet garastāvoklis man bija uzlabojies par 100 %!

Mācību literatūras abonementā mans darba kabinets atradās vietā, no kuras labi bija pārskatāma abonementa apkalpošanas lete. Apkalpošanā strādāja jauna darbiniece G. Ievēroju, ka bibliotēkā ienāk lasītājs un pasniedz savus pieprasījumus bibliotekārei. Savu uzmanību uzreiz novērsu un turpināju savu darbu. Bija pagājis zināms laiks. Paskatījos uz apkalpošanas leti un ieraudzīju to pašu lasītāju, kas bija ienācis pirms kāda laika. Pagāja vēl zināms laika periods un redzēju, ka tas pats lasītājs stāv vientuļi abonementā un gaida bibliotekāres atgriešanos no fonda. Galvā ienāca nelāgas priekšnojautas, vai nav noticis kaut kas slikts. Steidzīgi gāju uz fondu un meklēju bibliotekāri G. Bibliotekāre bija atbalstījusies pret grāmatu plauktu un stingām acīm lūkojās uz grāmatu plauktiem. Es satraukusies viņai vaicāju : „ Kas noticis? Viņa man atbildēja, ka nevarot atrast vienu grāmatu un pie lasītāja tāpēc  vairs neiešot. Kopīgi mēs vajadzīgo grāmatu atradām un lasītāju apkalpojām. Kad viņai pajautāju, kāpēc viņa nav nākusi pie manis un prasījusi , kur vajadzīgā grāmata atrodas, viņa man skatienu nodūrusi atbildēja „baidījos, ka mani atlaidīs no darba, jo nevarēju atrast vajadzīgo grāmatu”.

Par savu vaļasprieku un aktivitātēm stāsta vecākā bibliotekāre Brigita Ālere: 

RTU  Sieviešu koris „Delta” šogad svin savu 55.jubileju.  Korī dzied ne tikai studentes. Jau pirmajā sezonā 1960.gadā „Deltā” dziedāja 3 bibliotēkas darbinieces. Korī dziedu 29 gadus. Kopā ar kori būts visos Vispārējos Dziesmu un deju svētkos kopš 1985.gada, kā Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus”.

RTU Zinātniskās bibliotēkas Nozaru literatūras nodaļas Būvniecības un arhitektūras filiāles vēsture veidojusies 36 gadu garumā. 1993.gadā filiāle pastāvēja kā atsevišķa nodaļa – Celtniecības un arhitektūras nodaļa. Bija pagājuši 15 gadi kopš nodaļas izveidošanas un darbinieces nolēma sarīkot visu bijušo bibliotekāru salidojumu. Salidojums noritēja sirsnīgā un mīļā atmosfērā ar sarunām, atmiņām un arī dejām, jo arī kolēģu vīri atbalstīja šo pasākumu. Vēl joprojām kolēģes atceras šo skaisto notikumu.

Bet vecākā bibliotekāre Silvija Sēne stāsta, kā svinam svētkus.

Tuvojās kārtējais Jaunais gads un RTU Zinātniskās bibliotēkas darbiniekiem arī gada noslēguma pasākums, kurā bibliotekāriem jāiepriecina sevi un savus kolēģus ar kādu priekšnesumu (jo kurš cits gan mūs priecēs un par kādu naudu???) Tātad viss pašu rokās, kā saka, paši pūta paši dega. Radio atskaņo Latgales Dāmu Popa dziesmu „Topmodele”.  Vai mēs sliktākas?  Taču nē! 

Te esam mēs, Krājuma veidošanas nodaļas skaistās  topmodeles!

Jauna pieredze Stambulas Bilgi universitātes bibliotēkā.

Par pieredzes apmaiņas nedēļu iespaidos dalās vecākā bibliotekāre Ingrīda Sika.

Saulainā 29. marta svētdienā kopā ar kolēģi Andu no Rīgas devāmies uz vēl saulaināku un siltāku pilsētu – Stambulu, lai „ERASMUS+” programmas ietvaros iepazītos ar Bilgi universitāti un tās bibliotēku (http://www.bilgi.edu.tr/en/). Programma bija sastādīta visām 5 nedēļas dienām, sniedzot mums iespēju apmeklēt bibliotēkas visās trīs universitātes pilsētiņās (campus), kā arī nedaudz iepazīties ar universitātes mācību darba organizāciju un principiem.

Mūsu pirmā diena Stambulā sakrita ar Bibliotēku nedēļas atklāšanas pasākumu, ko apmeklējām kopā ar Bilgi universitātes bibliotēkas kolēģiem.

Pasākums turku valodā, taču no kolēģiem saņēmām īsu uz skatuves notiekošā atreferējumu – tika uzsvērti bibliotēku problēmjautājumi un to iespējamie risinājumi, apbalvoti aktīvākie publisko bibliotēku lasītāji, bet noslēgumā izskanēja vairākas dziesmas džeza kora izpildījumā. Džezs Stambulā esot ļoti populārs.

Iepazīšanos sākām ar Latif Mutlu Library, kas ir centrālā bibliotēka un atrodas galvenajā universitātes pilsētiņā. Vispirms saņēmām īsu informāciju par pašu universitāti – tā ir samērā jauna un pilnībā privāta. Mācību maksa var sasniegt pat 10 000 dolāru gadā, universitāte ir viena no trim vadošajām Turcijas universitātēm tiesību zinātnē. Mācības galvenokārt notiek angļu valodā, un te mācās ļoti daudz ārvalstu studentu no visas pasaules. Lai studentiem un darbiniekiem nodrošinātu ērtu nokļūšanu no vienas universitātes pilsētiņas citā, tiek piedāvāts izmantot bezmaksas autobusus, kas regulāri kursē starp pilsētiņām. Tie ļoti atviegloja arī mūsu dzīvi.

Bibliotēka savā darbā izmanto informācijas sistēmu Millenium un lieto ASV Kongresa bibliotēkas klasifikāciju. Bibliotēkas darbinieku kopskaits ap 15 cilvēkiem, taču par nelielu atlīdzību bibliotēkā pēc slīdošā grafika strādā ap 20 studentu, kas oficiāli tiek saukti par asistentiem. Galvenās problēmas bibliotēkas darbā jau zināmās – budžets nemainīgs, bet darba apjoms pieaug, turklāt aktuāls arī telpu jautājums, jo fonda apjoms palielinās, taču vietām telpas bibliotēkai pat tiek noņemtas mācību vajadzībām (auditoriju izveidei). 

Vienu dienu pavadījām Dolapdere Library, kur bija iespēja noklausīties informācijpratības lekciju biznesa menedžmenta studentiem „Library and Electronic Resources” angļu valodā. Kopā ar studentiem to klausījās arī viņu pasniedzēja. Kad lekcijas noslēgumā tikām stādītas priekšā kā kolēģes no Latvijas, tad kāds students priecīgi paziņoja, ka esot bijis Ķekavā!

Vēl viena diena pagāja Kuştepe Library, kas bijusi pati pirmā Bilgi universitātes bibliotēka. Šeit tikām iepazīstinātas ar komplektēšanas un kataloģizācijas darbu, jo šajā bibliotēkā tiek sagatavotas grāmatas arī visām pārējām bibliotēkām. Uzzinājām, ka ļoti aktīvi literatūru pasūta mācībspēki, viņi interesējas par to, vai tā jau saņemta, ja nē, tad – kad būs?

Viens no daudzajiem bibliotēkā strādājošajiem vīriešiem mums demonstrēja, kā notiek darbības Millenium sistēmas kataloģizācijas modulī, ierādīja arī to, kur tiek līmēta drošības josla, kā tiek spiesti zīmodziņi uz grāmatas ārmalām un – interesanti – 23. lappusē nevis 17. kā pie mums. Tiesa, šo „melno” darbu parasti veic asistenti, jo tas neprasa papildus zināšanas un īpašas iemaņas.

Ļoti mīļi bija redzēt, ka katrā bibliotēkā saimnieko vismaz viens peļu junkurs, centrālajā pat esot četri!

Bet tas nav nekāds brīnums, jo Stambula vispār atstāja kaķu galvaspilsētas iespaidu – kaķi tur ir visur. Un izskatījās - ja varbūt īpaši par viņiem neviens neliekas zinis, tad nu pāri arī tiem neviens nenodara. Un viņi priecīgi un apmierināti dzīvo nost!

               Pēdējā dienā bija ieplānots mums parādīt arī kādu ar Bilgi universitāti nesaistītu bibliotēku un devāmies uz divām: İstanbul Süleymaniye Yazma Eser Kütüphanesi Müdürlüğü (http://www.yazmakutup.gov.tr/selimiye/giris.html) un Beyazit Devlet Kütüphanesi (http://www.beyazitkutup.gov.tr/). Kādā mums saprotamā valodā tīmeklī gan grūti atrast informāciju, tāpēc daži vārdi par tām. Pirmā ir retumu bibliotēka, kur savākta literatūra no medresēm. Uz mājām nekas netiek izsniegts, jo bibliotēkas fondā ir izcili retumi, no kuriem daži mums tika parādīti, atsedzot vitrīnas pārsegu. Literatūra tiek glabāta, stingri ievērojot temperatūras, ugunsdrošības u.c. režīmus un noteikumus.

                Otrā bibliotēka vienkāršāka un publiskāka, taču arī no tās literatūra līdzņemšanai netiek izsniegta. Telpas nesen izremontētas, griestu rotājumos jūtams nacionālais kolorīts.

Piektdienā kļūstu par Bilgi universitātes bibliotēkas vieslasītāju, kā arī drīkstu nedaudz pieslēgties lietotāju apkalpošanai. Interesanti! It kā jau tas pats, ko ikdienā savā darbā daru, taču ir nianses. Visatšķirīgākā – grāmatas tiek izsniegtas tikai uz 15 dienām un tas ir maksimālais termiņš. Nekādi mācību gadi un nekādi semestri! Tiesa, saņemtās literatūras termiņu var pagarināt, taču bibliotēkā jāierodas personīgi – telefoniski to izdarīt nav iespējams. 

               Un tad vēl atvadu vakariņas, kurās kolēģi mums sniedza iespēju nobaudīt šo to no turku virtuves.Garšīgi! Un „garšīga” bija arī visa Stambulā pavadītā nedēļa, kurā guvām gan jaunas ierosmes savam darbam, gan iepazinām pavisam atšķirīgo turku kultūru. Un man prieks, ka savu pirmo turku kebabu es nobaudīju tieši Turcijā!

Vecākās bibliotekāres Jolantas Ivanovas Erasmus pieredzes apmaiņa Kopenhāgenā Dānijas Tehniskās universitātes bibliotēkā 1.02.2015 – 6.02.2015.

2015 gada februāra sākumā man bija lieliska izdevība iegūt vērtīgu pieredzi Kopenhāgenā, DTU bibliotēkā. Bibliotēka ir moderna, starptautiska, inovatīva, darbiniekiem un studentiem draudzīga, orientēta uz lietotāju, mūsdienīga, atvērta jaunajam, kreatīva. Šīs daudzās iezīmes arī pamudināja mani doties pieredzes apmaiņas braucienā tieši uz DTU bibliotēku.

 Pieredzes apmaiņas mērķis: Informācijas un pakalpojumu joma: inovatīvu pakalpojumu piedāvāšanas, datubāzu un elektronisko informācijas avotu popularizēšanas, jaunāko tehnoloģiju izmantošanas, informācijas novērtēšanas, atlases un piedāvāšanas iespējas, kuras varētu izmantot RTU studentiem jaunajā apvienotajā RTU Zinātniskajā bibliotēkā.  

Nedēļas laikā apskatīju arī citas Kopenhāgenas bibliotēkas:DTU bibliotēka, Norrebro publiskā bibliotēka, Karaliskā Dānijas bibliotēka (Melnais dimants),
Karaliskā Dānijas akadēmijas mākslas, arhitektūras, dizaina un konservācijas skolas bibliotēka (The Royal Danish Academy of Fine Arts Schools of Architecture, Design and Conservation), Arhus Universitātes bibliotēka (Pedagoģijas fakultātes bka).

Uzņemošās organizācijas (DTU bibliotēkas) kontaktpersona, ievērojot arī manas vēlmes, izstrādāja lielisku programmu. Tajā tika iekļautas: prezentācijas, ekskursijas, praktiskās nodarbības. Tika aptverts ļoti plašs spektrs, tādējādi nedēļas laikā man bija iespēja iepazīt lieliskās un dažādās Dānijas bibliotēkas. Tēmas ar kurām tiku iepazīstināta: DTU bibliotēkas pakalpojumi un sistēmas, apmācību iespējas studentiem, MOOCs - masveida tiešsaistes atvērtie kursi, e-resursi un licences, Infometrika, pētījumu reģistrēšana un attēlošana, Open Access,  Orchid.

Neliela informācija par DTU bibliotēku:

Dibināšanas gads: 1942. gada 10. septembris (Universitātes dibināšanas gads:1829).

Darbinieki: Universitātē kopumā ir 7 tūkstoši darbinieku. Bibliotēkā ir 68% darbinieku ar bibliotekāro izglītību (kopumā darbinieki: 100).

Universitātes un bibliotēkas pamatvērtības: būt inovatīviem, ar praktisku pielietojumu, radīt pievienoto vērtību. 

Bibliotēkas pārmaiņas: Pēdējā laikā bibliotēka no «klusās lasītavas» pārtapusi mūsdienīgā, plaukstošā, modernā studiju vidē. Bibliotēkai ir 4 stāvi. Grāmatas un žurnāli novietoti renovētajā pagrabstāvā. Pirmais stāvs ir milzīgs informācijas tirgus placis: tajā ir ievietota grāmatnīca, informācijas centrs, vieta pasākumiem. Nākamajā stāvā atrodas atvērta studiju vide ar datoriem un grupu telpām. Pēdējā stāvā atrodas klusās darba telpas, kā arī grupu telpas.

Darba laiks: Bibliotēka (noteiktā laika periodā) atvērta 24/7.

Bibliotēkas sistēma: ALEPH b-kas sistēma

Tehnoloģijas: Tāpat kā RTU ZB ir RFid tehnoloģijas.

Kontakts ar lietotājiem: Darbinieki tiešā kontaktā ar studentiem ir tikai noteiktos laikos (staffless library). Bibliotēka tendēta uz „self-service” tipa apkalpošanu. Bibliotekāri ir smaidīgi, apmierināti ar savu darbu, komunikabli, ļoti zinoši (savas jomas pētnieki).

Telpas: Gaišas, plašas, atvērtas, daudz ērtu darba vietu studēšanai, grupu un individuālās telpas, klusās lasītavas, atpūtas vietas, virtuvītes, skapīši mantu glabāšanai, ierakstu studija, mobilie plaukti, grāmatnīca, ir vieta kur studentiem spēlēt play station spēles.

Grāmatu izsniegšana: Studenti ir ļoti disciplinēti, ievēro noteikumus, tas viņiem ir pašsaprotami. Bibliotēkas Dānijā līdzīgi kā Somijā (neatkarīgi no tā vai tā ir publiskā, universitātes bibliotēka) ir atvērtas visiem, grāmatas (ja ir pieraksts Dānijā) tiek sniegtas uz mājām (180 no 450 Dānijas bibliotēkām ir atvērtā tipa bibliotēkas, tas nozīmē kā cilvēkam nav piesaistes un ierobežojumi tikai pie vienas bibliotēkas). Tātad lasītājs var pasūtīt grāmatas no jebkuras bibliotēkas (lietošanai uz mājām) uz savu vietējo bibliotēku.

DTU bibliotēkā studenti izmanto tikai e-grāmatas, tās ir kā primārais avots studēšanai, tāpēc krājums vairs gandrīz nemaz netiek papildināts ar tradicionālajām grāmatām. Tradicionālās grāmatas ir novietotas pagrabstāvā, tādējādi pārējo bibliotēkas telpu atstājot plašu un brīvu no grāmatu plauktiem.

Bibliotēka ir pārbagāta ar elektroniskajiem resursiem: bibliotēkas abonēto datubāzu skaits ir liels un tās tiek plaši izmantotas. Studentiem un mācību spēkiem tiek nodrošinātas bibliotēkas darbinieku informatīvās un mācību lekcijas, prakstiskās nodarbības, semināri. Aktīva komunikācija un bibliotēkas pakalpojumu reklamēšana notiek arī caur DTU portālu, līdzīgu kā RTU portāls ORTUS.

Ar pieredzes apmaiņas braucienu esmu ļoti apmierināta, ieguvu daudz pozitīvu emociju, zināšanas, pilnveidoju savas angļu valodas zināšanas, ieguvu jaunus kontaktus. Nospraustie brauciena mērķi tika realizēti un gūtas atbildes uz interesējušajiem jautājumiem.

Un sākas vecākās bibliotekāres Andas Bārbales darba diena!

Modinātājs zvana…hmm… cikos šodien jābūt darbā? Šodien man rīta maiņa, tātad pusdeviņos….skrienu uz sabiedrisko transportu…sveika, Ķīpsala!

Tā…atveru uzziņu e-pastu…ko tad šodien pajautās? Tā, tā…grāmatu termiņu pagarināšana….kā piekļūt Science Direct datu bāzei, nē, šodien neviens neinteresējas, kur var samaksāt par studentu kopmītni vai saņemt diplomu.

Labi…tagad jāķeras pie Erasmus projekta atskaites…nedēļa Stambulā bija super…īsa konsultācija ar brauciena kolēģi- kā tur pareizi rakstīt? Tad pateicības vēstule Turcijas universitātes bibliotēkas direktoram…dear colleagues, warm greetings!.

Ai, jau gandrīz 12…kafija, jogurts un skrienu uz 2.stāvu…šodien esmu abonementā, nevis Internet zālē. Nuja, pilns ar ārzemju studentiem…te angliski, te latviski, nē, nupat ienāk arī vietējie…nuja, pavasaris, tad jau atkal studiju darba tēmas…tātad, lūdzu, te būs katalogs, publikāciju datubāze, elektroniskās datu bāzes…jā, tām varat piekļūt caur studiju portālu. Nē, godājamais student, ar savas draudzenes apliecību grāmatas nevar saņemt. Aiz stikla sienas rosās strādnieki, ceļ mums grandiozo piebūvi…nez kā te viss izskatīsies?

Uff, dežūra beigusies… vēl  būtu jāpārveido prezentācija….nekas…rīt jau atkal būs darba diena!