No 7.03.2016 – 11.03.2016 Zinātniskās
bibliotēkas darbinieces Jolanta Ivanova un Sarmīte Krauze ar Erasmus+ atbalstu
bija pieredzes apmaiņas vizītē
Reikjavikā Islandes
Nacionālajā un universitātes bibliotēkā.
http://landsbokasafn.is/uploads/baeklingar/brochure.pdf
Piedāvājam visiem iepazīties ar mūsu iespaidiem.
Piedāvājam visiem iepazīties ar mūsu iespaidiem.
Erasmus+ pieredzes apmaiņas galvenais mērķis
bija: “Mūsdienīgi informācijas pakalpojumi: bibliotekārās apkalpošanas tendences
un izpausmes formas”.
Jolanta vēlējās uzzināt par bibliotēkas ietekmi uz
studentiem, bibliotekāru iesaisti pētnieciskajos, grupu darbos, par bibliotēkas
reklamēšanas iespējām un piemēriem, kā labāk darboties bibliotēkas lietotāju apkalpošanā
un anketēšanā, kā arī bibliotēkas darbinieku motivēšanā.
Pieredzes apmaiņa Islandē notika
kopā ar pārstāvjiem no Varšavas Universitātes bibliotēkas un Grīnvičas
Universitātes (Londona), dažreiz mums pievienojās arī apmaiņas studente no
Vācijas. Darba programma bija plaša un interesanta,
iepazināmies ar uzņemošās iestādes galvenajiem uzdevumiem un sasniegumiem.
Tika dota
lieliska un ļoti vērtīga iespēja apmeklēt Reikjavikas
Unviversitātes biliotēku.
Islandes Nacionālā un universitātes
bibliotēka ir dibināta 1994.gada 1.decembrī. Tā ir lielākā bibliotēka Islandē
ar vienu miljonu vienību dažādās kolekcijās un devīzi: Ikvienam piekļuvi
zināšanām (Access to Knowledge for Everyone). Bibliotēkas pamatuzdevums ir
nacionālās literatūras krājuma veidošana, mūžīga glabāšana un tā ilglaicīgas
pieejamības nodrošināšana.
Islandes Universitātes studenti bibliotēkas karti saņem bezmaksas,
pārējie to var iegādāties par nelielu gada maksu.
Bibliotēkas ēka ir interesanta, mūsdienīga
cietokšņa interpretācija sarkanā un baltā krāsā ar aizsarggrāvi un māla
nocietinājumiem. Jolantai bibliotēka izskatījās pēc bruņurupuča – visa zināšanu
bagāža vienmēr klāt!
Ēkas pirmajā stāvā ir uzziņu punkts un abonements.
Izliktas izstādes, uz sienas ir milzīgs gobelēns - dāvana no Norvēģijas un vitrāžas paneļi, kas
pārstāv Islandes pagātni, tagadni un nākotni.
Visus sagaida populāra universitātes profesora koka figūra. Šāda Islandei raksturīga māksla – koka vai akmens figūras pārsteidza vairākkārtīgi.
Grāmatu izsniegšanas punkti ir 3. un 4.
stāvā. Uzziņu literatūra ir 2.stāvā, to uz mājām lietošanai neizsniedz.
Jolantas iespaids par bibliotēku: klasiska Nacionālā bibliotēka ar daudzveidīgu krājumu, kas ir liels pluss Islandes Universitātes studentiem. Izdales materiālu bibliotēkā ir maz, uzsvars vairāk tiek likts uz elektronisko informāciju. Mans papildinājums par iespaidiem, ka bibliotēka nodrošina klasisku lietotāju apkalpošanu pēc principa – neko lieku.
Bibliotēka
izceļas ar tieši un skaidri nospraustiem mērķiem, uzdevumiem, pienākumu sadali.
Ārzemju bibliotēkās vienmēr dzirdu komplektēšanas darbinieku atziņas, ka
komplektēšanai budžets ir par mazu, tāpēc katru nosaukumu iegādājas 1 – 2
eksemplārus. Mūsu budžets ir daudzkārt mazāks, bet bieži no bibliotēkas tiek
gaidīta katra grāmata katram studentam.
Ar prieku un zināmu pārsteigumu sajutām
darbinieku apmierinātību ar savu darbu. Daudz jautājām par darbinieku
motivēšanu šim darbam. Bijām pārsteigtas, ka metodes tās pašas, kas pie mums,
tikai attieksme pret tām ir cita. Jāatzīst, ka mājās ne vienmēr novērtējam
bonusus ko saņemam.
Moderna, mūsdienīga un labi organizēta ir
Reikjavikas universitātes bibliotēka.
Bija ļoti interesanti un īpaši noderīgi,
jo mēs šobrīd esam mūsu bibliotēkas jaunās ēkas iekārtošanas un pakalpojumu
izveides procesā. Bibliotēkai ir izveidojusies laba sadarbība ar universitāti,
tā vienmēr gūst universitātes atbalstu. Šīs bibliotēkas būtību un sadarbību ar
saviem lietotājiem izsaka uzraksts:
Reikjavikas universitātes bibliotēka ir šeit
priekš jums – lūdzu uzturiet telpas tīras, cienat resursus un dalieties ar
citiem studentiem (Reykjavik University Library is here for you – please keep
the premises tidy and respect the resources you share with your fellow
students.).
Jolanta vēlējās doties uz Islandi, jo Islandē
nebija bijusi un priekšstats visai eksotisks: gaidīju vulkānus, troļļus, vaļus
un ledus kalnus, vienvārdsakot - pasaku. Es šajā projektā pieteicos neplānoti un nokļuvu :) vienvārdsakot - pasakā. Tā ir zeme, kur ciena troļļus un visi nēsā vietējos adījumus ar nacionālajiem rakstiem.
Tāpēc jāsaka, ka mums par prieku, Islandes
kolēģi jau iepriekš ļoti strikti noteica laiku, ko veltīs mums, pārējā laikā -
domājiet pašas. Protams, centāmies iepazīt pilsētu, tās apkārtni un dabu. Tas
bija aizraujoši, jo tik biežu un krasu laika apstākļu maiņu nebija nācies
piedzīvot. 15 minūšu laikā varēja izbaudīt gan marta sauli, gan vēju, lietu un
sniegu tā, ka pa īstam varēja saprast, kā ir, kad zeme ar debesīm griežas kopā.
Vienā marta nedēļā vienā un tajā pašā pilsētā bijām gan dziļā ziemā, gan īstā
pavasarī. Vietējie iedzīvotāji lieliski šādiem laika apstākļiem piemērojušies
gan ar savu apģērbu, gan dzīves veidu.
Islande ir Skandināvijas valsts un cenu
ziņā tā ir krasi atšķirīga no Latvijas, piemēram, minimālā alga ir ap 1100 eiro
mēnesī, kas daudz ko izsaka. Pārtika līdz pat trīs reizēm dārgāka kā Latvijā. Es
pat gribu teikt, ka tik dārgā valstī nebiju bijusi.
Gaisa temperatūra vienmēr ir zema un 75%
gadījumu līst lietus, tāpēc jāsarūpē savlaicīgi ūdens necaurlaidīgas un siltas
drēbes. Kā stāstīja vietējie, ja vasarā ir +20, tad gan ir silti! Toties ziemas
neizceļas ar īpašu aukstumu.
Vietējā daba ir viens liels brīnums -
ūdenskritumi,
karstie avoti, ziemeļblāzmas, svaigais gaiss un ūdens dod
enerģiju, dzīves prieku ilgākam laika periodam, ja vien spēj to novērtēt. Islandē
ir ļoti maz zaļumu un koku, maz zemes, daudz akmeņu un dažādu citu iežu.
Vietējie stāstīja, ka mazdārziņu neesot, varbūt kāds kādu kartupeli izaudzē.
Vairāk dabas apstākļi nepieļauj.
Islandē ir daudz no citām vietām atšķirīgu
lietu. Droši vien, tas arī ir iemesls tūrisma uzplaukumam pēdējos gados.
Tūrisma servisi tiešām ļoti daudzveidīgi un labā līmenī, tikai dārgi, priekš
mums ļoti dārgi. Bet piedāvājumā bija arī bezmaksas ekskursija pa Reikjaviku,
protams, izmantojām – par ziedojumiem.
Reikjavika, Islandes galvaspilsēta ir arī
valsts lielākā pilsēta, kā arī izglītības un kultūras aktivitāšu centrs.
Reikjavika ("kūpošais līcis")
savu nosaukumu iemantojusi no tvaika mākoņiem, kas rodas no karstajiem avotiem.
Reikjavika ir viena no tīrākajām pilsētām Rietumu pasaulē. Galvaspilsētas apkārtnē ir
septiņi mikrorajoni.
Reikjavikas osta ir galvenie importa un eksporta vārti.
Reikjavika viesiem piedāvā dažādas iespējas
- vēsturiskas vietas, dabas skaistumu, interesantas celtnes, muzejus un
galerijas, viesnīcas, restorānus un spilgtu māksliniecisko ainavu. Īpaši
Reikjavikā izceļas koncertzāle pašā jūras krastā.
Harpa koncertzāli atklāja
2011. gadā. Katru gadu "Harpu" apmeklē vairāk nekā miljons cilvēku,
un tā saņēmusi neskaitāmas arhitektūras balvas.
Tas vien jau ir eksotiski – modernas
celtnes, jūra, kalni, krāsainas koka mājiņas – tas viss pilsētā.
Tā kā siltumenerģijas Islandē pietiek, tad
Islandē ir īpatnība, kas laikam nav nekur citur pasaulē.
Katrā pilsētā – lielā
vai mazā – ir vismaz viens silts baseins - āra baseins. Ir dažādi termālie
ūdeņi, kas vairāk vērsti uz tūristiem, piemēram, Blue Lagoon, ko mēs arī
apmeklējām. Tas ir SPA komplekss, kurā vulkānisko iežu ieskauts vari
plunčāties siltā, vannas karstuma, ūdenī un uzlabot savu veselību (ūdens ir
mineralizēts). Interesantākais protams ir viss komplekts – peldi karstā
ūdenī, kamēr ārā -4°C, apkārt kalni. Dažbrīd kalni pazuda miglā, tad atkal
parādījās.
Kā Reikjavikas simbolu varam nosaukt Hallgrímskirkjua
– neparasta izskata baznīca ar skatu torni tās virsotnē.
Reikjavikas panorāmu izbaudījām arī Perlan muzejā/restorānā.
Pateicoties kolēģim no Polijas, izbraucām
gar Islandes dienvidu krastu Dyrholaey. Redzējām
ūdenskritumus (piem., Skogafoss), mūžīgo ledāju, kalnus, okeānu, melno smilšu
pludmali.
Un atkal vienā pēcpusdienā 150 km ceļā izbaudījām pavasari, lietu,
puteni, vētru.
Islande var patikt, var nepatikt, bet
noteikti neatstās vienaldzīgu. Sajutām arī iepriekš lasīto, ka islandieši ir
atturīgi, bet ļoti laipni un draudzīgi. Varam papildināt, ka arī ļoti precīzi.
To sajutām visās tikšanās reizēs bibliotēkās, gan arī transporta kustībā u.c.
pasākumos. Mani patīkami pārsteidza arī viņu sadarbība dažādās bibliotēku darba
jomās. Gandrīz visas Islandes bibliotēkas strādā ar vienu informācijas sistēmu,
veido vienotu katalogu un citas datubāzes. Arī Latvija nav pārāk liela, bet
vienoties mums grūti.
Mums abām šī bija lieliska
iespēja gūt jaunu pieredzi, apzināt dažādas darba metodes, kā arī tuvāk iepazīt
un izprast savas bibliotēkas kolēģi. Sevišķi noderīgi tas bija tāpēc, ka esam
dažādu paaudžu darbinieces. Bet visvairāk mūsu domas atgriežas pie darbinieku
motivācijas un lepnuma par savu darbu Islandes bibliotēkās.
