Grāmatu stāsti

Laikā, kad ne visi bibliotēkas pakalpojumi ir pieejami lietotājiem, un nav iespējams apskatīt klātienē arhitektūras izglītībai veltīto ekspozīciju RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavā, Brigita Ālere (Retumu lasītavas vadītāja) aicina virtuāli ieskatīties izstādē izlikto grāmatu lapaspusēs...

Šoreiz stāsts par Rīgas politehniskā institūta docenta, arhitekta Eduarda Kupfera (1873-1919) 1914.gadā Pēterburgā izdoto grāmatu “Dzīvojamā ēka”.

Eduards Kupfers nāk no senas Kurzemes mācītāju, skolotāju, ārstu un zinātnieku dzimtas. Studiju gados viņš daudz ceļoja, līdz ar to labi iepazina pilsētbūvniecības principus Vācijā, Itālijā, Šveicē, Beļģijā, Somijā u.c. Eiropas valstīs. Īpašu vērību arhitekts veltīja modernās dzīvojamās ēkas uzbūvei un iekārtojumam gan Rīgas elitārajos, gan rūpnīcu rajonos. 1907.gadā E.Kupfers aktīvi piedalījās izstādes “Strādnieku dzīvojamā māja” organizēšanā un saņēma godalgas gan par divdzīvokļu mājas plāniem, gan par mēbeļu projektiem. Šīs izstādes materiāli ir izdoti atsevišķā grāmatā E.Kupfera sakārtojumā. Arī šī grāmata ir apskatāma izstādē, bet par to būs atsevišķs stāsts.

Eduards Kupfers pazīstams arī kā viens no Mežaparka ēku projektētājiem. Savus teorētiskos villu kolonijas izveides principus publicēja rakstā “Villu kolonija Ķeizervalde pie Rīgas” ( Kupfer E. Die Willenkolonie Kaiserwald bei Riga // Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.- 1908, 122.-130.lpp.). Šajā apcerē arhitekts uzsvēra 20.gadsimta pilsētnieka nepieciešamību pēc veselībai nekaitīga un psiholoģiski labvēlīga mājokļa. Tāda mājokļa vislabākā atrašanās vieta būtu ārpus pilsētas. Vislabāk – pilnīgi savrupa māja vienai ģimenei, kuru apvieno izpratne par dzīvesveidu, par darbu un atpūtu. Tāda Eduardam Kupferam šķita laikmeta izvirzītā prasība modernajai arhitektūrai un 20.gadsimta pilsētbūvniecībai.

Un tagad aicinām ielūkoties grāmatas “Dzīvojamā ēka” lapaspusēs.

450 lapaspušu biezajā grāmatā aprakstīta dzīvojamās ēkas vēsturiskā attīstība, dzīvojamo ēku veidi, dzīvojamo telpu formas un iekārtojums u.c. jautājumi. Grāmatā ir bagātīgs ilustratīvais materiāls gan ar savrupmāju un īres namu attēliem, gan arī ar strādnieku māju un vasarnīcu attēliem.

Divdzīvokļu īres nams Zasulaukā, arhitekts E.Kupfers.

Mēs varam apskatīt gan vidusslāņa savrupmājas pilsētā un laukos, gan arī daudzdzīvokļu īres namus.

Savrupmāja Rīgā, arh. H.Šēls

Savrupmāja Tīringenē

Īres nams Rīgā, arh. A.Reinbergs

Īres nams Rīgā, arh. E.Laube

Arhitekts Eduards Kupfers projektējis vairākas savrupmājas Mežaparkā, kuras arī var aplūkot šajā grāmatā.

Mežaparks grāmatā dēvēts par Carskij ļes (Царский Лес)

Vairākas nodaļas grāmatā atvēlētas dažādu telpu iekārtojumam.

Bērnistabas iekārtojums Vīnē un Minhenē

Dāmu kabinets. Minhene

Vannas istabas iekārtojums Amerikā

Ēdamtelpa  pilsētas un lauku mājā

E.Kupfers daudz domājis ne tikai par strādniekiem domātu ēku projektiem, bet arī par to telpu aprīkojumu.

Liela sadaļa grāmatā veltīta strādnieku kolonijām, rindu mājām un dārzu pilsētām.

Viendzīvokļu rindu māja Drēzdenes dārzu pilsētā Hellerau

Mūsdienu progresīvajā pilsētbūvniecībā dārzu pilsētas ir ar augstu kultūrvēsturisko nozīmi, uzskatīja arhitekts Eduards Kupfers. 

Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas simtgade.

       2019. gada 11. decembrī Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēka atzīmēja simtgadi. Tā kā mūsu bibliotēka ir sens TTU bibliotēkas sadarbības partneris, bibliotēkas direktore Aija Janbicka  - Vība un direktores vietniece Sarmīte Krauze  tika uzaicinātas piedalīties 100 gadu jubilejas svētkos. Tagad dalāmies iespaidos par šo dienu.  

Atceroties savu vēsturi, TTU bibliotēka piedāvā iepazīties ar svarīgākajiem notikumiem 100 gados.

Bija apskatāmas arī izstādes “Our reading material 100 years ago” un "Tallinn University of Technology Library 100".

Bibliotēkas apmeklētāji tika aicināti Ziemassvētku egli rotāt ar novēlējumiem bibliotēkai.

  Galvenie notikumi risinājās 11. decembrī. Ar baloniem rotātajā bibliotēkā apmeklētājus cienāja ar dzimšanas dienas torti – Nāc un padari savu dienu saldāku!

 

11. decembris bija starptautiskā prezentāciju diena, kurā ar prezentāciju piedalījās arī Sarmīte.

Prezentāciju dienā uzstājās Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Latvijas bibliotēku pārstāvji. Ļoti interesanta un uzskatāma bija prezentācija par Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas vēsturi. Pēc bibliotēkas jaunā direktora Tonis Liibeka uzstāšanās varēja sajust, ka bibliotēku nākotnē gaida lielas pārmaiņas. Īpaša vērība tiks veltīta digitalizācijai un e-resursiem. Tikām iepazīstināti ar Zviedrijas pieredzi darbā ar OA. Interesanti bija salīdzināt mūsu bibliotēkas un Aalto universitātes Mācību centra pieredzi un secinājumus. Pārsteidzoši daudz vienādu atziņu. 

            Notika arī vairāku grāmatu atvēršana. Interesanti bija atkal izstaigāt bibliotēku un redzēt ieviestos jaunumus.Sevišķi aktuāla ir kabīne telefona sarunām, kā arī klusā zona bibliotēkā.

     

 

Svētku vakarā viesus un TTU bibliotēkas darbiniekus restaurētā pilī iepriecināja ar koncertu .

 

 

         

Bibliotekas direktors cienāja ar torti. Sirsnīga bija tikšanās ar TTU bibliotēkas kolēģiem.

Bija prieks un gandarījums piedalīties šajā pasākumā. Tas prasīja arī ieguldīt lielu sagatavošanās darbu un atbildību par prezentāciju. 

 

Kā balva bija vakara pastaigas pa skaisti un oriģināli izrotāto Tallinu Ziemassvētku un Jaungada gaidās.

 

Tallina mūs priecēja ar neskaitāmām sudrabainām gaismiņām.

           Manuprāt ir vērts turpināt sadarbību ar Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēku un Aalto universitātes Mācību centru. Saskatu daudz iespēju, ar kurām vajadzētu iepazīties dziļāk un padomāt par labās prakses apgūšanu – piem., izstāžu veidošana, darbs ar krājumu, komplektēšanas veidi, pakalpojumi lietotājiem, vēstures atspoguļošana u.c..

ERASMUS projekts Izmirā

Aizritējis vairāk kā gads, kopš vecākā bibliotekāre Ingrīda Sika ar kolēģi Ilviju laikā no 2018. gada 26.-30. martam ERASMUS+ Staff Mobility projekta ietvaros devās iepazīt Izmiras bibliotēkas. Ingrīda dalās atmiņās par mobilitātes nedēļu.

Izmira (senais nosaukums - Smirna) – Turcijas visrietumnieciskākā pilsēta gan ģeogrāfiski, gan pēc būtības, trešā lielākā valstī.

Nelielu izbrīnu vien raisīja samērā zemais angļu valodas zināšanu (brīžiem pat varētu teikt – nezināšanas) līmenis gan pilsētā, gan Izmiras ekonomikas universitātē, ko apmeklējām. Universitāte atrodas Izmiras rajonā Balçova, kas attīstījies, pateicoties atklātajam karstajam avotam. Universitāte ir privāta, tā un arī bibliotēka dibinātas 2001. gadā. Izveidotas par ziedojumiem no Veselības un izglītības kameras, grāmatas ziedojis britu konsuls. Studentu skaits universitātē ap 10 000, fakultātes sākotnēji bijušas 3, 2018. gadā - 8. Mācību maksa – 10 000 EUR/gadā, medicīnas fakultātē – pat 12 000 EUR/gadā. 

                Iepazīstot tuvāk bibliotēkas darbu, uzzinājām, ka tiek lietota Kongresa bibliotēkas un Djui klasifikācija, komplektēšana notiek sistēmā Yordam, kas darbojas no pārlūka, ierakstus paši neveido, bet izmanto WorldCat un līdzīgu Turcijas katalogu. Krājums sevī ietver 56 000 nosaukumu, kā arī 43 abonētās datubāzes, kuru izmaksas galvenokārt sedz valsts.

Bibliotēkā strādā 6 pilna laika un 12 nepilna laika (Ekonomikas universitātes studenti) darbinieki. 2 nedēļas sesijas laikā bibliotēka atvērta visu diennakti.

Interesanti, ka izsniedzamo eksemplāru skaits ir limitēts gan studentiem, gan pasniedzējiem. Reģistrējot studenta ID karti, lietošanā uz laiku var saņemt klēpjdatoru. Akadēmiskajam personālam, tāpat kā studentiem, jāmaksā arī kavējuma nauda, ko atskaita Personāla daļa.

Bibliotēku var lietot jebkurš lietotājs, kurš samaksā gada maksu, kas ir vienīgā skaidras naudas operācija, jo universitātē automatizācija un tehnoloģiju attīstība ļoti augstā līmenī. Vēl interesanti, ka SBA pasūtījumus var veikt tikai akadēmiskais personāls, kas pats apmaksā pasta izdevumus.

Man bija gods jau otro reizi (pirmoreiz Stambulā 2015. gadā) apmeklēt Turcijas bibliotēku nedēļas pasākumus, kas ir gana iespaidīgs notikums.

Bibliotēku nedēļā paviesojāmies vairākās bibliotēkās, kas bija sagatavojušas īpašus bibliotēku nedēļai veltītus pasākumus. Kā pirmo minēšu Izmiras Tehnoloģiju institūtu (İzmir Institute of Technology - İYTE), kas, iespējams, ir labākā tehniskā universitāte Turcijā. Institūta bibliotēkā norisinājās interesants pasākums - PECHA-KUCHA sesija, kad uzaicināto bibliotēku pārstāvji prezentēja savu bibliotēku tieši 6 minūtes (PowerPoint prezentācijas, video) un, beidzoties noteiktajam laikam, stāstītājs tika brīdināts. Ātri, īsi un kodolīgi! Bibliotēku nedēļas pasākuma laikā tika apbalvoti labākās fotogrāfijas, labākās karikatūras un labākās vēstules par bibliotēku autori.

Vēl apmeklējām Yaşar universitāti (Yaşar University), kas bibliotēku nedēļas ietvaros piedāvāja atraktīvā Alpera Almeleka lekciju par harizmu, ko klausīties bija interesanti pat turku valodas nepratējam. Trešais bibliotēku nedēļas pasākums, ko apmeklējām, bija Gētes institūtā Izmirā, kur viesojās Judith Böttger no Minhenes pilsētas bibliotēkas.

Un tad pienāca diena, kad arī mums bija jāprezentē Latvija, Latvijas akadēmiskās bibliotēkas un mūsu Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskā bibliotēka visiem Izmiras bibliotekāriem, kuri bija uzaicināti uz Bibliotēku nedēļas pasākumu Izmiras ekonomikas universitātē.

Turki nav biklie un kautrīgie latvieši – jautājumi bira kā no pārpilnības raga, interese par “ārzemniecēm no Latvijas ” bija milzīga, un ierobežotā laika dēļ pat uz visiem jautājumiem nevarējām atbildēt. 

Un ja jau Turcijas bibliotēkas, tad pēc pilnas programmas: apmeklējām arī slaveno Celza (Celsus) bibliotēku Efesā, ko 114.-117. g. konsuls Gajs Jūlijs Akvila uzbūvēja savam tēvam.

Bibliotēkas celtni vispirms izpostīja goti, bet 1000. gadā – zemestrīce. Tagad te saimnieko dažādu nokrāsu minči …

Kā pēdējo projekta noslēgumā daudzveidībai skatījām mazu Bademler ciemata bibliotēku, kas šķita ļoti simpātiska ar savu kārtību un iekārtojumu. 

Ciemats vispār īpašs ar to, ka tajā netiek plānots būvēt nevienu reliģisku celtni, lai izvairītos no dažādiem ar ticībām saistītiem konfliktiem un sadursmēm.

Līdz ar to iespaidiem bagātais projekts bija noslēdzies.

Rudens seminārs.

       Oktobris ir RTU un RTU Zinātniskās bibliotēkas jubilejas mēnesis. Tāpēc oktobra Spodrības dienā bibliotēkā paliek vien daži spodrinātāji. Pārējais bibliotēkas kolektīvs tradicionāli dodas izbraukuma seminārā uz kādu Latvijas vai Baltijas valstu bibliotēku. Lai izbraukums būtu pēc iespējas piepildītāks, to papildinām arī ar interesantiem objektiem un kultūras iepazīšanu. Bibliotekāra darbā nevienas zināšanas nav liekas.

      Par rudens semināru savos iespaidos dalās Brigita (vecākā bibliotekāre, Retumu lasītavas vadītāja).

          25.oktobra rītā  bibliotēkas kolektīvs devās ikgadējā pieredzes apmaiņas braucienā. Kopā ar mums savu pēdējo dienu Latvijā aizvadīja mūsu praktikante Linda no Vācijas. Galamērķis – Dubultu kultūras kvartāls, kas ietver sevī bibliotēku, mūzikas un mākslas skolu. 

Vispirms mūsu ceļš veda uz Durbes pili. 

Durbes pilī mūs sagaidīja ļoti enerģiska un zinoša gide, kura izrādīja visus pils stūrīšus. 

Bez pastāvīgās ekspozīcijas varējām apskatīt arī mežģīņu izstādi.

Tālāk ceļš veda uz Milzkalni, kur Šlokenbekas muižas krodziņā bija paredzētas pusdienas. Varēja just, ka esam izjaukušas ierasto kārtību vietējiem krodziņa apmeklētājiem, aizņemot gandrīz visas vietas pie galdiņiem. Pusdienas bija garšīgas un atlika laiks iegriezties Milzkalnes bibliotēkā un apskatīties Ceļu muzeja ekspozīciju. 

        

Nākamā pietura – Ragaciema sedums – daudzām  no mums bija atklājums.

Nebija pat nojausma, ka jūras malā varētu būt tik jauka un interesanta vieta, vēl jo vairāk tāpēc, ka no šosejas nav nekādas norādes. Ieelpojušas priežu un jūras smaržu, varējām doties uz Dubultiem, lai apmeklētu bibliotēku, kā arī mūzikas un mākslas skolu.

Inta (vecākā bibliotekāre) papildina Brigitas aprakstu par Ragaciema sedumu kā vietu ar būdām, kurās zvejnieki glabāja tīklus,enkurus, zvejas inventāru. Tā viņiem bija kopā pulcēšanās vieta, kurā rīkoja kopīgas apspriedes. Tāds mazs, skaists brīvdabas muzejs šodien. 

   

   

Dubultos mūs sagaidīja Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore un laipni izrādīja savu valstību.  Esošajās telpās bibliotēka darbu uzsākusi 2018. gada decembrī. 

Bibliotēkas iekārtojums ir ļoti mājīgs un lietotājiem draudzīgs, ar modernām tehnoloģijām un iekārtām redzes invalīdiem. Konferenču / pasākumu telpa saplūst ar apkārtējo parku. Pēc bibliotēkas apciemojām arī mūzikas un mākslas skolas.  Laiks paskrēja nemanot un bija jāpošas mājupceļam. Pateicāmies jaukajām direktorēm un mūsu profesionālās pilnveides un kolektīva saliedēšanas diena bija galā.