Jauna pieredze Stambulas Bilgi universitātes bibliotēkā.

Par pieredzes apmaiņas nedēļu iespaidos dalās vecākā bibliotekāre Ingrīda Sika.

Saulainā 29. marta svētdienā kopā ar kolēģi Andu no Rīgas devāmies uz vēl saulaināku un siltāku pilsētu – Stambulu, lai „ERASMUS+” programmas ietvaros iepazītos ar Bilgi universitāti un tās bibliotēku (http://www.bilgi.edu.tr/en/). Programma bija sastādīta visām 5 nedēļas dienām, sniedzot mums iespēju apmeklēt bibliotēkas visās trīs universitātes pilsētiņās (campus), kā arī nedaudz iepazīties ar universitātes mācību darba organizāciju un principiem.

Mūsu pirmā diena Stambulā sakrita ar Bibliotēku nedēļas atklāšanas pasākumu, ko apmeklējām kopā ar Bilgi universitātes bibliotēkas kolēģiem.

Pasākums turku valodā, taču no kolēģiem saņēmām īsu uz skatuves notiekošā atreferējumu – tika uzsvērti bibliotēku problēmjautājumi un to iespējamie risinājumi, apbalvoti aktīvākie publisko bibliotēku lasītāji, bet noslēgumā izskanēja vairākas dziesmas džeza kora izpildījumā. Džezs Stambulā esot ļoti populārs.

Iepazīšanos sākām ar Latif Mutlu Library, kas ir centrālā bibliotēka un atrodas galvenajā universitātes pilsētiņā. Vispirms saņēmām īsu informāciju par pašu universitāti – tā ir samērā jauna un pilnībā privāta. Mācību maksa var sasniegt pat 10 000 dolāru gadā, universitāte ir viena no trim vadošajām Turcijas universitātēm tiesību zinātnē. Mācības galvenokārt notiek angļu valodā, un te mācās ļoti daudz ārvalstu studentu no visas pasaules. Lai studentiem un darbiniekiem nodrošinātu ērtu nokļūšanu no vienas universitātes pilsētiņas citā, tiek piedāvāts izmantot bezmaksas autobusus, kas regulāri kursē starp pilsētiņām. Tie ļoti atviegloja arī mūsu dzīvi.

Bibliotēka savā darbā izmanto informācijas sistēmu Millenium un lieto ASV Kongresa bibliotēkas klasifikāciju. Bibliotēkas darbinieku kopskaits ap 15 cilvēkiem, taču par nelielu atlīdzību bibliotēkā pēc slīdošā grafika strādā ap 20 studentu, kas oficiāli tiek saukti par asistentiem. Galvenās problēmas bibliotēkas darbā jau zināmās – budžets nemainīgs, bet darba apjoms pieaug, turklāt aktuāls arī telpu jautājums, jo fonda apjoms palielinās, taču vietām telpas bibliotēkai pat tiek noņemtas mācību vajadzībām (auditoriju izveidei). 

Vienu dienu pavadījām Dolapdere Library, kur bija iespēja noklausīties informācijpratības lekciju biznesa menedžmenta studentiem „Library and Electronic Resources” angļu valodā. Kopā ar studentiem to klausījās arī viņu pasniedzēja. Kad lekcijas noslēgumā tikām stādītas priekšā kā kolēģes no Latvijas, tad kāds students priecīgi paziņoja, ka esot bijis Ķekavā!

Vēl viena diena pagāja Kuştepe Library, kas bijusi pati pirmā Bilgi universitātes bibliotēka. Šeit tikām iepazīstinātas ar komplektēšanas un kataloģizācijas darbu, jo šajā bibliotēkā tiek sagatavotas grāmatas arī visām pārējām bibliotēkām. Uzzinājām, ka ļoti aktīvi literatūru pasūta mācībspēki, viņi interesējas par to, vai tā jau saņemta, ja nē, tad – kad būs?

Viens no daudzajiem bibliotēkā strādājošajiem vīriešiem mums demonstrēja, kā notiek darbības Millenium sistēmas kataloģizācijas modulī, ierādīja arī to, kur tiek līmēta drošības josla, kā tiek spiesti zīmodziņi uz grāmatas ārmalām un – interesanti – 23. lappusē nevis 17. kā pie mums. Tiesa, šo „melno” darbu parasti veic asistenti, jo tas neprasa papildus zināšanas un īpašas iemaņas.

Ļoti mīļi bija redzēt, ka katrā bibliotēkā saimnieko vismaz viens peļu junkurs, centrālajā pat esot četri!

Bet tas nav nekāds brīnums, jo Stambula vispār atstāja kaķu galvaspilsētas iespaidu – kaķi tur ir visur. Un izskatījās - ja varbūt īpaši par viņiem neviens neliekas zinis, tad nu pāri arī tiem neviens nenodara. Un viņi priecīgi un apmierināti dzīvo nost!

               Pēdējā dienā bija ieplānots mums parādīt arī kādu ar Bilgi universitāti nesaistītu bibliotēku un devāmies uz divām: İstanbul Süleymaniye Yazma Eser Kütüphanesi Müdürlüğü (http://www.yazmakutup.gov.tr/selimiye/giris.html) un Beyazit Devlet Kütüphanesi (http://www.beyazitkutup.gov.tr/). Kādā mums saprotamā valodā tīmeklī gan grūti atrast informāciju, tāpēc daži vārdi par tām. Pirmā ir retumu bibliotēka, kur savākta literatūra no medresēm. Uz mājām nekas netiek izsniegts, jo bibliotēkas fondā ir izcili retumi, no kuriem daži mums tika parādīti, atsedzot vitrīnas pārsegu. Literatūra tiek glabāta, stingri ievērojot temperatūras, ugunsdrošības u.c. režīmus un noteikumus.

                Otrā bibliotēka vienkāršāka un publiskāka, taču arī no tās literatūra līdzņemšanai netiek izsniegta. Telpas nesen izremontētas, griestu rotājumos jūtams nacionālais kolorīts.

Piektdienā kļūstu par Bilgi universitātes bibliotēkas vieslasītāju, kā arī drīkstu nedaudz pieslēgties lietotāju apkalpošanai. Interesanti! It kā jau tas pats, ko ikdienā savā darbā daru, taču ir nianses. Visatšķirīgākā – grāmatas tiek izsniegtas tikai uz 15 dienām un tas ir maksimālais termiņš. Nekādi mācību gadi un nekādi semestri! Tiesa, saņemtās literatūras termiņu var pagarināt, taču bibliotēkā jāierodas personīgi – telefoniski to izdarīt nav iespējams. 

               Un tad vēl atvadu vakariņas, kurās kolēģi mums sniedza iespēju nobaudīt šo to no turku virtuves.Garšīgi! Un „garšīga” bija arī visa Stambulā pavadītā nedēļa, kurā guvām gan jaunas ierosmes savam darbam, gan iepazinām pavisam atšķirīgo turku kultūru. Un man prieks, ka savu pirmo turku kebabu es nobaudīju tieši Turcijā!

Vecākās bibliotekāres Jolantas Ivanovas Erasmus pieredzes apmaiņa Kopenhāgenā Dānijas Tehniskās universitātes bibliotēkā 1.02.2015 – 6.02.2015.

2015 gada februāra sākumā man bija lieliska izdevība iegūt vērtīgu pieredzi Kopenhāgenā, DTU bibliotēkā. Bibliotēka ir moderna, starptautiska, inovatīva, darbiniekiem un studentiem draudzīga, orientēta uz lietotāju, mūsdienīga, atvērta jaunajam, kreatīva. Šīs daudzās iezīmes arī pamudināja mani doties pieredzes apmaiņas braucienā tieši uz DTU bibliotēku.

 Pieredzes apmaiņas mērķis: Informācijas un pakalpojumu joma: inovatīvu pakalpojumu piedāvāšanas, datubāzu un elektronisko informācijas avotu popularizēšanas, jaunāko tehnoloģiju izmantošanas, informācijas novērtēšanas, atlases un piedāvāšanas iespējas, kuras varētu izmantot RTU studentiem jaunajā apvienotajā RTU Zinātniskajā bibliotēkā.  

Nedēļas laikā apskatīju arī citas Kopenhāgenas bibliotēkas:DTU bibliotēka, Norrebro publiskā bibliotēka, Karaliskā Dānijas bibliotēka (Melnais dimants),
Karaliskā Dānijas akadēmijas mākslas, arhitektūras, dizaina un konservācijas skolas bibliotēka (The Royal Danish Academy of Fine Arts Schools of Architecture, Design and Conservation), Arhus Universitātes bibliotēka (Pedagoģijas fakultātes bka).

Uzņemošās organizācijas (DTU bibliotēkas) kontaktpersona, ievērojot arī manas vēlmes, izstrādāja lielisku programmu. Tajā tika iekļautas: prezentācijas, ekskursijas, praktiskās nodarbības. Tika aptverts ļoti plašs spektrs, tādējādi nedēļas laikā man bija iespēja iepazīt lieliskās un dažādās Dānijas bibliotēkas. Tēmas ar kurām tiku iepazīstināta: DTU bibliotēkas pakalpojumi un sistēmas, apmācību iespējas studentiem, MOOCs - masveida tiešsaistes atvērtie kursi, e-resursi un licences, Infometrika, pētījumu reģistrēšana un attēlošana, Open Access,  Orchid.

Neliela informācija par DTU bibliotēku:

Dibināšanas gads: 1942. gada 10. septembris (Universitātes dibināšanas gads:1829).

Darbinieki: Universitātē kopumā ir 7 tūkstoši darbinieku. Bibliotēkā ir 68% darbinieku ar bibliotekāro izglītību (kopumā darbinieki: 100).

Universitātes un bibliotēkas pamatvērtības: būt inovatīviem, ar praktisku pielietojumu, radīt pievienoto vērtību. 

Bibliotēkas pārmaiņas: Pēdējā laikā bibliotēka no «klusās lasītavas» pārtapusi mūsdienīgā, plaukstošā, modernā studiju vidē. Bibliotēkai ir 4 stāvi. Grāmatas un žurnāli novietoti renovētajā pagrabstāvā. Pirmais stāvs ir milzīgs informācijas tirgus placis: tajā ir ievietota grāmatnīca, informācijas centrs, vieta pasākumiem. Nākamajā stāvā atrodas atvērta studiju vide ar datoriem un grupu telpām. Pēdējā stāvā atrodas klusās darba telpas, kā arī grupu telpas.

Darba laiks: Bibliotēka (noteiktā laika periodā) atvērta 24/7.

Bibliotēkas sistēma: ALEPH b-kas sistēma

Tehnoloģijas: Tāpat kā RTU ZB ir RFid tehnoloģijas.

Kontakts ar lietotājiem: Darbinieki tiešā kontaktā ar studentiem ir tikai noteiktos laikos (staffless library). Bibliotēka tendēta uz „self-service” tipa apkalpošanu. Bibliotekāri ir smaidīgi, apmierināti ar savu darbu, komunikabli, ļoti zinoši (savas jomas pētnieki).

Telpas: Gaišas, plašas, atvērtas, daudz ērtu darba vietu studēšanai, grupu un individuālās telpas, klusās lasītavas, atpūtas vietas, virtuvītes, skapīši mantu glabāšanai, ierakstu studija, mobilie plaukti, grāmatnīca, ir vieta kur studentiem spēlēt play station spēles.

Grāmatu izsniegšana: Studenti ir ļoti disciplinēti, ievēro noteikumus, tas viņiem ir pašsaprotami. Bibliotēkas Dānijā līdzīgi kā Somijā (neatkarīgi no tā vai tā ir publiskā, universitātes bibliotēka) ir atvērtas visiem, grāmatas (ja ir pieraksts Dānijā) tiek sniegtas uz mājām (180 no 450 Dānijas bibliotēkām ir atvērtā tipa bibliotēkas, tas nozīmē kā cilvēkam nav piesaistes un ierobežojumi tikai pie vienas bibliotēkas). Tātad lasītājs var pasūtīt grāmatas no jebkuras bibliotēkas (lietošanai uz mājām) uz savu vietējo bibliotēku.

DTU bibliotēkā studenti izmanto tikai e-grāmatas, tās ir kā primārais avots studēšanai, tāpēc krājums vairs gandrīz nemaz netiek papildināts ar tradicionālajām grāmatām. Tradicionālās grāmatas ir novietotas pagrabstāvā, tādējādi pārējo bibliotēkas telpu atstājot plašu un brīvu no grāmatu plauktiem.

Bibliotēka ir pārbagāta ar elektroniskajiem resursiem: bibliotēkas abonēto datubāzu skaits ir liels un tās tiek plaši izmantotas. Studentiem un mācību spēkiem tiek nodrošinātas bibliotēkas darbinieku informatīvās un mācību lekcijas, prakstiskās nodarbības, semināri. Aktīva komunikācija un bibliotēkas pakalpojumu reklamēšana notiek arī caur DTU portālu, līdzīgu kā RTU portāls ORTUS.

Ar pieredzes apmaiņas braucienu esmu ļoti apmierināta, ieguvu daudz pozitīvu emociju, zināšanas, pilnveidoju savas angļu valodas zināšanas, ieguvu jaunus kontaktus. Nospraustie brauciena mērķi tika realizēti un gūtas atbildes uz interesējušajiem jautājumiem.

Un sākas vecākās bibliotekāres Andas Bārbales darba diena!

Modinātājs zvana…hmm… cikos šodien jābūt darbā? Šodien man rīta maiņa, tātad pusdeviņos….skrienu uz sabiedrisko transportu…sveika, Ķīpsala!

Tā…atveru uzziņu e-pastu…ko tad šodien pajautās? Tā, tā…grāmatu termiņu pagarināšana….kā piekļūt Science Direct datu bāzei, nē, šodien neviens neinteresējas, kur var samaksāt par studentu kopmītni vai saņemt diplomu.

Labi…tagad jāķeras pie Erasmus projekta atskaites…nedēļa Stambulā bija super…īsa konsultācija ar brauciena kolēģi- kā tur pareizi rakstīt? Tad pateicības vēstule Turcijas universitātes bibliotēkas direktoram…dear colleagues, warm greetings!.

Ai, jau gandrīz 12…kafija, jogurts un skrienu uz 2.stāvu…šodien esmu abonementā, nevis Internet zālē. Nuja, pilns ar ārzemju studentiem…te angliski, te latviski, nē, nupat ienāk arī vietējie…nuja, pavasaris, tad jau atkal studiju darba tēmas…tātad, lūdzu, te būs katalogs, publikāciju datubāze, elektroniskās datu bāzes…jā, tām varat piekļūt caur studiju portālu. Nē, godājamais student, ar savas draudzenes apliecību grāmatas nevar saņemt. Aiz stikla sienas rosās strādnieki, ceļ mums grandiozo piebūvi…nez kā te viss izskatīsies?

Uff, dežūra beigusies… vēl  būtu jāpārveido prezentācija….nekas…rīt jau atkal būs darba diena!

Vērtīgais ieguvums no Paula Valdena personīgā arhīva.

RTU Zinātniskās bibliotēkas vecākā bibliotekāre Dace Kivliša iepazīstina ar izstādi, kas atvērta Ķīmijas filiālē.   

2014. gada nogalē RTU ZB Ķīmijas filiāle no Somijas Vides tiesību institūta (Finnish Environmental Law Institute (FELI)) direktora, Paula Valdena mazdēla, profesora Erkki Hollo  saņēma dāvinājumu. 

Dāvinājumā ir 26 vienības no P. Valdena arhīva; P. Valdena sarakstītās grāmatas, atsevišķi brošētus rakstus no zinātniskajiem žurnāliem, un Regine Zott  monogrāfiju par P. Valdenu un V. Ostvaldu, no kurām vērtīgākā ir monogrāfija: Walden, Paul.  Chronologische Übersichtstabellen zur Geschichte der Chemie von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart. Berlin [etc.]: Springer-Verlag, 1952. 118 lpp., jo tā ir  ar autora piezīmēm.

Pauls Valdens (1863-1957) bija latviešu izcelsmes (dzimis latviešu zemnieku Jāņa un Annas Valdēnu ģimenē Rozulas “Pīpēnos” kā 13. bērns ģimenē) ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem. Viņa vārds ir cieši saistīts ar RTU vēsturi. P. Valdens ir bijis Rīgas Politehniskā institūta direktors (1902—1905), Baltijas Tehniskās augstskolas un Latvijas augstskolas rektors. Septiņas reizes nominēts Nobela prēmijai, bet nav to saņēmis. 2010.gadā Amerikas ķīmijas biedrība Valdenam piešķīra balvu (Award of Citation for Chemical Breakthrought) par publikāciju Über die gegenseitige Umwandlung optischer Antipoden, Ber. Deutsch. Chem. Gesell. 1896, 29, 133 - 138., kas izraisīja pavērsienu zinātnieku domāšanā.

Profesors Pauls Valdens (Kārļa Dorāja glezna)

2013.gada 26. jūlijā, Rīgā, Ķīpsalā, atzīmējot pasaulslavenā ķīmiķa un bijušā Rīgas Politehniskā institūta (RPI ) rektora Paula Valdena 150. jubileju, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis un profesors Erkki Hollo  svinīgi atklāja viņa vārdā nosaukto ielu, kas atrodas Kurzemes priekšpilsētā, starp Zunda Krastmalu un Ķīpsalas ielu.  Arī Valmierā 26. jūlijā tika atklāta Paula Valdena iela – līdzšinējais Cempu ielas posms no Brenguļu ielas līdz rotācijas aplim.

Visi interesenti tiek laipni lūgti apmeklēt Ķīmijas filiāli P. Valdena ielā 3-465., I – IV plkst. 9.00 - 18.00, V plkst. 9.00 - 17.00, kontakttālrunis 67089230, lai varētu iepazīties ar  profesora Erkki Hollo dāvinājumu un Ķīmijas filiāles Retumu krājumā esošajiem P. Valdena iespieddarbiem.