Uz Rēzekni un Daugavpili

Atsaucoties Nacionālās b-kas kolēģu aicinājumam  piedalījos ekskursijā uz Latgali, kas notika 24. - 25. maijā.  Ceļojuma mērķis bija Rēzeknes pilsētas un  jaunās koncertzāles  „Gors”  apmeklējums, kā arī Daugavpils Marka  Rotko mākslas centra un Daugavpils cietokšņa apskate.

Skaistā saulainā sestdienas rītā pirmais  pieturas punkts bija Aizkraukles pilskalns ar brīnišķīgo skatu uz Daugavu un putnu dziesmām.  Tālāk mūsu ceļš veda uz Latgales atmodas darbinieka Franča Trasūna māju-muzeju  „Kolnasāta”.  Jaukā vietējā gide stāstīja par Trasūnu dzimtas  gājumu (Francis Trasūns – nozīmīgs Latgales kultūras un politiskais darbinieks,1. un 2. Saeimas deputāts, viņa  nozīmīgākais nopelns –panākta  Latgales teritorijas pievienošana  Latvijai) un pacienāja  ar mājas sautējumu, ko notiesājām turpat ābeļu dārzā. Turpat bija apskatāma Latgales keramiķu darbu izstāde. 

Tālāk devāmies uz Gaigalavu pie  Igauņa kunga, kurš ir atraktīvs un pozitīvs cilvēks, mūzikas instrumentu kolekcionētājs un ražotājs. Viņa privātajā muzejā jautrība sita augstu vilni, jo katram bija jāizmēģina kāds mūzikas instruments.

 Tad ceļš vijās garām apstrādātiem (!!) laukiem uz Rēzekni–Latgales Kultūras centru.  Tur mūs sagaidīja laipni jaunās koncertzāles „Gors” informācijas centra darbinieki. Koncertzāle celta industriālā minimālisma stilā un apvieno kompleksā arī mēģinājumu zāles, grupu atpūtas telpas, skatu balkoniņus, jumta terasi, kino zāli, kafejnīcu, kā arī liftu, kas spēj uzņemt  3 tonnas  mūzikas iekārtu pārvadāšanai.  Netālu– senais Rēzeknes pilskalns, no kura paveras skats uz Austrumlatvijas Radošo Pakalpojumu centru  „Zeimuļs”  un Rēzeknes upīte ar promenādi.Bet visjaukāk  Rēzekne un jaunā koncertzāle izskatījās vakarā,  kad  iedegtas  gaismas gan ēkā, gan ielu apgaismojums laukumos, uz tiltiņiem, promenādē un strūklakā.  Turpat ar roku aizsniedzams arī Kovšu (Kausa) ezers, kurā vietējie jaunieši peldējās uz nebēdu. Mūs laipni uzņēma viesnīca  „Latgale”, no kuras otrā rītā devāmies uz Daugavpili.

Karstā vasaras rītā iebraucam Daugavpilī. Pa ielām braukā sens–vārda tiešā nozīmē–tramvajs.  Bija aizķeršanās ar iebraukšanu Daugavpils cietoksnī ielu remontdarbu dēļ.  Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ietver sevī gan M.Rotko pēcteču dāvinājumu (orģināldarbus) Daugavpilij kā viņa dzimtajai pilsētai (Interesanta  arī vizuālā interaktīvā izstāde par Rotkoviču dzimtas gaitām dzimtenē un trimdā),  gan arī  citas izstādes– piem. „Marks Šagāls un Eiropas avangardisti”(kur redzējām  M.Šagāla orģināldarbus ), Anitas Melderes gleznojumi,  keramiķu izstāde un darbnīcas, Daugavpils tēlnieces Jeļenas Volkovas darbu izstāde, Latgales reģiona mākslas dienu  darbu izstāde, kuras nosaukums „Vai nu ir, vai nu nav!”(lai katrs spriež pats!). Bija iespēja arī baudīt mūzikas un mākslas sintēzi. Daugavpils cietokšņa atjaunošanai vēl garš ceļš ejams. Jo pašlaik atjaunotas 3 ēkas un projektā nākamā. Šeit būtu derējis īpašs gids, lai stāstītu  par cietokšņa vēsturi. Tālāk seko pastaiga pa Daugavpils gājēju promenādi –Rīgas ielu, tad brīvais laiks un – mājup!

 

  Paldies Latgale, par Tavu gara spēku un viesmīlību!   Rīga mūs sagaida ar lietus atveldzētām ielām.