ERASMUS projekts Vroclavā.

Pašā pavasara plaukumā – laikā no 2019. gada 13.-17. maijam - vecākās bibliotekāres Ingrīda Sika un Ilvija Miza devās uz Silēzijas vēsturisko galvaspilsētu, bijušo Hanzas pilsētu Vroclavu Polijā, lai uzzinātu, kā strādā poļu kolēģi. Šobrīd, kad nevaram nekur aizeļot, Ingrīda dalās jaukās atmiņās un aicina kopā doties atmiņu ceļojumā.

Vroclavas zinātnes un tehnoloģiju universitātes galvenā ēka.

Viesojāmies Vroclavas zinātnes un tehnoloģiju universitātes bibliotēkā, ko tā īsti ļoti sazarotās struktūras dēļ tikai par bibliotēku nevar uzskatīt – tas ir zinātniskās un tehniskās informācijas centrs, kurā ietilpst gan tradicionālā, gan elektroniskā bibliotēka.

Ierodoties D-21 korpusā, virsdrēbes obligāti jāatstāj garderobē, nedrīkst ienest ne pārtiku, ne dzērienus.

Mūs sagaida Barbara – Zinātniskās informācijas un elektronisko resursu departamenta vadītāja, kura visu projekta laiku rūpējās par mūsu labsajūtu un interesēm. 

Bibliotēkā ir atvērta tipa studiju telpas 2 stāvos - 400 ar datoriem aprīkotas vietas, grupu telpu nav.

Strādā ar ALEPH, un ALEPH arī integrēta individuālo telpu rezervēšanas un atslēgu izsniegšanas sistēma. Krājums brīvpieejā ir tikai filiālēs, kas bibliotēkā ir ap 20, katrā vidēji 2 darbinieki.

Studentu pilsētiņu abos Odras krastos savieno gaisa trošu vagons.

Studenti un personāls brauc, uzrādot apliecības, bet tūristi par maksu. Dodoties uz vienu no filiālēm, arī mums bija iespēja izmantot šo oriģinālo transportlīdzekli. 

Viena no bibliotēkas filiālēm.

Interesanti, ka par rezervēto grāmatu neizņemšanu studentiem bloķē kontus (maksimāli – uz 1 mēnesi).

Open Science nodaļa lepojas ar pašu veidoto datubāzi DONA, kas ņem datus no Web of Science, Scopus un kurā tiek apkopota informācija par savu zinātnieku publikācijām, t.sk. citējamības indeksiem. Šo datubāzi veido vairāk kā 10 cilvēki, un katru gadu tiek publicēts universitātes personāla publikāciju citējamības pārskats.

Universitātes pirmā publikācija datēta ar 1945. gadu, bet kopējais publikāciju skaits DONA 2019.  gada sākumā - 212 500. Gadā pievieno ap 6000 ierakstu.

Interesanta ir universitātes korpusu arhitektūra, turklāt, tā kā apgūta industriālā teritorija, kā aizgājušā laikmeta zīme apbūvē iekļauts arī kaut kas no pagātnes …

Vēl mums tika piedāvāta iespēja iepazīties ar Vroclavas universitātes jaunuzcelto bibliotēku. Universitāte Leopoldina ar 2 fakultātēm tika dibināta 1702. gadā, reorganizēta 1945. gadā, bet par atjaunotās universitātes sākumu tiek uzskatīts 1989. gads.

Jaunās ēkas ekspluatācija sākta 2018. gadā un tās platība - 37 652 m² . Krājuma pārvietošanu bija plānots pabeigt līdz 2019. gada septembrim.

Lieto Kongresa bibliotēkas klasifikāciju, ASV bibliotēkas sistēmu (saņemts 1/2 milj. USD vērtībā ziedojums no ASV).

Bibliotēkas 2 stāvos būs grāmatas brīvpieejā ar darba vietām lietotājiem, individuālajām un grupu telpām, bet 2 stāvi būs paredzēti galvenajām lasītavām (1 stāvs tikai kabīnes ar rezervēšanas sistēmu). Par 10 gadiem vecākas grāmatas atradīsies krātuvē, brīvpieejā – tikai jaunākās.

Īpašu vietu bibliotēkā ieņem lasītavas. Ir Kolekcijas lasītava, kurā pieejami novadpētniecības materiāli par Lejassilēziju, speciālās lasītavas (mūzikas, karšu, manuskriptu) ar īpašām krātuvēm un speciālām pielaidēm (pat ne visiem bibliotēkas darbiniekiem). Piegādātos eksemplārus lietotāji lasītavās izmanto īpašas drošības apstākļos bibliotekāra klātbūtnē. Bibliotēkas krājumā ir arī inkunābulas - līdz 1500. gadam izdotas grāmatas.

Viena diena bija atvēlēta, lai mēs varētu iepazīties ar vienu no Vroclavas lielākajiem dārgumiem – Ossolineum. To 1817. gadā Ļvovā izveidoja Jozefs Maksimilians Osoliņskis (1748-1826), un tās bija grāmatu, manuskriptu, numismātikas un muzeja eksponātu kolekcijas.

Pēc Otrā pasaules kara Ļvova vairs neietilpa Polijā, līdz ar to kolekcija palika PSRS teritorijā. 1946. – 1947. gadā daļu no kolekcijas nodeva Vroclavai kā "Ukrainas tautas dāvanu poļu tautai". No Ļvovas tika nogādātas 217 450 vienības, tai skaitā 7 068 manuskripti, taču tiek lēsts, ka aptuveni 70% kolekciju palika Ļvovā.

Kopš 1990. gada Ossolineum kļuvis par svarīgu valsts zinātnisko un kultūras iestādi. Kolekcijas pastāvīgi tiek papildinātas, saņemot vērtīgas dāvanas un privātās kolekcijas. Ossolineum kolekcijā uzskaitītas aptuveni 1 700 000 vienības. Ossolineum resursi pieejami tikai lasītavā. 

            Ossolineum filiāle ir Pana Tadeuša muzejs, kas glabā poļu tautas īpašo dārgumu - Adama Mickeviča episkās poēmas “Pans Tadeušs” manuskripta oriģinālu. Muzejā simtiem vēsturisku priekšmetu, digitāli dokumenti un fotoattēli, 3D animācijas displeji, kas ir fantastisks veids, kā uzzināt par romantisma laikmetu Polijā.

Poļu kolēģi interesējās arī par bibliotēku darba aktualitātēm un bibliotekāru dzīvi Latvijā un mūsu stāstīto apkopoja intervijā portālā bibliotekāriem un informācijas darbiniekiem EBIB, kur tā lasāma poļu valodā.

Arī mēs uzzinājām interesantu informāciju par allaž aktuālo bibliotekāru atalgojuma jautājumu: atbilstoši Polijas likumdošanai pensijas vecumu sasniegušam darbiniekam jāizvēlas saņemt pensiju vai turpināt strādāt un saņemt algu - abas vienlaicīgi saņemt nav atļauts. Tāpat ir noteikti amati, kuros strādājošajiem ir vecuma ierobežojums.

Un vēl – tā kā Polijā izsenis ļoti spēcīga bijusi arodbiedrību ietekme, tad arodbiedrības darbības rezultātā universitātes darbinieki ieguvuši tiesības uzzināt, kāds ir atalgojums citiem attiecīgo amatu ieņemošajiem darbiniekiem (bez personas datiem), un iespējas interesēties vadības līmenī par trūkumiem savā darbā, to novēršanu un iespējām arī saņemt atalgojumu, kādu saņem analoģisku amatu ieņemošais kolēģis.

Projekta noslēgumā mums tiek dotas dažas stundas brīnišķīgā Vroclavas universitātes Botāniskā dārza baudīšanai.

Grāmatu stāsti … Turpinājums …

Turpinām stāstu par grāmatām.  Šoreiz Retumu lasītavas vadītāja Brigita Ālere aicina ielūkoties mums jau zināmā arhitekta un RPI docenta Eduarda Kupfera (1873-1919)  otrajā grāmatā “Strādnieku dzīvojamā māja strādnieku dzīvokļu un ļaužu uzturas līdzekļu izstādē”, Rīgā, 1907.gadā.

Kā jau iepriekš stāstīts, Eduards Kupfers nāk no senas Kurzemes mācītāju, skolotāju, ārstu un zinātnieku dzimtas. Studiju gados viņš daudz ceļoja, līdz ar to labi iepazina pilsētbūvniecības principus daudzās valstīs.

1907.gadā E.Kupfers aktīvi piedalījās izstādes “Strādnieku dzīvojamā māja” organizēšanā un saņēma godalgas gan par divdzīvokļu mājas plāniem, gan par mēbeļu projektiem. Šīs izstādes materiāli ir izdoti atsevišķā grāmatā E.Kupfera sakārtojumā, kurā autors diezgan detalizēti stāsta par izstādes veidošanas principiem un godalgoto autoru darbiem.

Lūk, ko raksta pats Eduards Kupfers:

“Šī raksta nolūks – dot pārskatu par izstādē uzstādītiem strādnieku dzīvokļiem līdz ar viņu ierīkojumiem. Ikvienam strādnieku dzīvoklim pienāktos būt tādam, ka tas pie maza samēra pietiktu mājas dzīves vajadzībām. Labam dzīvoklim – arī strādnieka dzīvoklim – jākalpo veselīgai ģimenes dzīves attīstībai; tam vajag noderēt tiklab par omulīgu uzturas vietu, kā arī modināt jautru sajūtu. No ģimenes, no dzīvokļa tiek iznesta ārējā dzīvē sirsnīga saprašana uz cēlu un daiļu, tiek modināta mīlestība uz kārtību, paveicināta patika uz darbu, nodibināta ģimenes labklājība.”

Šī izstāde ir pirmā tā laika Krievijā, kurā mēģināts risināt strādnieku dzīvokļu jautājumu.

Kādai tad ir jābūt strādnieku mājai?

Un grāmatas autors sniedz skaidrojumu – “Strādnieku mājai pēc iespējas jābūt tuvu darba vietai, lai tā patiesībā noderētu par atpūtas vietu un strādnieks savā ģimenē pēc iespējas daudz varētu izlietot no sava svabadā laika. Šejienes apstākļos vienai strādnieku ģimenei vajadzīga vismazākais viena prāva dzīvojamā istaba līdz ar ķēķi un citām blakus telpām, kas attiecas uz satiksmi un ērtību, kā priekšnamu, trepēm, atejas vietu, pieliekamo kambari, pagrabu un bēniņiem, ja iespējams arī vēl vienu kambari kā guļamistabu vienai vaj vairāk pie ģimenes piederīgām pieaugušām personām.”

Tālāk grāmatā uzsvērts, ka strādnieka miteklim jābūt pietiekoši plašam ar lieliem logiem, labu vēdināšanu, kā arī gaumīgi iekārtotam. Ne velti tika izsludināts projektu konkurss ne tikai pašām ēkām, bet arī atsevišķs konkurss mēbelēm un telpu iekārtojumam.

Eduards Kupfers raksta – “Lai tehniskā un praktiskā ziņā izpildītu izstādes sprausto uzdevumu, proti gādātu paraugus strādnieku mājām, kuras piemērotas vietējiem apstākļiem, izstādes komiteja griezās pie arhitektu biedrības Rīgā ar lūgumu, lai pēdējā viņai šinī ziņā sniegtu arodniecisku pabalstu. Arhitektu biedrība labprāt pakalpoja šim vispār noderīgam uzņēmumam un – ievērojot īso laiku un šauros naudas līdzekļus – viņas locekļu starpā izrakstīja sacīksti uz godalgām, lai iegūtu plānus priekš strādnieku dzīvojamās mājas, kas piemērota Rīgas apstākļiem.”

Tika piešķirtas 2 godalgas – I godalga 75 rubļu apmērā tika arhitektiem K.Pēkšēnam un E. Laubem, bet II godalga 50 rubļu apmērā tika piešķirta RPI docentam, arhitektam Eduardam Kupferam. Šie godalgotie projekti tad arī tika realizēti šajā izstādē.

Tālāk atkal teksts no  grāmatas – “Izstāde bija izraudzījuse par savu sevišķu uzdevumu uzstādīt pilnīgu strādnieku dzīvokļu ierīkojumu. Lai šo jautājumu pienācīgi apstrādātu un mazturīgai šķirai vestu tuvāku viņa racionālu atrisinājumu, izstādes komiteja arī šinī lietā griezās pie arhitektu biedrības. Tā 1906.gada decembrī, lai iegūtu projektus vajadzīgiem ierīkojuma priekšmetiem strādnieka dzīvoklī, izrakstīja vispārēju sacensību Baltijas provincēs zem sekojošiem nosacījumiem:

Sacensība aptver istabas un ķēķa ierīkojumu un proti top prasīts:

         Dzīvojamai istabai:

                              1 lielais ģimenes galds priekš 4-6 personām

                              1 mazs darba galds

                              apmēram 6 krēsli (divējāda tipa)

                              1 beņķis – ar kasti zem sēdekļa

                              1 vaj 2 istabas lietas veļai, drēbēm un māju rīkiem

                              1 pāris gultu (eventueli dubultgulta)

                              1 bērnu gulta

                              1 mazgājamais galdiņš

                   Ķēķim:

                            1 galds ar lietojamu pagaldi

                            2 soliņi

                            1 plaukts ķēķa traukiem.

Visām mēbelēm vajag būt pēc iespējas lietderīgām un lētām – vienkāršu, bet patīkamu veidu, kurām vienība.”

Arī šajā konkursā II godalgu saņēma Eduards Kupfers. Pavisam tika iesniegti 26 projekti, 7 atzīti par neatbilstošiem, no atlikušajiem godalgoti tikai 3.

Arhitekts Eduards Kupfers vienmēr uzsvēra 20.gadsimta pilsētnieka nepieciešamību pēc veselībai nekaitīga un psiholoģiski labvēlīga mājokļa. Tāpēc liela nozīme ir dārzam, kas sniedz gan atpūtu un prieku, gan iztikšanu.

Autors raksta – “Tur ārā aiz pagalma atronas tukšs tīrums.  Lāpstu rokā un nedzīvais zemes gabaliņš pārvēršas par dārzu. Tur tad drīzi vien mazos laukumos kārtīgi sadalītas rindojas dobe pie dobes priekš mājas mātes, priekš ķēķa un pagraba vajadzībām. Ogu krūmi un augļu koki šos stādījumus ierobežo. Bet priekšā uz maza apaļuma un kā izgreznojums turpmākām  sakņu dobēm pavasaros uzzied leknā pilnībā pašaudzinātas puķes: vijolītes, gailenītes, Marijas puķītes, raibie smaržojošie sīpoli, tālāk: neļķes un lefkojas, rezēdas un pamātītes, asteres, ģerānijas, jurģīnes. Pie ieejas dārziņā tikpat kā taisnas sveces stāv koku rozes, un saules puķes noliec smagi galvas, sarkanas magones un tītiņi mums sveicina pretim aiz sētas. Šinī maigā košumā strādnieks čakls un jautrs strādā pa savām brīvstundām. Pie godīga dienas darba tas var aiztaupīt laiku un naudu, lai še priekš savas mājas strādātu tālāk. Viņam apkārt tā laime, visi priecīgi grābj un ravē, strādā darbu, kas pašiem patiešām patīk – patīkams rosīgs skats.”

Tālāk var aplūkot izstādes eksponātus fotoattēlos.

Bibliotēkas darbs ārkārtas situācijas laikā fotogrāfijās.

Bibliotēkas darbs turpinās arī ārkārtas situācijas laikā.  Īpaši aicinām izmantot e-resursus ORTUSā vai bibliotēkas mājaslapā. ORTUSā pieejama arī informācija par izmēģinājuma un papildu brīvpieejas elektroniskajiem resursiem. Latvijas Standartu Datubāze pieejama bibliotēkas jaunās ēkas pirmajā stāvā (Paula Valdena iela 5, ieeja no Zunda kanāla puses) darbdienās no 11.00–15.00. 

Arī LNB bibliotēka šajā laikā nodrošina brīvu piekļuvi lielākam skaitām e- resursu. 

Bibliotēkas lietotājiem  līdzņemšanai pieejamas grāmatas, nevajadzīgās grāmatas var nodot pašapkalposanās automātā. Sīkāka informācija atrodama mājaslapā Informācija par bibliotēkas pieejamību līdz ārkārtas situācijas beigām.

Retumu lasītavas vadītāja Brigita Ālere un Informācijas un tehnoloģiju nodalas vadītāja Maija Neilande ir sagatavojušas fotoreportāžu par darbu ārkārtas apstākļos. 

Bibliotēka atvērta darbdienās no 11:00 - 15:00. Pārējā laikā zvaniet, rakstiet, atbildēsim.

Grāmatas varat saņemt iepriekš pasūtot. Apmeklējot bibliotēku, jāievēro 2 m distance.

Nodotās grāmatas tiek dezinficētas.

Pārējā laikā strādājam ar bibliotēkas krājumu; norakstām veco daļu, komplektējam jaunus izdevumus, strādājam, lai krājums būtu pieejams gan bibliotēkā, gan attālināti. Esam gandarītas, ka līdz šim ieguldīts liels darbs bibliotēkas automatizācijā un darbā ar krājumu. Šajos ārkartas apstākļos tam ir īpaši liela loma.

Piedalāmies gan RTU sanāksmēs u.c. pasākumos, gan Latvijas bibliotekāru biedrības, LATABA u.c. sanāksmēs, kopsapulcēs, vebināros.

Šis ir laiks, kas licis daudz ko iemācīties no jauna.

Grāmatu stāsti

Laikā, kad ne visi bibliotēkas pakalpojumi ir pieejami lietotājiem, un nav iespējams apskatīt klātienē arhitektūras izglītībai veltīto ekspozīciju RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavā, Brigita Ālere (Retumu lasītavas vadītāja) aicina virtuāli ieskatīties izstādē izlikto grāmatu lapaspusēs...

Šoreiz stāsts par Rīgas politehniskā institūta docenta, arhitekta Eduarda Kupfera (1873-1919) 1914.gadā Pēterburgā izdoto grāmatu “Dzīvojamā ēka”.

Eduards Kupfers nāk no senas Kurzemes mācītāju, skolotāju, ārstu un zinātnieku dzimtas. Studiju gados viņš daudz ceļoja, līdz ar to labi iepazina pilsētbūvniecības principus Vācijā, Itālijā, Šveicē, Beļģijā, Somijā u.c. Eiropas valstīs. Īpašu vērību arhitekts veltīja modernās dzīvojamās ēkas uzbūvei un iekārtojumam gan Rīgas elitārajos, gan rūpnīcu rajonos. 1907.gadā E.Kupfers aktīvi piedalījās izstādes “Strādnieku dzīvojamā māja” organizēšanā un saņēma godalgas gan par divdzīvokļu mājas plāniem, gan par mēbeļu projektiem. Šīs izstādes materiāli ir izdoti atsevišķā grāmatā E.Kupfera sakārtojumā. Arī šī grāmata ir apskatāma izstādē, bet par to būs atsevišķs stāsts.

Eduards Kupfers pazīstams arī kā viens no Mežaparka ēku projektētājiem. Savus teorētiskos villu kolonijas izveides principus publicēja rakstā “Villu kolonija Ķeizervalde pie Rīgas” ( Kupfer E. Die Willenkolonie Kaiserwald bei Riga // Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.- 1908, 122.-130.lpp.). Šajā apcerē arhitekts uzsvēra 20.gadsimta pilsētnieka nepieciešamību pēc veselībai nekaitīga un psiholoģiski labvēlīga mājokļa. Tāda mājokļa vislabākā atrašanās vieta būtu ārpus pilsētas. Vislabāk – pilnīgi savrupa māja vienai ģimenei, kuru apvieno izpratne par dzīvesveidu, par darbu un atpūtu. Tāda Eduardam Kupferam šķita laikmeta izvirzītā prasība modernajai arhitektūrai un 20.gadsimta pilsētbūvniecībai.

Un tagad aicinām ielūkoties grāmatas “Dzīvojamā ēka” lapaspusēs.

450 lapaspušu biezajā grāmatā aprakstīta dzīvojamās ēkas vēsturiskā attīstība, dzīvojamo ēku veidi, dzīvojamo telpu formas un iekārtojums u.c. jautājumi. Grāmatā ir bagātīgs ilustratīvais materiāls gan ar savrupmāju un īres namu attēliem, gan arī ar strādnieku māju un vasarnīcu attēliem.

Divdzīvokļu īres nams Zasulaukā, arhitekts E.Kupfers.

Mēs varam apskatīt gan vidusslāņa savrupmājas pilsētā un laukos, gan arī daudzdzīvokļu īres namus.

Savrupmāja Rīgā, arh. H.Šēls

Savrupmāja Tīringenē

Īres nams Rīgā, arh. A.Reinbergs

Īres nams Rīgā, arh. E.Laube

Arhitekts Eduards Kupfers projektējis vairākas savrupmājas Mežaparkā, kuras arī var aplūkot šajā grāmatā.

Mežaparks grāmatā dēvēts par Carskij ļes (Царский Лес)

Vairākas nodaļas grāmatā atvēlētas dažādu telpu iekārtojumam.

Bērnistabas iekārtojums Vīnē un Minhenē

Dāmu kabinets. Minhene

Vannas istabas iekārtojums Amerikā

Ēdamtelpa  pilsētas un lauku mājā

E.Kupfers daudz domājis ne tikai par strādniekiem domātu ēku projektiem, bet arī par to telpu aprīkojumu.

Liela sadaļa grāmatā veltīta strādnieku kolonijām, rindu mājām un dārzu pilsētām.

Viendzīvokļu rindu māja Drēzdenes dārzu pilsētā Hellerau

Mūsdienu progresīvajā pilsētbūvniecībā dārzu pilsētas ir ar augstu kultūrvēsturisko nozīmi, uzskatīja arhitekts Eduards Kupfers. 

Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas simtgade.

       2019. gada 11. decembrī Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēka atzīmēja simtgadi. Tā kā mūsu bibliotēka ir sens TTU bibliotēkas sadarbības partneris, bibliotēkas direktore Aija Janbicka  - Vība un direktores vietniece Sarmīte Krauze  tika uzaicinātas piedalīties 100 gadu jubilejas svētkos. Tagad dalāmies iespaidos par šo dienu.  

Atceroties savu vēsturi, TTU bibliotēka piedāvā iepazīties ar svarīgākajiem notikumiem 100 gados.

Bija apskatāmas arī izstādes “Our reading material 100 years ago” un "Tallinn University of Technology Library 100".

Bibliotēkas apmeklētāji tika aicināti Ziemassvētku egli rotāt ar novēlējumiem bibliotēkai.

  Galvenie notikumi risinājās 11. decembrī. Ar baloniem rotātajā bibliotēkā apmeklētājus cienāja ar dzimšanas dienas torti – Nāc un padari savu dienu saldāku!

 

11. decembris bija starptautiskā prezentāciju diena, kurā ar prezentāciju piedalījās arī Sarmīte.

Prezentāciju dienā uzstājās Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Latvijas bibliotēku pārstāvji. Ļoti interesanta un uzskatāma bija prezentācija par Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas vēsturi. Pēc bibliotēkas jaunā direktora Tonis Liibeka uzstāšanās varēja sajust, ka bibliotēku nākotnē gaida lielas pārmaiņas. Īpaša vērība tiks veltīta digitalizācijai un e-resursiem. Tikām iepazīstināti ar Zviedrijas pieredzi darbā ar OA. Interesanti bija salīdzināt mūsu bibliotēkas un Aalto universitātes Mācību centra pieredzi un secinājumus. Pārsteidzoši daudz vienādu atziņu. 

            Notika arī vairāku grāmatu atvēršana. Interesanti bija atkal izstaigāt bibliotēku un redzēt ieviestos jaunumus.Sevišķi aktuāla ir kabīne telefona sarunām, kā arī klusā zona bibliotēkā.

     

 

Svētku vakarā viesus un TTU bibliotēkas darbiniekus restaurētā pilī iepriecināja ar koncertu .

 

 

         

Bibliotekas direktors cienāja ar torti. Sirsnīga bija tikšanās ar TTU bibliotēkas kolēģiem.

Bija prieks un gandarījums piedalīties šajā pasākumā. Tas prasīja arī ieguldīt lielu sagatavošanās darbu un atbildību par prezentāciju. 

 

Kā balva bija vakara pastaigas pa skaisti un oriģināli izrotāto Tallinu Ziemassvētku un Jaungada gaidās.

 

Tallina mūs priecēja ar neskaitāmām sudrabainām gaismiņām.

           Manuprāt ir vērts turpināt sadarbību ar Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēku un Aalto universitātes Mācību centru. Saskatu daudz iespēju, ar kurām vajadzētu iepazīties dziļāk un padomāt par labās prakses apgūšanu – piem., izstāžu veidošana, darbs ar krājumu, komplektēšanas veidi, pakalpojumi lietotājiem, vēstures atspoguļošana u.c..